Dalies:

Vilis Vuškalns aizvada teicamu ASV augstskolu vieglatlēta trešo telpu sezonu

Vilis Vuškalns aizvada teicamu ASV augstskolu vieglatlēta trešo telpu sezonu
  • 14. Apr. 2019

Savu ASV augstskolu vieglatlēta trešā gada telpu sezonu nupat teicami pabeidza Trine Universitātes (agrākās Tri – State Universitātes) Angolā, Indiānas ziemeļaustrumu stūrī, mechanikas inženieŗzinātņu trešā gada students, t.s. juniors, 20 g.v. (dzimis 1998. gada 30. jūnijā) Vilis Vuškalns no Indiānāpoles dienvidaustrumu priekšpilsētas Bīčgrovas, Indiānā.

Savas augstskolas „Thunder” vienības sastāvā, jaunā (pirmo gadu) galvenā treneŗa Džoša Fletčera, galvenā treneŗa biedra Zacha Reibera un četru palīgtreneŗu vadībā piedaloties trijos startos trijās telpu sacīkstēs, Vilis sasniedza šādus labākos rezultātus: 3000 m skrējienā – 8:58.29 min. (6. vieta no 20 skrējējiem, ceturtais ātrākais no pieciem Trine Universitātes reprezentantiem gadskārtējā Sean Brady/Keith Turner Alumni Open telpu sacīkstē Trine Universitātes Keith E. Busse/Steel Dynamics Athletic and Recreation Center celiņā Angolā, Indiānā, 12. janvārī); un 5000 m skrējienā – 15:22.44 min. (8. vieta no 29 skrējējiem, otrais ātrākais no trim „Thunder” dalībniekiem Grand Valley State Universitātes atklātajā (GVSU Open) telpu sacīkstē GVSU Laker Turf Building celiņā Allendeilē, Mičiganā, 25. janvārī.

Savā šī gada telpu sezonas pēdējā startā Vilis itin sekmīgi piedalījās Michigan Intercollegiate Athletic Association (MIAA) augstskolu līgas 2019. gada telpu meistarsacīkstēs, kas šoreiz risinājās Aquinas Kolledžas Alksnis Indoor Track celiņā Grand Rapidos, Mičigānā, 23. februārī. Piedaloties 5000 m skrējienā, viņš to pabeidza 15:56.73 minūtēs, astoņpadsmit dalībnieku vidū ar to izcīnot sesto vietu, būdams otrs labākais no Trine Universitātes četriem skrējējiem. Vienību sacensībā, septiņu augstskolu konkurencē, „Thunder” vīrieši ar 121 punktu izcīnīja 2. vietu, atpaliekot vienīgi Calvin Kolledžai Grand Rapidos, Mičiganā – 153 p., bet 3. vietā atstājot Adrian Kolledžu Adrianā, Mičiganā – 105.5 p.

Lasītākās ziņas valstī

Savu šī gada telpu sezonu V. Vuškalns pabeidza kā Trine Universitātes 2019. gada trešais labākais 5000 metrinieks (no sešiem) un piektais ātrākais 3000 metrinieks (no deviņiem).

Noteikti arī uzsveŗams, ka Viļa jaunais personiskais rekords 3000 m skrējienā – 8:58.29 min. ir arī trimdas latviešu septītais labākais sasniegums šinī disciplīnā svešuma latviešu vieglatlētikas septiņdesmit piecos gados!

Liekas, ka šī tādēļ būtu īstā reize un vieta atzīmēt šo 75 gadu labākos 3000 metriniekus, kas šo rindiņu autora sakopojumā ir šādi:

8:06.43 Raimonds Pauliņš (Ka) 1986

8:10.70 Māris Zeltkalns (Ka) 1985

8:34.38 Kristoffers Vilkancis (Zv) 2014

8:40.1 j Jānis Celms (ASV) 1967

8:41.4 Atis Pētersons (ASV) 1958

8:50.58 Viktors Vuškalns (ASV) 1986

8:58.29 i Vilis Vuškalns (ASV) 2019

9:00.11 Haralds Celms (ASV) 1980

9:02.0 Gunārs Liepiņš (ASV) 1967

9:04.5 Kazimirs Upenieks (ASV) 1955

9:07.8 j Jānis Dzelzkalns (ASV) 1965

9:09.2 Juris Ezergailis (Ka) 1979

9:11.4 Austars Šnore (ASV) 1959

9:14.0 Edgars Laipenieks (Čī) 1948

9:15.0 ji Guntis Kalniņš (ASV) 1966 (arī 9:16.7 j 1966)

9:25.0 Alberts Rozentāls (An) 1950

9:29.25 Arturs Drēviņš (Ka) 1980

9:32.3 Elmārs Salnājs (Ka) 1954

9:32.5 Valdis Teteris (Ka) 1953

9:33.4 Videvuds Freivalds (Zv) 1953

9:34.4 Jānis Cibuļskis (ASV) 1964

9:36.3 Voldemārs Āboltiņš (Vā) 1947

9:46.5 Žanis Mundeciems (An) 1951

9:48.6 Māris Smilga (Ka) 1963

9:50.0 Vitolds Ritums (Vā) 1951

9:56.1 Andris Niedra (ASV) 1966

9:58.0 Jānis Svilna (Vā) 1955

9:59.6 Otto Bergmansons (Vā) 1948

10:03.0 Osvalds Bērziņš (Vā) 1947

10:04.8 Hermanis Riekstiņš (An) 1949

10:07.0 Avens (Vā) 1946

10:07.0 Kārlis Blumbergs (Vā) 1946

10:07.4 Oto Puķe (Vā) 1946

10:08.0 Kārlis Virkavs (Ka) 1955

10:10.0 Alvis Osis (ASV) 1955

10:12.5 Eduards Kožukovskis (Vā) 1953

10:12.7 Valdemārs Kārkliņš (Vā) 1946

10:12.7 Harijs Bergs (Vā) 1947

10:13.6 Andrejs Zvejnieks (Zv) 1947

10:16.0 j Gundārs Eglentāls (Aus) 1963

10:16.4 Viktors Martinaitis (Vā) 1947

10:17.0 Rūdolfs Miska (An) 1948

10:17.6 Vilnis Šteinbergs (An) 1950

10:18.0 Jānis Treimanis (Ka) 1952

10:18.4 Vilis Stira (An) 1948

10:19.0 Herberts Ramma (Vā) 1947

10:19.8 Stanislavs Skudra (Vā) 1946

10:19.8 Jānis Fogelis (Vā) 1947

10:19.9 Andrejs Tapiņš (Vā) 1948

10:20.0 Guntis Linde (ASV) 1985

10:21.2 ji Vidvuds Celtnieks (ASV) 1965 (arī 10:36.1 j 1965)

10:22.2 j Haralds Dzenis (Jz) 1964

10:22.5 Egons Gremze (Ka) 1956

10:23.0 Kārlis Āboliņš (An) 1950

10:25.5 Fricis Brakmanis (Vā) 1946

10:27.3 Andris Kļaviņš (ASV) 1972

10:32.1 Jānis Šlagovskis (Vā) 1947

10:32.4 V. Pūlītis (Vā) 1945

10:32.4 Imants Graudiņš (Aus) 1956

10:32.5 Voldemars Zeltiņš (Vā) 1947

Ar j apzīmētie rezultāti sasniegti 218.694 m gaŗākajā 2 jūdžu skrējienā. Neoficiālā, bet vispārpieņemtā salīdzinājuma formula ir šāda: 3000 m laiks = 2 jūdžu laiks x 0.9320.

Autors: Gundārs Grīslītis
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti