Dalies:

Viktorija Deksne: Man ir dzirksts atgriezties Latgalē un būt uzņēmējai

Viktorija Deksne: Man ir dzirksts atgriezties Latgalē un būt uzņēmējai
  • 21. Mar. 2019

Pirms pusgada Viktorija Deksne pēc deviņu gadu prombūtnes un mācībām dažādās pasaules valstīs ir atgriezusies Latvijā. Dzimto Latgali gan viņa nomainījusi pret Rīgu, bet lolo sapni par savu uzņēmējdarbību un dzīvi Rēzeknē, LV portālam raksta Inese Helmane.

ĪSUMĀ
  • Dzimusi Latgalē, Viktorija līdz 15 gadu vecumam mācījās Rēzeknes Katoļu vidusskolā.
  • Pēc gada mācībām Viskonsinā, ASV, Viktorija ieguva Apvienotās pasaules koledžas stipendiju, pārstāvot Latviju Norvēģijā.
  • Pa pasauli viņa ir izceļojusies krietni – kopumā pārcēlusies 16 reizes.
  • Man ir dzirksts atgriezties un būt uzņēmējai. Radīt gan darbvietas, gan uzlabot kopējo situāciju Latgalē.

Reti kurš jau no bērnības sapņo par mācībām ārzemēs. Taču Viktoriju ļoti iedvesmoja brālēns, kas ir desmit gadus vecāks un, pateicoties Apvienotās pasaules koledžas (“United World Colleges” – starptautiska vidusskolu kustība) stipendijai, savulaik devies studēt uz Honkongu un tālāk Ričmondu, ASV. Tāpēc viņa jau bērnībā sāka interesēties par šo programmu.

Mācības ASV un Norvēģijā

Dzimusi Latgalē, Viktorija līdz 15 gadu vecumam mācījās Rēzeknes Katoļu vidusskolā, bet 2010. gadā guva iespēju doties uz ASV un izmantoja šo iespēju – pavadīja vienu gadu privātā katoļu vidusskolā “Lourdes Academy” Viskonsinā, dzīvoja viesģimenē. “Es pat neuzdevu jautājumu, kāpēc braukt vai nebraukt. Tā bija vienreizēja iespēja. No ASV uz Rēzekni brauca cilvēki, kas mūs skolā intervēja. Konkurss bija liels. Kāpēc tiku? Nebaidījos būt es, nebaidījos atklāt savas stiprās un vājās puses, uzdrīkstējos mēģināt,” atceras V. Deksne. “Bija jābūt labām angļu valodas zināšanām, labām atzīmēm skolā un aktīvai līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē – darbojos skolēnu pašpārvaldē, spēlēju basketbolu, dziedāju koros, spēlēju saksofonu un teātri, biju mazpulcēns, piedalījos starptautiskos pasākumos. Man paveicās. Biju viena no retajām, kas brauca.”

Lasītākās ziņas

Viktorija atzīst, ka vecākiem palaist savu bērnu plašajā pasaulē tik agrā vecumā nebija viegli. “Sākumā visi pārējie bija pret, tikai mamma atbalstīja, jo viņai pašai savulaik bija sapnis dzīvot ASV. Esmu pateicīga par ne tik vieglo pieredzi, man ir prieks par to, kas beigās sanācis.”

Pēc atgriešanās Latvijā Viktorija ieguva Apvienotās pasaules koledžas stipendiju, kas ļāva pārstāvēt Latviju Norvēģijā. Šajā valstī viņa nomācījās divus gadus, bet, lai varētu turpināt studijas ASV un sevi nodrošināt, vienu gadu palika strādāt šajā Skandināvijas valstī – bija asistente brazīliešu uzņēmēju kompānijā, kas nodarbojās ar restorānu biznesu.

Studēja biznesu mākslā un dizainā

Pēc naudas sapelnīšanas Norvēģijā V. Deksne izlēma doties studēt uz ASV. Izvēlējās mācīties Floridā, mākslas un dizaina universitātē “Ringling College of Art and Design”, bakalaura studiju programmā “Bizness mākslā un dizainā”.  “Tā sākās mani četri gadi ASV. Kāpēc tieši māksla un dizains? Mani vienmēr ir interesējusi gan radošā, gan statistiskā puse – tiešums, konkrētība. Arī arhitektūra mani vienmēr ir ļoti saistījusi,” stāsta Viktorija.

Šo gadu laikā viņai bija iespēja piedalīties augstskolu apmaiņas programmā “New College of Florida” (Floridas izvēlētā goda koledža “Horors College”), kā arī pusgadu pavadīt Parīzē, koledžā “Parsons The New School”, kur apguva mākslas vēsturi, stratēģisko plānošanu un menedžmentu. Ja, studējot ASV, vairāk bija doma palikt Amerikā, tad Eiropā sākusi domāt par atgriešanos mājās, Latvijā.

Man vecmāmiņa vienmēr teica, ka visskaistāk ir tad, kad ap galdu ir saime un uz galda ir maize, ka ģimenei ir jāturas kopā. To arī tagad gribu izbaudīt.

V. Deksne atzīst, ka bija brīži, īpaši pirmajā gadā ASV, kad jutusies skumji un vientuļi. “Iespējams, tas palīdzēja kļūt cietākai. Taču dzīve Floridā bija ļoti saulaina – varēja doties uz pludmali, skumjās un negatīvās emocijas izliku uz audekla, rakstīju dienasgrāmatu, mēģināju fokusēties uz lietām, kas liek tik daudz nedomāt par mājām, palīdzēja jauniegūtie draugi, Imanta Ziedoņa dzeja, sports – garo distanču skriešana, vēstuļu sūtīšana vecmāmiņai. Vēl man palīdzēja apbalvojums pašai sev – vienu vai divas reizes gadā ciemojos mājās. Kad palika tiešām grūti, bija jābrauc mājās.”

Vaicāju, vai Viktorija pēc deviņiem gadiem prombūtnē sāka arī sapņot angliski. “Jā, to es jau sāku darīt Viskonsinā. Runāju par to ar savu viesu ģimeni, kas mani ASV uzņēma. Viesu mamma teica, ka tad ir pienācis brīdis, kad svešvalodā jūties brīvi,” atbild V. Deksne.

Pa pasauli viņa ir izceļojusies krietni – kopumā pārcēlusies 16 reizes. “Mana iedzīve satilpst divos koferos, vairāk mantu nevajag,” atzīst Viktorija.

Mārketinga speciāliste “Your Move”

Tagad V. Deksne ir mārketinga speciāliste biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātāja Jāņa Kreiļa un Reiņa Znotiņa jaunuzņēmumā “Your Move”, kura sociālais mērķis ir sekmēt Latvijas profesionāļu atgriešanos dzimtenē, palīdzot ar labiem darba piedāvājumiem.

Kā ārzemēs iegūtās zināšanas noder Latvijā? “Viens no mācību priekšmetiem ASV mākslas un dizaina studijās bija mārketings, un tieši tas man palīdzēja Latvijā atrast darbu, jo jebkurš bizness bez veiksmīga mārketinga nevar eksistēt,” viņa atbild. 

Kāpēc tieši “Your Move”? “Portāla dibinātāji nodarbojas ar pasaules pieredzi apguvušo latviešu piesaisti Latvijai, un tas mani padarīja par spēcīgu kandidāti uz mārketinga speciālistes amatu. Es varu labāk saprast tos, kas vēlas atgriezties Latvijā, un to, kāda ir pieredze, kurai ejam cauri, skaidrāk saprast auditoriju, kas vēlas sadarboties ar “Your Move”,” saka Viktorija. “Es redzu, kā kompānija palīdz latviešiem atgriezties. Tā kā plānoju kādu dienu sākt savu biznesu Latvijā, šī pieredze, kas man tagad ir jaunuzņēmumā, palīdzēs sagatavoties tam, ko pati vēlos darīt nākotnē. Jaunuzņēmuma darba ikdiena ir ļoti dinamiska.”

Ģimene ir Latvijā

Pēc studijām ASV Viktorija saņēma daudz darba piedāvājumu. Arī tagad viņai ir Amerikas darba vīza: “Oficiāli varu strādāt ASV.”

“Man ļoti patīk būt Latvijā, mana ģimene ir šeit. Esot ārzemēs, jutu, ka sāku zaudēt saikni ar ģimeni. Kad atbraucu uz mēnesi, nevarēju paspēt izdarīt visu, ko vēlējos. Nevarēju uzturēt attiecības, kādas tās gribēju. Man ir mazāka māsiņa, jaunāks brālis, vecmāmiņas, kuras nekļūst jaunākas. Arī tad, ja mans ceļš ārpus Latvijas vēl nav beidzies, šobrīd man ir ļoti svarīgi būt Latvijā, lai atgūtu to, ko, iespējams, esmu zaudējusi šo deviņu gadu prombūtnes laikā,” atzīst Viktorija. “Man vecmāmiņa vienmēr teica, ka visskaistāk ir tad, kad ap galdu ir saime un uz galda ir maize, ka ģimenei ir jāturas kopā. To arī tagad gribu izbaudīt.”

Latgales saknes

“Vai proti runāt latgaliski?” jautāju Viktorijai. “Drusciņ protu, ar vecmāmiņu, kas ir no Stoļerovas, runāju latgaliski,” viņa atsaka un piebilst, ka ģimenē bērnībā visi runājuši latviski.

Viktorija meklē idejas, kā atgriezties Latgalē: “Man ir dzirksts atgriezties un būt uzņēmējai. Radīt gan darbvietas, gan uzlabot kopējo Latgales situāciju. Tikai es vēl neesmu tam gatava. Esmu vēl tāds zaļš gurķis. Tik tiešām – vēl tik daudz ir ko mācīties un darīt, bet ļoti svarīgi ir nekad nebeigt sapņot. Un es sapņoju par to – jā, tas notiks! Latgale vienmēr būs tuva manai sirdij. Tikai jāiegūst pieredze – gan Latvijā, gan pasaulē. Tas grozs arī kļūs smagāks un smagāks. Tas labi. Gribu iegūt maģistra un doktora grādu.”

Vai latgalieši turas kopā arī Rīgā? “Jā, noteikti,” viņa atsaka. “Bet tas nav labi, jo bieži vien rada lielāku segregāciju starp latviešiem Latvijā. Varbūt latgalieši mazliet baidās uzdrošināties veidot attiecības ar, piemēram, rīdziniekiem vai kurzemniekiem, jo tik ļoti ir iesakņojies uzskats – tie jau nesapratīs, mēs esam citādi.”

V. Deksne uzsver, ka bez latgaliskuma viņai ir otra – internacionālā – puse. “Cilvēku, ar kuriem esmu pazīstama, tīkls ir daudz globālāks nekā tad, ja būtu palikusi Latvijā.”

Foto: Aiga Dambe, LV portāls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti