Dalies:

Vītolu fonds pateicas tautiešiem Austrālijā par atbalsta sniegšanu Latvijas jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā

  • 27. Oct. 2014

Latvijā ir rudens - ne tikai krāsaino lapu, bet arī ražas laiks, kad Vītolu fonds ar pateicību piemin tos cilvēkus un organizācijas, kas snieguši savu atbalstu Latvijas jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā. Kad Tēvzemē zeltainsarkani oranža lapu sega klāj zemi un mežos sēņu smarža mijas ar viršu saldeno tvanu, tālajā Austrālijā ikvienu priecē vēsts par pavasara atnākšanu. 

Vēja līgotie akāciju zari pārklājas pūkainiem ziediem, ar  zeltu nosēdami ik kalna nogāzi, it kā apliecinādami, ka šai zemē zelta ir tik daudz - gan akāciju zeltaindzeltenajā bagātībā, gan tīrradņos Viktorijas atradnēs un Lunāros, tik vērtīgajās Austrālijas zelta monētās, bet jo īpaši cilvēkos, par kuriem mēdz sacīt: "Viņam taču ir zelta sirds…"

Daudz tādu devīgu cilvēku, mūsu tautiešu ar zelta sirdīm, ir Austrālijā - ne velti vai ik gadu tiek dibināta kāda jauna stipendija, kas kādam mazturīgam, bet talantīgam jaunietim ver augstskolas durvis. Bet šis gads ir īpašs ar to, ka tieši no Austrālijas  tika saņemts pats dāsnākais šī gada ziedojums - Asjas un Berndta Everts testaments, kurā izteikta vēlme dibināt Latvijā fondu, un šim mērķim novēlēts vairāk kā 1 000 000 Austrālijas dolāru. 

Asjas Everts dzīves ceļš aizsācies Vecpiebalgā. Pārvarējusi daudzus sāpīgus likteņa triecienus, Asjas kundze kopā ar dzīvesbiedru Berndtu rada spēku piecdesmitajos gados uzsākt jaunu dzīvi tālajā Austrālijā, ar visu turpmāko dzīvi apliecinot, ka viss nav pazaudēts - ir dzīva palikusi citu sāpes izprotoša un cilvēkus mīloša sirds. Viņa strādāja par grāmatvedi uzņēmumā Readers Digest, bet Berndts uzsāka veiksmīgu nekustamo īpašumu biznesu. Asja Everts aktīvi iesaistījās arī latviešu sabiedriskajā dzīvē. Abus dzīvesbiedrus allaž vienoja arī vēlme palīdzēt citiem - tika ziedotas nozīmīgas summas dažādiem latviskiem mērķiem. Nu, pateicoties Asjas un Berndta Everts dāsnumam, 35 Latvijas jaunieši studē dažādās Latvijas augstskolās. Paldies Asjas Everts testamentu administratoram  Jurim Liepiņam.

2012.gada janvārī par fonda ziedotājiem kļuva arī Visvaldis un Māra Sniedzes, dibinot mūža stipendiju diviem talantīgiem jauniešiem. Toreiz Visvaldis Sniedze atzina: "Mēs esam tik priecīgi, ka ar Vītolu fonda starpniecību varam palīdzēt Latvijas nākotnei." Tagad jau otro gadu, pateicoties šim atbalstam, studē topošais fiziķis Jānis no Grobiņas un ķīmijas students Edgars no Vaiņodes. Martā ziedotāji papildināja sava neaizskaramā kapitāla stipendiju fondu par 30 000 EUR.

Taču skumja ziņa Latviju sasniedza septembra nogalē - Aizsaules ceļā deviņdesmit trīs gadu vecumā devusies kādreizējā Adelaides Vanadžu kopas vadītāja Vilma Kalderovskis, viena no Adelaides krustmātēm, kuru sirds siltums priecējis tik daudzus trūcīgus un bez vecāku gādības palikušus bērnus arī Latvijā. Vilmas Kalderovskis  dzimtā puse bija Dobele, bet pēc dzīvesbiedra bojāejas viņa kopā ar divus gadus veco meitiņu atstāja Latviju un nokļuva Vācijas bēgļu nometnē, tad izceļoja uz Austrāliju. 

Adelaidē ar otro vīru Jēkabu Kalderovski Vilma iesaistījās Daugavas Vanagu organizācijā. Viņš vadīja Vanagus, viņa - Vanadzes, izpelnoties pat zelta krūšu nozīmi. Vilmas kundze bija liela rokdarbniece, bet viņai sevišķi patika nodarboties ar keramiku- vēl šodien Adelaides Vanadzēm par piemiņu no Vilmas ir liela, zila vāze. Aizsaules ceļā Vilmu Kalderovskis pavadīja kupls draugu pulks- gan latvieši, gan austrālieši, arī Vanadzes - katra ar sarkanu rozes ziedu kā apliecinājumu skaisti nodzīvotam mūžam.  Par tādu kļūs arī ziedojums, pieminot Vilmu Kalderovskis, Vītolu fonda administrētajai Draugu stipendijai.

Prieka pilni brīži Vītolu fondā ir tad, kad ziedotāji atrod ciemojas fondā - jo īpaši, ja ceļš vedis no otras zemeslodes puses, no tālās Austrālijas. Šādas tikšanās ir savstarpēja gandarījuma pilnas, jo ziedotāji gūst apliecinājumu jauniešu vēlmei ziedot visus spēkus izglītības iegūšanai, bet stipendiāti- apziņu, ka ziedotājus interesē ne tikai mācību sasniegumi, bet arī jauniešu domas, izjūtas un pārdzīvojumi.

Ciemojoties Latvijā, ar savu jauno stipendiātu tikās Dace un Andris Dārziņi. Kaut arī kopš 1951.gada viņi dzīvo Austrālijā, Dārziņu ģimenei allaž ir rūpējis tas, kas notiek Latvijā, jo īpaši- latvisko vērtību saglabāšana un jauniešu izglītība. Šovasar, pateicoties Dārziņu ģimenes atbalstam, viena no stipendiātēm Baiba Gabrāne ir ieguvusi ārsta diplomu. Viņas vietā stipendiju sāks saņemt jaunietis no Apes novada Nauris Kristofers Gailītis. Jaunais stipendiāts ir no lielas un saticīgas 7 bērnu ģimenes un studēs Latvijas Universitātē Komunikācijas zinātni. Otra stipendiāte Elva Eglīte studē RTU Inženierekonomikas fakultātē 2.kursā .

Pavasarī, maija nogalē, ziedotāja Ilze Groves tikās ar Buduļu ģimenes stipendiātiem un pārliecinājās, ka īstenojas Hermaņa Buduļa kādreiz teiktie vārdi, ka ikvienam jācenšas dzīvot tā, lai, aizejot no dzīves, būtu pārliecība, ka tai vairāk dots, nekā ņemts no tās. Buduļu ģimenes stipendijas veidoja Hermaņa Buduļa mazbērni Ilze, Anna un Ēriks, lai pieminētu savu vectēvu un arī tēvu Leonidu un lai atbalstītu Latvijā jauniešus, kas varēs Latvijā veicināt medicīnas vai citus veselības apkopes darbus. Kopā tiks izskoloti 20 topošie mediķi. Pēc tikšanās stipendiāte Kristīne Pečauska rakstīja: "Tikšanās ar mūsu mecenāti bija ļoti emocionāla. Beidzot skatīt vaigā cilvēku, kurš gadiem ilgi bijis kā Sargenģelis, kad viņu neredzi, bet tik ļoti jūti klātbūtni, palīdzību. Ziedotāju atbalsts ir vārdos neizsakāms un, manuprāt, viņu lielākais gandarījums ir redzēt, ka mēs - viņu aprūpējamie, veiksmīgi tiekam galā ar studijām un iekārtojamies darba dzīvē."

31.jūlijā ar saviem stipendiātiem tikās ziedotāja Natālija Neiburga. Tā viņai bija īpaša diena, jo Gaismas pilī notika arī viņas grāmatas "Tēvs, Natiņa un latviskie sapņi" prezentācija. Tajā lasāms gan pašas Natiņas stāstījums, gan viņas tēva atmiņas no Krievijas revolūcijas laikiem, gan  bēgļu gaitās iepazīta, bet turpmākajā dzīvē tikai vēstulēs sastapta drauga vēstules, kura dzīve pagāja Amerikas trimdā. Grāmata ir dāvana ne tikai Natālijas Neigurgas radiem un draugiem, bet arī Gaismas pilij un, protams, arī viņas stipendiātiem. Autore raksta: "Katrs no mums latviskos sapņus iemieso citādāk.Man tie arvien bijuši tādi, ka Latvijai vajadzētu uzplaukt un kļūt arvien labākai. Ceru, ka nāks ziedoņlaiks…" Tāds ir arī viņas stipendiātu uzdevums - attaisnot dāvāto uzticību un likt Latvijai ziedēt. 

1.augustā ar Elgas Rodzes - Ķīselis piemiņas stipendijas ieguvēju Ievu Kolosko tikās šīs stipendijas viens no dibinātājiem Raimonds Krauklis no Austrālijas. Pēc šīs tikšanās Ieva atrakstīja vēstuli ziedotājam: "Šajā vasarā man tika dota vienreizējā iespēja satikties ar Jums. Man ļoti patika būt Jūsu sabiedrībā, savukārt Jūsu stāstījums par savu dzīvi likās ļoti aizraujošs. Paldies par dāvanām - Jūsu dāvāto grāmatiņu cītīgi esmu izstudējusi un ļoti novērtēju. Savukārt  mazo piespraužamo ķenguriņu es pieliku sev pie somas, ko vienmēr nēsāju līdzi, un esmu pārliecināta, ka tas nesīs man veiksmi."

Augustā Vītolu fondā viesojās arī Velta Voitkuns, Adelaidas Latviešu biedrības pārstāve. Ar Adelaidas Latviešu biedrības atbalstu šobrīd studē divi jaunieši - nupat septembrī studijas uzsāka topošā klavierspēlētāja Agrita no Rēzeknes novada, bet nākamgad studijas absolvēs topošais kokapstrādes speciālists Māris Balodis no Preiļu novada.

Patīkamu emociju pilna diena bija14.oktobris, kad Vītolu fondā ciemojās Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis Pēteris Strazds un Kristīne Saulīte, kas decembrī pārņems LAAJ vadību. Abi bija ieradušies uz PBLA valdes sēdi Latvijā. Vītolu fondā ziedotāji tikās ar savu stipendiāti Maiju Sabuli, kas ar LAAJ stipendijas atbalstu jau otro gadu studē Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par Vītolu fonda Zelta fondu saucami cilvēki un organizācijas, kas ar savu uzticību fonda mērķiem daudzu gadu garumā vienlaikus ir apliecinājuši arī savu uzticību Latvijas jauniešiem, mūsu visu kopīgās Tēvzemes nākotnes veidotājiem. Izglītību viņiem palīdz iegūt Mūža stipendijas: Mairas Zālītes - Turaids piemiņas stipendija, Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendija, Visvalža un Māras Sniedzes stipendija.

Ievērojams atbalsts tik daudziem jauniešiem ir arī piešķirtās Gada stipendijas:  "Daugavas vanagu" Melburnas nodaļas, Adelaidas Latviešu biedrības - Benitas Vembris piemiņas stipendija, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Sidnejas Latviešu biedrības, Buduļu ģimenes, Andra un Daces Dārziņu, Jāņa Neiburga un Natālijas Riters - Neiburgas, Ausmas un Kārļa Bļodnieku stipendijas, LU docenta Jāņa Fridrichsona Bertas Elīzas Pilskalnes (dzim.Bērziņa) un Elgas Rodzes-Ķīselis piemiņas stipendijas.

Viens no fonda "zelta cilvēkiem" noteikti ir Aivars Saulītis, DV Melburnas nodaļas nu jau bijušais valdes priekšsēdis, kurš daudzus gadus uzcītīgi ziedojis  gan DV Melburnas nodaļas stipendijai, gan kopā sievas māsu Āriju Schwerdtfeger turpina sievas Māras Saulītes dibināto stipendiju viņas mātes Bertas Elīzas Pilskalnes piemiņai, kas ir novēlēta Rūjienas novada jauniešiem. Par Vītolu fonda draugiem Māra un Aivars Saulīši kļuva 2004.gada vasarā, un kopš tā laika ir paveikts liels darbs Latvijas jauniešu izglītošanā Šogad Aivara Saulīša DV Melburnas nodaļas iedibināto stipendiju turpina arī jaunais  priekšnieks Jānis Kārkliņš. 

Šajos gados izskoloti septiņi jaunieši, bet divi turpina studēt. Viens no bijušajiem stipendiātiem Ēriks Rudzītis, kas saņēma stipendiju sešu gadu garumā un tagad strādā par ārstu anesteziologu, raksta novēlējumu saviem ziedotājiem, "Daugavas vanagu" fonda Melburnas nodaļai: "Priecājos, ka turpināt atbalstīt tos jauniešus, kuri ir vislabākie, talantīgākie, centīgākie un kuriem nepieciešams labs starts. Tas ir ļoti svarīgi. Pats, pats sākums. Tie var būt tikai daži mēneši, kuri nosaka visu turpmāko dzīvi, rada pārliecību par sevi. Pats pazīstu talantīgus cilvēkus, kuri varēja iegūt augstāko izglītību, bet to neieguva, jo nebija cilvēku, kuri varētu palīdzēt uzsākt studijas. Es esmu ļoti laimīgs, ka man bija tāda iespēja. Tagad daru tieši to, ko vienmēr gribēju un izbaudu ik dienu savā profesijā."

Arī ziedotāju Ausmu Bļodnieci allaž vadījusi vēlme darīt labu, sniegt atbalstu un palīdzēt ne tikai tautiešiem Austrālijā, bet nu arī jauniešiem Latvijā. Savulaik, atstājot Latviju un pašus mīļākos cilvēkus, viņa bija pārliecināta: "Es jau drīz atgriezīšos…" Diemžēl Liktenis un svešas varas lēma citādi, taču Ausma kopā ar dzīvesbiedru Kārli prata nodzīvot daudzus laimīgus un piepildītus gadus šajā tālajā mītnes zemē. Kārlis nu jau Aizsaulē, bet Ausmas dibinātā stipendija ir kā sen gaidītā atgriešanās Latvijā, kā sapņa piepildījums.

Atbalstu trīs zinātkāriem jauniešiem ik gadu sniedz arī LU docenta Jāņa Fridrichsona piemiņas stipendija, kuras dibinātāji vēlējušies palikt anonīmi.

Savukārt Sidnejas Latviešu biedrība pirms vairākiem gadiem ir dibinājusi stipendijas topošajiem latviešu valodas un literatūras skolotājiem. 2014./2015.mācību gadā ar Sidnejas Latviešu biedrības atbalstu studē un vēlāk savas zināšanas varēs nodot citiem zinātkārajiem skolēniem četri studenti.

Betziedotājs Andris Zālīte savulaik dibināja stipendiju savas māsas Mairas Zālītes - Turaids piemiņai. Viņa bija atstājusi testamentu ar novēlējumu šo stipendiju piešķirt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un īpaši Vokālās mūzikas studiju programmas studentiem, jo gan pašai Mairai, gan viņas mātei Ritai Eriņai - Zālītei visu mūžu tuva bijusi mūzikas valoda. Šogad stipendija piešķirta topošam operas solistam Kalvim Kalniņam. Kalvis ir vairāku vietējo vokālistu konkursu laureāts, divkārtējs Alfrēda Kalniņa konkursa laureāts (1.vieta 2011.gadā, 2.vieta 2009.gadā). 2010.gadā uzvarējis starptautiskajā Oksanas Petrusenko konkursā Ukrainā.  

2014.gadā kļuvis par Ineses Galantes rīkotā jauno talantu konkursa laureāts. Kalvis ir piedalījies divāsenoa(european network opera acadamy) rīkotajās meistarklasēs Rīgā un Lisabonā. Piedalījies Aksela Everarta, Džojas Mammenas un citās vokālajās meistarklasēs.

Ir patīkami apzināties, ka Vītolu fonda ieguldījums Latvijas jauniešu izglītošanā tiek augstu novērtēts. Īpaša diena fondā bija 24.maijs, kad par ieguldījumu cilvēku ilgtspējīgā attīstībā Latvijā tika saņemts  Goda raksts "Par izcilu ieguldījumu izglītībā". Vītolu fonda kandidatūru konkursam izvirzīja "Microsoft Latvia" vadītājs Ēriks Eglītis un PBLA priekšsēdētājs Janis Kukainis kategorijā "Par izcilu ieguldījumu izglītībā". 

Konkursu pirmo gadu rīkoja Amerikas TirdzniecībasPalāta Latvijā (ATPL) kopa ar ASV vēstniecību Latvijā, Baltijas - Amerikas Brīvības fondu (BAFF) un Latvijas Pilsonisko aliansi (eLPA) ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un vairot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Taču īstenot sapni par izglītotu Latvijas jaunatni ir iespējams, pateicoties ik ziedotāja atbalstam, dāsnumam un vēlmei palīdzēt savai zemei.

Pilns gaidu un satraukuma, jaunu mērķu un sapņu ir sācies jauns 2014./2015.mācību gads. Šogad 173 Vītolu fonda ziedotāju labā griba ir ļāvusi 609 jauniešiem uzsākt un turpināt studijas kādā Latvijas augstskolā. Stipendijas ir no 1500 EUR līdz 4200 EUR gadā. Ar 412 stipendiātiem līgumi tika pagarināti, 197 ir jauns stipendiāts, bet 29 talantīgi jaunieši vēl palikuši kandidātu sarakstā.

Vītolu fonds šajos 12 darba gados ir pierādījis, ka ziedotāju sniegtais atbalsts ir nopietns ieguldījums Latvijas nākotnē. Pateicoties ziedotāju atbalstam, izskoloti vairāk kā 1600 studentu. Viņi atraduši darbu, turpina studijas maģistratūrā, doktorantūrā. Īstenojot Vītolu fonda vēlējumu "Sasniegt tādu dzīves līmeni, lai varētu atgriezties un palīdzēt citiem", mūsu bijušie stipendiāti ziedo "Draugu stipendijai". Pateicoties sadarbībai ar ziedot.lv un daudzu cilvēku ziedojumiem, šogad ir 9 Draugu stipendijas, to skaitā arī viena Bijušo stipendiātu stipendija.

"Ja visi Latvijas pamatos iemūrēs savu sirdi, tad valsts ēka droši turēsies", savulaik teikusi tautas rakstniece Anna Brigadere. Šādus pamatus Latvijas jauniešiem dāvā  Austrālijas ziedotāji, un stipendiāti to prot novērtēt - par to liecina viņu pateicības vēstules. Zane Zundāne, Buduļu ģimenes stipendiāte, raksta: "Bez Jums ļoti daudzi jaunieši aizbrauktu projām no Latvijas. Es ticu, ka ar Jūsu palīdzību jaunieši paliks tepat Latvijā, iegūs izglītību, iegūs labas darba vietas un kļūs īsti patrioti".

Mums visiem kopīgas debesis - gan te, Latvijā, gan tālajā Austrālijā. Un viena saule, kas silda un gaismu dāvā, un viens Dievs, kam ticēt un uzticēties. Un arī viens veicamais Darbs - savu Tēvzemi gudru un laimīgu darīt, tādējādi savu mīlestību tai apliecinot.

Ilze Groves ar stipendiātiem/ Publicitātes foto

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē