Dalies:

XV Latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanadā jau pie durvīm

XV Latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanadā jau pie durvīm
Foto: Publicitātes attēls
  • 30. Jun. 2019

Mīļie XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā rīkotāji, palīgi, dalībnieki, atbalstītāji un viesi!

Pirms trīs gadiem, 2016. g. jūnijā, tika izraudzīta rīcības komiteja svētkiem, kuri toreiz likās tik tālu prom. Nu lūk, ir pagājuši tie trīs gadi, un esam svētku priekšvakarā. Tie ir bijuši darba, bet reizē prieka pilni gadi, un tā kā mana rakstīšana par topošiem svētkiem ir pie gala, gribu publiski pateikties šai fantastiskai grupai, vairs ne tikai kolēģiem, bet draugiem, gandrīz ģimenei.

Rīcības komitejas vicepriekšsēži ir Selga Apse, kura vada tautas deju nozari, un Arturs Jansons  mūziku. Abi ir pieredzējuši, zinīgi un čakli, un gan dejā, gan mūzikā notiks fantastiskas un agrāk nepiedzīvotas lietas. Šajā vēstulē nav vietas minēt visus šos burvīgos jaunumus un minēšu tikai dažus: pirmo reizi Kanādā atsevišķs koncerts tautas deju kopai no Latvijas – XV svētkos izcilā grupa “Līgo”, kuŗas leģendārais vadītājs Jānis Purviņš ir arī veltījis jaundeju tautas deju lieluzvedumam. Dažādi horeogrāfi, gan jauni, gan pieredzējuši, arī piedāvā savu daiļradi jaundeju skatē. Tas nav jaunums, bet svētki Kanādā paliek vienīgie pasaulē, kur dejo pie dzīvas mūzikas, šajos svētkos pie burvīgiem “Raxtu Raxtiem”, kuri arī spēlēs divās ballēs. Iedomājieties: ne tikai “Raxtu Raxtu” koncerts, kuri Rīgā ir vienmēr izpārdoti, bet deju koncerts pa virsu! “Raxtu Raxti” “backup singers” ir 250 dziedātāju kopkoris, kas atbalstīs ansambli un dejotājus 10 dejās. Arī unikums tikai svētkos Kanādā. Paldies Selgai un viņas rīcības komitejas deju kollēģei Tijai Freimutai par šiem burvīgiem priekšnesumiem.

Lasītākās ziņas valstī

Mūzika nepaliek otrā vietā jaunumu un burvīgumu ziņā. Kopkorim ir veltītas 5 jaunas, skaistas dziesmas no visas pasaules. Svētkos, sadarbībā ar Toronto Latviešu Koncertapvienību un Kanādas Mūzikas centru (Canadian Music Centre) izdos jaunu CD, ar finansiālu atbalstu no abiem krastiem, ar trīs latviešu – kanādiešu komponistu daiļradi. Jānis Kalniņš, Talivaldis Ķeniņš un Imants Ramiņš ir ne tikai augstākās pakāpes starptautiski ieredzēti komponisti, bet ir devuši tik daudz patvēruma zemei Kanādai, nekad neaizmirstot savas saknes vai tēvzemi. Disku atklās 5. jūlija koncertā elegantā Koerner Hall, kuŗā piedalīsies diska izpildītāji iemīļotais pianists Artūrs Ozoliņš, fainomenālā vijolniece Laura Zariņa no Vācijas, Kanadas Nacionālās operas izcilais orķestris, Latvijas virsdiriģenta un Mūzikas akadēmijas profesora Māŗa Sirmā rokās. Māris Sirmais arī diriģēs savu Valsts Akadēmisko kori LATVIJA Kanādas debijā Koerner Hall, bet arī ar solo posmu Garīgās mūzikas koncertā (kurā koris dziedās viņu pasūtinājumu, manu skaņdarbu, veltītu Reformācijas 500gadei Missa Brevis Latviensis). Mūzikas nozares vadītājs Arturs Jansons ar rīcības komitejas/ mūzikas nozares kollēģi Lauru Adleri abi ar iedvesmu, izdomu un neatlaidīgu darbu ir šo veikuši. Mūzikas nozares lielākais darbs Laurai bija rīkot Valsts Akadēmiskā koŗa LATVIJA tūri. (VAK rīko meistarkursu svētku ietvaros, un pēc svētkiem uzstāsies Otavā un vēlāk atklās Elora ieredzēto festivālu.) Lauras darbs pie līdzekļu vākšanas no valsts iestādēm ir bijis priekšzīmīgs un sekmīgs, un neviens nepārzina sociālos mēdijus kā Laura. Paldies, Artur un Laura.

Viens no rīcības komitejas pirmajiem lēmumiem bija atgriezties vēsturiskā Maple Leaf Gardens. Savā laikā nolaistā arēna (tagad pazīstama kā Mattamy Athletic Centre) ir skaisti atjaunota, samazināta, paceļot ledus virsmu par 3 stāviem, un dzesināta! Tā, gandrīz 50 gadus kopš viņa aicināja latviešus pirmo reizi, sagaida ap 1,000 dejotājus un 1,000 dziedātājus lielos koncertos. Tāpat kā arēna ir atjaunota, ar simtgades vilni, mēs latvieši ārpus Latvijas arī!

Svētku kompetentā un čaklā sekretāre ir tautas deju kopas Dižā danča dejotāja Zinta Amoliņa, kuŗa bez sekretāres pienākumiem rūpīgi gatavot protokolus ir uzņēmusies divas svarīgas lomas: atbildību svētku atklāšanas aktā un koncertā (ar apdāvinātiem izpildītājiem no ASV, Kanadas un Latvijas, instrumentālisti, koristi, dejotāji un solo dziedātāji). Zintas interesantākais pienākums bija gatavot svētku mobilo ceļvedi (vai “app”). Visi svētki atrodas mobilā telefonā! Proti, tur atrodas visi kopkoŗa koncerta dziesmu teksti! Un vēl, un vēl, un vēl. Paldies, Zinta, ka palīdzēja svētkiem ienākt 21. gadsimtā. Mobilais svētku ceļvedis: https://guidebook.com/g/dzsv2019

Par financēm ir rūpīgi gādājusi Baiba Reinfelde. Punktīga, čakla un pacietīga, Baiba ar smaidu pilda visus pienākumus, ieskaitot izpildīt šausmīgos divu valstu papīrdarbus bezpeļņas organizācijām un riebīgos HST dokumentus, bet arī interesējoties un strādājot ārpus savas nozares, piemēram līdzrīkotāja jaukai dzejas pēcpusdienai šī gada maijā, par labu svētku rakstnieku cēlienam. Dabīgi, Baibas valodas spējas tika bieži izmantotas svētku rakstu darbos. Paldies, Baiba.

Jaunākai rīcības komitejas loceklei Tijai Freimutai, protams, bija uzdota atbildība par pasākumiem jaunatnei. Dedzīga dejotāja un arī ilggadēja deju kopas “Daugaviņa” prezidente, bez darbiem dejā Tija rīko “Mildas mīļākos” mūsu nākotnei, ar pirkstiem arī citos pasākumos. Paldies, Tija – tev ir spējas, par kuŗām daudzi gados vecāki būtu skaudīgi.

Viens no superplūsiem rīkošanā ir viesnīcu speciāliste Krista Treiguts, kuŗa, strādājot ikdienā tādā laukā, saprot absolūti visu par hoteļiem. No galvenās viesnīcas izraudzīšanas (Hilton Toronto), līdz katrai sīkākai detaļai, daudzām no tām nākot šajās pēdējās nedēļās, Krista ir bijusi neaizvietojama. Paldies, Krista.

Varbūt daudzveidīgākie darbi krita spējīgās Guntas Krūmiņas klēpī. Ar lielu pieredzi (2004. g. svētku rīcības komitejas priekšsēde), Gunta uzņēmās vairākus portfeļus, to starpā informāciju, komūnikāciju ar vairākām nozarēm, kuŗas nebija pārstāvētas rīcības komitejā, mājas lapu, filmas un vadīt mākslas izstādes komiteju, izraugot tās žūriju un vēl un vēl. Paldies, Gunta, tava pieredze kopā ar darba prieku ir neizmērāmā veidā palīdzējusi svētkiem.

Blakus rīcības komitejas tūkstošiem stundu darba ir arī kalpojusi vesela armija brīvprātīgu darbinieku, līdzīgi čakli un ar specifiskiem talantiem. Jūtu, ka svētki ir kā liels motors, ar tūkstošiem kustīgām sastāvdaļām, kuŗām visām ir jāsadarbojas kopējam mērķim, lai būtu bez jau pieminētiem: balles, brīvdabas skatuve “Dārziņš”, izstādes, lekcijas, pieņemšanas, rakstnieki, teātris, tirdziņš, Vadonis un vēl. Bez rīkotājiem ir tie, kuŗi ziņo par pasākumiem, citi, kuŗi nokārto biļetes tiem pasākumiem, un vēl citi, kuŗi iemainīs biļeti pret koncerta programmu, citi, kuŗi novāks skatuvi nākošam uzvedumam. Paldies jums visiem – bez jums svētki nebūtu.

Mīļie dalībnieki no tuvienes un tālienes: jūs esat mūsu zelts un iemesls, kāpēc mēs to darām – bez jums arī nebūtu svētki, liecinājums par mūsu tautas ilgtspēju ārpus Latvijas. Paldies par jūsu degsmi un sajūsmu, paldies, ka ceļojat gaŗus gabalus uz mēģinājumiem un vēl tālāku ceļu uz Toronto svinēt ar mums.

Paldies svētku atbalstītājiem, ka redzat nozīmi tam, ko mēs darām. Labvēļi ir bijuši gan valsts iestādes abos krastos, gan organizācijas, gan individi. Ikviens no jums ir svarīga svētku sastāvdaļa, un priecājamies par plašo programmu, ko varam piedāvāt ar jūsu ziedotiem līdzekļiem.

Bet kas ir svētki bez klausītājiem un skatītājiem? Taču neviens nevēlas spēlēt tukšai zālei. Saprotam, ka braukt uz svētkiem nav viegli: ceļa nauda, sarīkojumi, viesnīcas, uzturs utt. Kad varbūt atvaļinājumā gribētos sēdēt kādā saulainā pludmalē, svētku viesi steidzas, burtiski skrien, no sarīkojuma uz sarīkojumu, jo tādas nodarbības atrodas tikai svētkos, un dedzīgais gardēdis pie plašas bufetes nevēlas nokavēt neko. Pie saimnieces glaunā galda ir taču jābauda no visa kā.

Ir skaidrs, ka ja nebūtu kāda no šīm sastāvdaļām, tad motors, kas ir svētki, nedarbotos nemaz, un laiva, kuŗu motors dzen, apstātos. Sveicu visu dziesmu un deju svētku saimi un pateicos jums par šiem svētkiem. Esam darījuši visu, ko spējām, lai šie svētki būtu mākslinieciski vērtīgi, garīgi pacilājoši un neaizmirstami. Viena dziesma, viena deja . . . viena tauta!

Autors: Juris Ķeniņš, XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības  komitejas priekšsēdis

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā" 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti