Dalies:

Vidzemē remigranti visbiežāk izvēlas Valmieru; lielākās problēmas – mājokļu trūkums un bērnu iekļaušanās skolā

Vidzemē remigranti visbiežāk izvēlas Valmieru; lielākās problēmas – mājokļu trūkums un bērnu iekļaušanās skolā
Radio SWH
  • 24. Oct. 2019

Vidzemē visvairāk remigrantu atgriežas uz dzīvi Valmierā – gan bijušie valmierieši, gan cilvēki, kas pirms emigrācijas dzīvojuši Rīgā vai citviet Latvijā. Tā novērojusi remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza. Argumenti, kas liek izdarīt izvēli par labu Valmierai, – tā ir dinamiska, daudz darba piedāvājumu un lielāks atalgojums,

Ija Groza novērojusi, ka, savukārt, Cēsis vairāk izvēlas tie, kas grib izveidot savu mazo biznesu un kuriem neinteresē liela ražošana, vai radošie cilvēki un IT speciālisti, kas var strādāt attālināti.

Remigrācijas koordinatore Radio SWH raidījumā “Tikko atgriezušies” stāsta, ka visvairāk ļaužu vēlas atgriezties no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, arī Islandes. Novērota arī interese no Amerikas un Kanādas- tā  ir senā diaspora, kas dzīvo otrpus okeānam jau krietni sen. Nesen kāda ģimene ar bērniem no ASV pārcēlusies uz dzīvi Vijciemā un vēlas nodarboties ar dabīgu saimniekošanu. Ija Groza novērojusi tendenci, ka atgriezties dzimtenē aicina mūsu tautiešu dzīvesbiedri – nereti viņi pārcelšanos uztver kā iespēju izkāpt no nebeidzama vāveres riteņa.  Tieši ārzemēs dzimušie, augušie un visu mūžu strādājušie dzīvesbiedri īpaši novērtē Latvijas mieru, dabu un ne tik straujo dzīves tempu.

Lasītākās ziņas

Tomēr remigrantiem jābūt gataviem arī grūtībām, un, pēc remigrācijas koordinatores domām, lielākās no tām ir–  atrast dzīvesvietu un skolu, kurā bērni spēs iekļauties.

“Atgriešanās uzņēmusi jaunu vilni. Bet izglītības sistēma tam īsti nav sagatavojusies – ir skolas, kas tiek galā, bet kopumā tas nav vienkārši. Kad klasē ienāk bērns, kuram valodas zināšanas ir ļoti sliktas un bieži vien viņš neprot lasīt latviešu valodā,  tiek piedāvātas papildu latviešu valodas stundas, bet viņam ir jātiek līdzi arī citos priekšmetos, un tur nav nekādu vērtējumu atlaižu. Tā ir problēma– bērnam un arī ģimenei zūd motivācija. Šī lieta mums visiem kopā jārisina,” raidījumā “Tikko atgriezušies” stāsta Ija Groza.

Arī mājokļa jautājums ir sarežģīts, jo bieži vien piedāvājuma nav. Ne visiem ir agrākās mājas vai ari dzimtas īpašums, kur atgrezties. Vidzemes reģionā pašvaldības dzīvokļi  ir Valmierā, Smiltenē. Bet Valmierā pašvaldības mājas ir piepildītas, ar Smiltenē drīz vietu nebūs. Cēsīs pašvaldības dzīvokli piešķir maksimāli uz 3 gadiem. Nav dzīvojamā fonda, ko piedāvāt. Atliek brīvais tirgus, kur piedāvājums mazs, cenas lielas, kredītu paņemt grūti, jo, lai banka sāktu ar kredītņēmēju runāt, ir jābūt ienākumiem un darbam Latvijā vismaz 6 mēnešus. Apburtais loks. Reizēm risinājums ir dzīvot laukos, kur ir tukši īpašumi, bet jautājums, vai tur ir darbs un kā tikt uz skolu, “ stāsta remigrācijas koordinatore Vidzemē.

Par darba iespējām runājot, viņa atgādina, ka remigrantiem ir iespēja tikt 10 000 eiro lieliem grantiem sava biznesa uzsākšanai. Šī summa pēc tam valstij nav jāatmaksā, bet uzņēmumam jādarbojas vismaz trīs gadus, jāmaksā nodokļi, jāpiedalās arī ar savu līdzfinansējumu, un lai atbalstam varētu pieteikties, saņēmējam jāspēj pierādīt, ka viņš bija emigrējis un tagad atgriezies. To iespējams apliecinār ar ierakstu Iedzīvotāju reģistrā, ka esi deklarējis savu dzīvesvietu ārpus Latvijas, taču daudzi aizbraucēji tā arī nekad nav bijuši oficiāli izdeklarējušies no Latvijas, un viņi līdz ar to uz grantiem nevar pretendēt. Ija Groza stāsta, pērn Vidzemē iesniegti 3 pieteikumi, apstiprināti 2 no tiem.

Visu sarunu ar Iju Grozu klausies šeit: 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti