Dalies:

Vergu laiki Latvijā?

Vergu laiki Latvijā?
Ieva Lūka, LETA
  • 19. Jun. 2019

Portāls LA.lv vairākkārt rakstījis par Vidzemes rajona tiesa Cēsīs skatīto lietu, kurā apsūdzēts Dainis Gipters par divu cilvēku turēšanu kalpībā Cēsu novada Vaives pagasta fermā “Mežmaļi”. Policija un prokuratūra uzskata, ka ekspluatācijas nolūkos 2016. un 2017. gadā kalpībā turēti divi slaucēji – tolaik 60 gadus vecais Gunārs un tikpat vecā Agrita.

Gunāram bijušas ierādītas dzīvošanai nepiemērotas telpas, vairākas nedēļas strādājis bez atlīdzības. Ne mazāk kā divas nedēļas vīrieša vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika. Gunārs gan tiesā atzina, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām, ko vēlāk arī izdarījis. Līdzīgā situācijā nokļuva arī Agrita, kura fermā ieradusies 2016. gada decembrī. Viņai solīts maksāt 15 eiro dienā uz rokas. 

Taču par darbu līdz 2017. gada aprīlim Gipters viņai samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku. 

Lasītākās ziņas valstī

Apsūdzētais savu vainu neatzīst.

Apsūdzībai piekrīt arī cietušie un Giptera mātesbrālis Modris Zukulis, kurš apsūdzētajam bija iznomājis fermu ar lopiem. Savukārt pats Gipters un viņa māte, kas palīdzējusi dēlam saimniekot, noliedz sliktu izturēšanos pret slaucējiem, kuri bijuši slimi un nespējīgi pienācīgi veikt savus pienākumus.

Nav bijis kas strādā, tāpēc saimnieks viņus pacietis, esot samaksājis visu līgto, pat žēlojis, vedis zāles un pārtiku. Ar varu nav turējis: gan viens, gan otrs jebkurā brīdī varējis doties projām.

Apsūdzētais nesaprot apsūdzību

Vakar, 18.jūnijā, otro dienu turpinājās šo pirmdien, 17.jūnijā, iesāktā apsūdzētā D. Giptera pratināšana, kas ilga visu dienu. Un vēl bez dažām citām procesuālām darbībām plānotajām debatēm neatlika laika – tās būs ceturtdien, 20. jūnijā.

Gipteru viņa advokāte Ita Megne gari un plaši iztaujāja par saimniekošanas apstākļiem – un saimnieks arī stāstīja, cik sarežģīta, pakļauta ekonomiskām krīzēm, laika apstākļiem un pieejamajiem strādniekiem ir piena lopkopība. Nebijis, ka strādā, tāpēc bijis spiests pieņemt darbā vispirms Gunāru un pēc tam Agritu, kaut gan sapratis, ka nekas labs no viņiem nav.

Pretēji Gunāram iepriekš apgalvotajam, viņam samaksājis visu, ko bija solījis un Gipters pat neatskaitījis no algas zaudējumus, kas radušies, kad Gunārs vienreiz labam pienam pieslaucis klāt slimu govju pienu: zaudēta ne tikai samaksa par paša tās dienas pienu, bet nācies segt zaudējumus citiem zemniekiem, kuru piens arī bijis cisternā un uzlikts aizliegums nedēļu nodot pienu. Gunārs solījies vairs tādas kļūdas nepieļaut, jo vēlējies palikt strādāt.

“Nesaprotu apsūdzību, kā es varēju Gunāru ekspluatēt, kā viņš varēja būt no manis atkarīgs un kā es to esmu izmantojis: vai pērkot viņam zāles, ēdienu un maksājot?” tiesā jautāja Gipters.

Slaucēja neesot žēlojusies

Tālāk Gipteru iztaujāja par slaucēju Agritu, kuru saimnieks sameklēja caur reklāmas portālu. Viņai pakaļ decembra sakumā devusies saimnieka māsa. Bija domāts, ka Agrita sākumā tikai aplūkos apstākļus, bet viņa atbraukusi ar visām mantām, teikusi, ka neesot, kur dzīvot, ka uzreiz grib palikt. “Te tik forši, es te palikšu!” teikusi Agrita. Tā nu saimnieks atļāvis palikt un nolēmis viņu apmācīt slaucējas darbos.

20. decembrī sākusi slaukt patstāvīgi, bet jau 24. decembrī aizmirsusi ieslēgt dzesētāju un 470 litri piena bijis jāizlej. Tā pēc tam gadījies vēl dažas reizes. Piedevām pienam pasliktinājušās analīzes, pazeminājušies izslaukumi, govīm iekaisuši tesmeņi. Agrita solījusies strādāt bez kļūdām un saimnieks viņu piecietis.

Dzīvojamās telpas Agritai bijušas labas. Gulta, skapis, galds, duša ar silto ūdeni, tualete, veļas mazgājamā mašīna. Taču saimnieks novērojis, ka Agrita iet savās istabās ar fermas apaviem un drēbēm, pīpējusi tā, ka istabā tikai kājas bijušas redzamas. Telpas bijušas siltas un kurināmas.

Gipters piedāvājis Agrita apmesties netālas mājas dzīvoklī, bet sieviete attiekusies, jo tad būtu jāmaksā par komunāliem pakalpojumiem.

Saimnieks piedāvājis slēgt darba līgumu, bet Agrita atteikusies. Vienojušies par darba samaksu 15 eiro dienā, kad Agrita slauc patstāvīgi. No samaksas Gipters atrēķinājis samaksāto par pārtikas produktiem un cigaretēm, ko viņš vedis bezmaz katru trešo dienu, iepērkoties pat par vairākiem desmitiem eiro.

Par dzīvošanu, elektrību un malku samaksu neprasījis. Saimniekam saglabājušies pieraksti, ka decembrī Agritai algā un viņai atvestajās precēs izmaksājis 359 eiro, janvārī – 416 eiro, kā arī februārī 330, neskatoties uz to, ka sieviete pieslaukusi slimu govju pienu pie laba piena un saimnieks par to cietis 619 eiro zaudējumus.

Agrita gan tiesā norādīja, ka šie cipari nav patiesi, ka viņa naudu saņēmusi tikai vienreiz – 50 eiro un ka tik daudz pārtikas viņai nav vests: saimnieks par katru mēnesi viņai palicis parādā 400 – 450 eiro.

Kas slaucējai bijis jādara

Tiesnesi Lauri Šņepstu arī interesēja, kā apsūdzētais Agritu vērtē kā cilvēku un kas slaucējai bija konkrēti jādara. Gipters atbildēja, ka Agritu vērtē kā pieaugušu cilvēku nevis kā psiholoģe, kas teica, ka viņa esot bērna līmenī. Agrita sapratusi un spējusi visu kā slaucēja izpildīt. Brīvdienas dabūjusi, kad gribējusi, bet bieži pat negribējusi. Kad bijušas brīvdienas, palikusi turpat telpās pie fermas.

Govis bijis jāslauc pusotra – divas stundas no rīta un tikpat vakarā. 42 govis ik reizi dzītas slaukšanas vietā pa divi lāgi – pa apmēram divdesmit. Katra govs bija jāpiesien un katrai jāiedod milti. Tad jānomazgā tesmenis, jāatslauc un jāliek klāt slaukšanas aparāti, kas bijuši divi vai trīs. Katrs svēris ap septiņiem kilogramiem. Ja bija teļi, tad tiem jāiedod piens. Katru dienu jāskalo piena baseins, katru otro dienu – tas jāizmazgā. Ja ir kāda slima govs, tā jāslauc atsevišķi.

Mēslus no kūts vedis ārā saimnieks pats. Gadījies, kad traktors saplīsis, tad gan mēsli uzkrājušies.

“Agrita mani apmelo. Viņas attieksme pret mani izmainījās, kad sāka kontaktēties ar manas mātes brāli Modri. Neesmu viņai draudējis un ar varu turējis. Viņa man nekad nežēlojās, ka pie manis ir slikti. Mūsu sadarbība beidzās 4. maijā, kad likvidēju fermu,” tiesā teica Gipters.

Tiesnesis jautāja Agritai, vai viņa uzskata, ka turēta kalpībā? Uz to sieviete atbildēja, ka saimnieks neesot viņai visu samaksājis. Kāpēc tad nebraukusi projām? – atkal tiesnesis. Agrita: “Par ko? Ja būtu bijusi nauda, tad aizbrauktu un dzīvotu citur. Kad samaksātu, tad arī brauktu.”

Autors: LA.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti