Daugavas Vanagu Fonda Londonas nodaļa

DVF Londonas nodaļa dibināta 1949.gada 27.februārī, pēc toreizējā DVF priekšnieka Aleksandra Tomasa ierosinājuma, liekot pamatos tā laika Daugavas Vanagu organizācijas "mērķis un ideja":

"* Apvienot un pulcināt visus latviešus tautas kopības saglabāšanai, kopt un uzturēt varoņgaru, nacionālu vienību un moralisku stāju. 
* Saglabāt ticību Latvijas atdzimšanai, cilvēku tiesībam un brīvībai.
* Esot svešumā glabāt un kopt mūsu zemes garīgo mantojumu un tradicijas.
* Sniegt visāda veida atbalstu un palīdzību trūkumā un postā nonākušiem tautiešiem, sevišķi kara invalīdiem, bāreņiem, atraitnēm ar bērniem, slimiem un kritušo vai bez vēsts pazudušo karavīru piederīgiem.
* Stiprināt pārliecību un darbību, ka mūsu tēvzeme būs un paliks Latvija, kurp jāatgriežas visiem dzīvajiem kaut arī Latvijas neatkarības atgūšana ieilgtu.
* Cīnīties pret mūsu dzimtenes apspiedējiem un sadarboties ar pārējām organizācijām tā sekmējot mūsu mērķi un ideju.
* Izveidot attiecības ar citam tautām un kustībām, ciktāļ to prasa un pieļauj interešu kopība".
(Pieņemts 1949.gada 6.martā Londonā. Gadu tecējumā šis sākotnējais mērķis un ideja ir piemērota tā laika valdošiem apstākļiem un prasībām.)

Sekojot šīm vadlīnijām jau 1949.gada oktobrī nodaļa dibināja, pārzināja un uzturēja DVF Londonas latviešu skolu.

1949.gadā arī nodibinājās DVF Londonas sporta kopa. Sporta kopa veikusi 3 turnejas Francijā un 3 – Vācijā kā arī Londonas angļu basketbola meistersacīkstēs 1954/55.g. sezonā 1.divizionā ieguva pirmo vietu. Divas reizes sporta kopas basketbolisti tika oficiāli izraudzīti representēt Londonu starptautiskos turnīros Beļģijā un Vācijā. Sporta kopas šahisti darbojās vēl līdz 1990.gadam. Šaha olimpiādes laikā 1990.gadā viens kopas biedrs piedalījās turnīrā Latvijā un tā kā bijis labākais no "ārzemēm" (t.i., vienīgais) saņēmis ziedus un 100 rubļu balvu.

DVF Londonas nodaļas vanadzes dibināja 1950.gada 16. martā ar nosaukumu "dāmu komiteja". Darba plānā vanadzes ietvēra gādību par slimajiem tautiešiem, palīdzību daudzbērnu ģimenēm kā arī pienākumus informācijas un kultūras nozarēs. Londonas vanadzes ir piedalījušās politiskās akcijās, televīzijas un radio raidījumos kā arī Londonas vanadzes sāka un ilgus gadus ierunāja skaņu lentēs stāstus neredzīgo kopas bibliotēkai.

Vanadzes un vanagi kopumā ir ziedojuši lielus līdzekļus Gunāra Astras fondam, Okupācijas Muzejam, Lestenes kapiem, slimnīcām Latvijā, Juglas sanatorijai, Dārdedzei, Rīgas bērnu paliatīvam centram, Londonas latviešu skolai, Londonas dejotājiem un Londonas korim, bērnu nometnēm Anglijā un Latvijā, Lavijas vanadzēm, daudzbērnu ģimeņu, veco ļaužu un leģionāru aprūpei Latvijā, utt.

1952.gadā izveidojās DVF Londonas dramatiskā kopa.

1955.gada beigās DVF galveno bibliotēku savā pārziņā paņēma Londonas nodaļas kultūras nozare. Grāmatu skaits 2009.gadā pārsniedz 6 000 eksemplārus. Bibliotēkā arī var redzēt šīsdienas Londonas latviešu skolas grāmatu kolekciju un skolas arhīvu. Gadu gājumā Lasītāju rindas ir mainījušās – agrāk trimdas cilvēki bija tie, kas nāca un lasīja, bet kopš 2004.gada galvenie lasītāji ir iebraucēji no Latvijas.

1957.gadā pie nodaļas tika nodibināta tautas deju kopa "Pastarnieki”, bet 1969.gadā kopa izvēlējās vārdu "Metieniņš". Londonas nodaļa Metieniņu paņēma savā paspārnē no paša sākuma ziedojot tai prāvu naudas summu. Deju kopa aktīvi piedalījās Eiropas dziesmu svētkos Hamburgā un Ķelnē. Metieniņš apvienojās ar "Londonas dejotāju" kopu 1980.gadā.

2004.gadā nodaļa pārņēma nama klubu.

Ārpus sabiedrisko darba ietvariem ir bijusi rosme politiskā darba sfērā:
* Nodaļas biedri (galvenokārt vanadzes) ir darbojušies Britu bēgļu padomē, Britu līgā Eiropas brīvībai un Britu sarkanā krustā, kā arī Baltiešu padomē, Eiropas sakaru grupā, Eiropas brīvības padomē, LNPL, utt.
* Esam iespieduši un izdalĪjuši simtiem 14.jūnija skrejlapas parlamenta locekļiem un angļu publikai, kā arī piedalījāmies 14.jūnija gājienā uz cenatāfu, kur nolikām vaiņagu un pēc tam iesniedzam vēstuli 10. Downing Street.
* Esam demonstrējuši ārpus krievu vēstniecības ar karogiem un plakātiem.
* Rakstījuši vēstules britu avīzēm un parlamenta locekļiem, lai atspēkotu Maskavas melno propogandu.
* Stāvējuši “klusā” piketā pie II. pasaules kara krievu mākslinieku gleznu izstādes Londonā. Panācām to ka daži atvainojās kad iet skatīties.
* Ir uzrunāti angļu politisko partiju aktīvisti.
* Bijām pirmie no rietumu pasaules latviešiem, kas iesaistījās Brīvibas pieminekļa atjaunošanas priekšdarbos un ierosināja līdzekļu vākšanu. Mēs noorganizējām pasaules mērogā atzītu konsultantu firmu izdarīt pieminekļa izpēti un dot ieteikumus tālākiem restaurācijas darbiem.
* Pirms neatkarības iegūšanas atbalstijām neatkarības kustības aktīvistus Latvijā ar video lentām, skaņu lenšu aperatūru un naudu.
* Zem Latvijas karoga demonstrējām ārpus QE II conferences centra, kad Gorbačevs bija atbraucis lūgt naudu no G7 dalībniekiem. Iedams caur klusām skatītāju rindām, mums garām, viņš noteikti dzirdēja mūsu skaļo saukli "No freedom – no cash", jo dzirdot saukli viņš parāva galvu uz zemi un aši paskatījās uz mūsu pusi.
* Londonas nodaļa bija pirmā ar kuru Rīgā uzņēma sakarus tie cilvēki Latvijā, kas vēlējās dibināt Latvijas Daugavas Vanagus.

Šos darbus mēs nebūtu bijuši spējīgi veikt ja vairāk kā 60.gadu gājumā nodaļa nebūtu turējušies pie Andreja Eglīša vārdiem (kurus viņš rakstīja pēc Kurzemes cietokšņa krišanas), proti, "mums, dzīvajiem ne vainot un šķelties, bet vienotiem celties!"

Kontaktpersona: J. Gravenieks


Kontakti

01582 460282