Dalies:

Vašingtonā oktobra beigās aizvadīta gadskārtējā ASV uzņēmēju konkurētspējai veltītā konference

  • 21. Nov. 2018

Vašingtonas pievārtē oktobra beigās notikušās gadskārtējās ASV uzņēmēju konkurētspējai veltītās konferences (American Society for Competitiveness) ietvaros sanāca arī blakus interešu grupa – Makindera forums.  Nosaukts par godu jēdziena ‘ģeopolitika’ izdomātājam, anglim Halfordam Makinderam, šogad forums atzīmēja viņa grāmatas, Demokrātijas Ideāli un Realitāte (Democratic Ideals and Reality) izdošanas simtgadi. Jau agrāk, kopš 1904. g., Makinders pakāpeniski attīstīja, un atkārtoti tehnoloģiju izaugsmei pielāgoja, savu galveno tēzi par apvienotas Eiropas-Āzijas-Āfrikas lielās zemes masas centrālo nozīmi pasaules politiskajiem likteņiem, jūras pret zemes varu nemitīgās cīņas kontekstā.

Makindera forums šogad pulcēja virkni akadēmiķu, kas izgaismoja viņa tēzes šodienas izpratni un nozīmi dažādos Eirāzijas reģionos – rietumu Balkānos, valstīs ap Melno jūru, Indijā un ap Indijas okeānu, Arktikā, Centrālāzijā un protams Ķīnā un Dienvidķīnas jūrā. Referēja arī Leidenas universitātes stratēģis Lūkass Milevskis, kurš, balstoties uz savas 2018. gadā angliski iznākušās grāmatas par Baltijas aizsardzību, raksturoja Baltijas jūras austrumu piekrastes mainīgo lomu Makindera traktējumos: kā jūras varu austrumu priekšposteni vai kā centrālās zemes masas galējo rietumu robežu, atkarībā no apkārtējo varu mainošās uztveres par reģiona nozīmi.

Šodien, kad komunikācijas, ceļotāji, un arī raķetes šķeršo zemes lodi zibens ātrumā, var pamatoti jautāt, kāda īpaša nozīme, mums, baltiešiem, varētu būt šādām vecām tēzēm? Tomēr nozīme ir. Atceroties ikonisko fotogrāfiju, kurā ASV prezidents Džordžs Bušs NATO valstu līderu oficiālajā kopbildē dziļi simboliski roku uzlicis uz pleca prezidentei Vairai Vīķei Freibergai, pamatoti to varētu traktēt kā viņas personības spēka un spilgtuma nopelnu. Bet ne tikai. Jo kā Milevskis norāda, Buša jaunākā vistuvākie padomdevēji, Diks Čeinijs un Donalds Ramsfelds, ir zināmi makinderieši, kam nevarēja sveša būt doma par Baltijas atgriešanu pie jūras spēkiem, uz rietumiem.

Lūkosimies arī mēs tālāk par savu bieži piesaukto blakus esošo ‘lielo kaimiņu’. Vašingtonā par konkurētspēju domājošiem ASV uzņēmējiem atkārtoti klāstīja par Ķīnu, ar kuru ASV ir tik dziļā simbiozē, ka pastāv veselas fabrikas Ķīnā, kuras ražo tikai vienam pircējam–2,3 miljonus nodarbojošo Walmart. Jau oktobra sākumā kādā citā forumā Princtonā Kīts Abels (Keith Abell), pasaules līmeņa finansists un Nacionālās komitejas ASV-Ķīnas attiecībām valdes loceklis, atbildēja uz jautājumu no publikas par to, kā vērtēt Krieviju un tās tuvošanos Ķīnai. Trīs vārdu atbilde Abelam izspruka bez domāšanas, tiktāl, ka redzot klausītāju pārsteigumu, viņam nācās skaidrot, ka Krievija ir kleptokrātija, nabadzīga valsts kura kļūst arvien nabadzīgāka, kas pati nespēj sev pat ledusskapjus ražot. Kas bija šie trīs vārdi, kas izsauca publikas izbrīnu? Lai piedod latviešu valodas lasītāji, bet pienācīgi nodot Abela teikto var tikai oriģinālā:  Krievija esot „an irrelevant footnote.”

Nevis Krievija, bet gan Ķīna būs Eirāzijas likteņa lēmēja, kas jau tagad savu ietekmi raida daudzkārt tālāk nekā Makinders, no 1904. gada spriežot par vēsturiskajiem stepju klejotājiem, jebkad būtu varējis iedomāties. Un Baltijai, reiz nonākušai atpakaļ rietumu spēku austrumu priekšpostenī, jāturas pie jūras spēkiem, bet ar vienu aci uz īsto milzi austrumos.

Autors: Lūkass Milevskis
Foto: Lūkass Milevskis

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas