Dalies:

Zemestrīce Lieldienās

Zemestrīce Lieldienās
CC0
  • 12. Apr. 2020

Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt. Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū. Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.

Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja. Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis."

Un tās steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem.

Lasītākās ziņas valstī

Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: "Esiet sveicinātas!" Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes.

Tad Jēzus saka uz tām: "Nebīstieties, eita un sakait to Maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi Mani redzēs."  (Mateja 28:1-10)

Tas notika tieši pirms 10 gadiem. Cik gan ātri laiks ir paskrējis, bet es to dienu atcerēšos tieši zemestrīces dēļ. Tās bija Lieldienas Losandželosā, un viss notika, kā tam vajadzēja notikt – rīta dievkalpojums, kas agrāks par parasto, bet ne tik agri kā senāk (kurš vairs grib celties un ierasties uz saullēkta dievkalpojumu?). Uz to ieradās lielāks kā parasti ļaužu pulks, tērpušies gaišos raibos apģērbos. 

Tika dziedātas pazīstamas Lieldienu dziesmas (varbūt kāda svešāka pa starpu), nolasīts sprediķis (nemāku pateikt, cik snauda pa to laiku ???? ), nosvētīta svētku draudze. Visi cēlās kājās un devās uz Lieldienu brokastīm- pāri mašīnu stāvlaukumam uz Latviešu Namu. Tur draudzes dāmas atkal pārcentušās saklāja mielastu ne tikai vēderam, bet arī acīm! Viss bija gatavots pēc labākās kvalitātes, sniedzot baudu garšas kārpiņām. Vienīgi žēl, ka daži no pirmajiem nerēķinājās ar tiem kas šķīvjus pildīs rindas astes galā, atstājot tos bešā. Bet dāmas darīja ko varēja, pat skrēja uz veikalu, lai visiem ēdiena pietiktu. (Skumji, ka diemžēl vairāki no pirmajiem savus šķīvjus bija pārpildījuši tiktāl, ka netika ar ēdamo galā un diezgan daudz draudzes dāmu sarūpētā nonāca atkritumu tvertnē.) Diezgan ticami, ka līdzīgi notiek arī citviet.

Kā jau citos Lieldienu rītos, tā arī šoreiz viens no galvenajiem bonusiem bija tukšās Losandželosas maģistrāles. Zip zip - mājās un ērtās drēbēs baudīt agrās pēcpusdienas sauli un klusumu! 

Kaut kad ap pulksten trijiem pēcpusdienā, sēžot uz grīdas un lasot avīzi, pamanīju, ka kaut kas nebija kārtībā. Galva sāka reibt, māja sāka šūpoties kā kruīza kuģis okeāna vidū vētras laikā. Sapratu, kas noticis, pasaucu Ivetu un kamēr šī šūpošanās turpinājās, devāmies laukā no mājas. Kaimiņi arī pulcējās māju priekšā. No mājas pagalma pretējā ielas pusē ūdens no peldbaseina tā šļakstījās laukā, ka galoniem plūda pa ielu lejup.

Ātri vien noskaidrojās, ka zemestrīces epicentrs atradās Ziemeļmeksikā un tās spēks pārsniedza 7 balles. Rīta dievkalpojuma ainas ātri vien izdzisa no apziņas un to vietā stājās bailes par notikušo - cik vēl satricinājumu sekos šim lielam grūdienam? Tieši pirms 10 gadiem...

Kristus augšāmcelšanās stāsts nav par to, vai Tu pats spēj saprast šī notikuma nozīmi. Tas nav par to, vai Tu spēsi to izskaidrot otram cilvēkam. Es daudz maz varu izskaidrot zemestrīces cēloņus, bet tas nav nekas salīdzinot ar brīdi, kad pats tādu piedzīvo. Pie tam – esmu pateicīgs Dievam, ka todien neviens no apkārtnē dzīvojošiem netika piedzīvojis postu un jukas, un ka vispār sekas bija minimālas arī pašā Meksikā. Nenovēlu nevienam piedzīvot haosu, kādu atstāja Northridge (Los Andželosā 1994. gadā) vai Loma Prieta (pie Sanfrancisko 1989. gadā) zemestrīču gadījumi!

Ja meklējam savienojuma punktu starp mums un šo brīnumu, ko neviens nespēj izskaidrot, ir piedzīvotās bailes un bezgala liels prieks. Šis arī nav stāsts par to, vai Tu spēj ticēt miruša līķa atdzimšanai. Pie kapa noliktie sargi un Jēzus vajātāji ticēja augšāmcelšanās iespējai. Sargi drebēja aiz šausmām, apzinoties, ka viņiem nāksies atbildēt par savu “paviršību”. Sazvērnieki - priesteri, rakstu mācītāji un farizeji rīkojās ātri, lai tautai izskaidrotu šo notikumu cilvēkiem saprotamos vārdos, (viņi nozaga Jēzus miesas!) kā šmaukšanos un lētticīgu mānīšanos.

Jā - bailes un prieks! Īsts dievišķs Molotova kokteilis. Zibenīga šautra, kas pārskalda dzīves parasto kārtību uz pusēm. Sastopoties ar dzīvo, augšāmcēlušos Kristu varam piedzīvot abas šīs galējības. Sirdī sašūpojas tās pamati, sakratītas līdzšinējās vērtības un pieņēmumi. Dievs pāršķeļ mūsu akmens kapu un aicina mūs dzīvot pilnībā! 

Bīskaps William Willimon raksta: “Pastāv neskaitāmi augšāmcelšanās notikuma izskaidrošanas veidi, kaut gan neviens nespēj to izskaidrot. Augšāmcelšanās izskaidro mūs!” Tātad, nav  nozīmes, kam tu tici, bet visa nozīme ir tajā, kā Tu tici. Es zinu, ka ir zibens un ka ir zemestrīces. Esmu dzirdējis pērkona dunoņu un izmircis lietus gāzēs. Esmu to visu piedzīvojis uz savas ādas. Esmu ticējis iespējai, ka citur kosmosā dzīvo dzīvas būtnes (ne gluži zaļie vīriņi), un ka Hercogs Jēkabs bija izcils valdnieks savā laikā. Bet kā es ticu tam visam? Ar apbrīnu - kāpēc man ir tāda privilēģija to visu iedomāties, apzinoties sevi par tik sīku un nenozīmīgu visa priekšā.

Pat arī savā mazumā Kristus mani ir ieraudzījis un uzrunātā vārdā mani sasniedzis, un iemiesotā vārdā mani paēdinājis. Savā pārsātinātā dzīvē Baznīcas apcirkņos es ik pa laikam sastopos ar šo augšāmcelto Kristu. Pēc aizvainojumiem un šaubām, pēc neticības, ka cilvēkā kaut kas patiesi var mainīties - ka esam un paliekam ņēmēji un patērētāji, nāk pretī apziņa, ka Viņš nekad neatstāj mūs vienus. Tas nozīmē Viņš dzīvo un man un Tev joprojām arī lemts dzīvot!

Prāv. Dāvis Kaņeps

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti