Dalies:

Valstsvīrs Nr. 1. Jānim Čakstem – 160

Valstsvīrs Nr. 1. Jānim Čakstem – 160
  • 14. Sep. 2019

Sestdien, 14. septembrī, aprit 160 gadi, kopš dzimis Tautas padomes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces prezidents un pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Izcilais valstsvīrs saviem laikabiedriem un arī nākamajām paaudzēm ir vēlējis: “Sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet – ja nebūs Latvijas, nebūsit arī jūs.”

ĪSUMĀ

  • Jānis Stradiņš: savā būtībā Jānis Čakste bija pilsonisks demokrāts ar dziļu kristīgo vērtību apziņu.
  • Kārlis Skalbe: Čakste darbojās laikmetā, kad varēja gūt vieglus panākumus ar demagoģiju. Bet tā nebija Čakstes dabā. Viņš bija par daudz sabiedrības cilvēks, lai tiktāl nolaistos.
  • Ainārs Dimants: par maz politiskajā elitē un plašākā sabiedrībā apzināts un iedzīvināts pirmā Valsts prezidenta intelektuālais mantojums – domas un atziņas.
  • 1998. gadā Šveicē atklātajā Brīvības hallē starp 100 visu laiku lielākajiem demokrātiem vienīgais Latvijas pārstāvis ir Jānis Čakste.

Latvijas demokrātijas svētki

Lasītākās ziņas valstī

Jānis Čakste Latvijas Valsts prezidenta amatā stājās 1922. gada 18. novembrī un valsts galvas pienākumus pildīja līdz 1927. gada 14. martam. Līdz ievēlēšanai par Valsts prezidentu J. Čakste bija Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs (17.11.1918.–01.05.1920.) un Latvijas Satversmes sapulces prezidents (01.05.1920.–18.11.1922.).

Kā atzīmējis akadēmiķis Jānis Stradiņš, Čakstes jubileja ir Latvijas demokrātijas svētki1. “Savā būtībā Jānis Čakste bija pilsonisks demokrāts ar dziļu kristīgo vērtību apziņu,” vērtē Stradiņš.

Raksturojot J. Čaksti, viņa laikabiedrs Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs” raksta: “Viņš ir gan teicis labu skaitu oficiālu runu, kurās varēja izpausties tikai vispārpieņemamas domas, jo viņa augstais stāvoklis tam neatļāva izteikt savus personīgos uzskatus, bet patiesībā viņš vairāk ir klausījies, nekā runājis. Sapulcēs, kuras viņš vadīja, likās, ka viņš tikai uzkrāj un kārto sabiedrības domas, ar dzīvu sabiedrisku nojautu vērodams īsto ceļu. Čakste darbojās laikmetā, kad varēja gūt vieglus panākumus ar demagoģiju. Bet tā nebija Čakstes dabā. Viņš bija par daudz sabiedrības cilvēks, lai tiktāl nolaistos. Vienkāršāk un siltāk viņš prata pieiet tautai.”

Profesors Ainārs Dimants norāda: “Par maz politiskajā elitē un plašākā sabiedrībā apzināts un iedzīvināts pirmā Valsts prezidenta intelektuālais mantojums – domas un atziņas. Turklāt daudzas no tām nav zaudējušas savu aktualitāti, jo 19. gadsimta cilvēks Jānis Čakste runā kā mūsu laikabiedrs un ir kopā ar mums.”2

Desmit Jāņa Čakstes atziņas, kas aktuālas arī šodien

“Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību, pierādījusi visu savu darba gribu un spēju, kas ir mūsu valsts pamats. Tikmēr, kamēr tauta nav zaudējusi gribu un spēju strādāt, tikmēr mēs varam būt droši, ka mūsu valsts plauks un attīstīties uz priekšu.”

“Tautas pašas rada valstis, un uz valstīm balstās tautu īstās tiesības.”

“Latvijas valsts stāv par visu augstāk. Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses. Visām vajag padoties zem vienas pašas brīvas Latvijas.”

“Darbinieki, sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet – ja nebūs Latvijas, nebūsit arī jūs.”

“Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku.”

“Caur korupciju gājušas bojā daudzas tautas un valstis, tāpēc mums no tās ļoti jāsargās. (..) Visām valsts un valdības iestādēm jābūt sevis cienīgām, taisnīgām un patiesām, kurām rūp tikai valsts labums. Mūsu ierēdniecībai jābūt augstākā mērā patiesi godīgai, bet arī nepiekļāvīgai, un tāpēc vietas un amati jādod tikai cilvēkiem, kuriem sirds un rokas ir šķīstas un tīras.”

“Politiķi un valsts darbinieki nedrīkst tanī pat laikā būt arī veikalnieki. Sabiedriskam darbiniekam – politiķim – demokrātiskā valstī pieder noteikšana par valsts kasi. Partijas līderis, kas pats saistījies ar veikaliem, vairs nebūs pietiekoši objektīvs: personīgās intereses nomāks sabiedrības prasības. Domājot par saviem uzņēmumiem, piemirsīsies tautas labums.”

“Pārgrozības valsts iekārtā (..) izvedamas ļoti uzmanīgi, vienīgi saskaņā ar nepārprotami izteiktu tautas vairākuma gribu. Nekad nedrīkst riskēt ar asākām šķiru cīņas iespējamībām, jo tās mazajai Latvijai it viegli var kļūt liktenīgas. Šķiru interešu taisnīgai saskaņošanai, šķiru pretišķību izlīdzināšanai jābūt par mūsu mērķi. Lai to sasniegtu, vispirms izbeidzama politisko partiju savstarpējo ķengāšanās. Cīņai jānorisinās vienīgi par principiālas dabas jautājumiem.”

“Mums vēl nav partiju valstiskā nozīmē (..) Ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personīgās interesēs.”

“Katram amatam vajadzīgas zināšanas, nenormāli ir tas, ka katrs parlamenta loceklis uzskata sevi par spējīgu būt par ministru un valsts dzīves kārtotāju; pakāpeniska pacelšanās uz augstākiem amatiem garantē labāku lietu saprašanu un veikšanu; parlaments nekad nedrīkst jaukties administrācijā; Latvijā deputāts pa lielākai daļai maz izglītots, pēc Aristoteļa un Monteskjē principa tā varētu arī būt, tikai tiem vajadzētu aprobežoties ar kontroli.”

Autors: lvportals.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti