Dalies:

Valsts prezidents: Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā

Valsts prezidents: Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā
Valsts prezidenta kanceleja
  • 01. May. 2020

Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā, apsveikumā par godu Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920.gada 1.maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments Latvijas Satversmes sapulce, sacīja valsts pirmā amatpersona.

Viņaprāt, Satversmes sapulce piepildīja latviešu politisko un sabiedrisko darbinieku sapni. Viņu plānos par Latvijas nākotni allaž klātesoša bijusi Satversmes sapulces ideja, ka visi Latvijas pilsoņi paši varētu ievēlēt savus priekšstāvjus valsts nākotnes izlemšanai.

Lasītākās ziņas valstī

"Satversmes sapulces vēlēšanas apliecināja, ka valsts sagatavošanas darbs ir izdevies un Latvija ir tapusi uz visiem laikiem kā latviešu valstsgribā sakņota stipra valsts," akcentēja Levits.

Prezidents pavēstīja, ka neatkarības kara cīņas par Latviju vainagojās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, augstu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un tajās pausto atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas turpmākai nostiprināšanai.

"Neatkarības karā tauta ar ieročiem rokās bija aizstāvējusi jaunās valsts tiesības uz pastāvēšanu, Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā," pauda Valsts prezidents.

Satversmes sapulcē vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija visās latviešu zemēs. Visiem vienu Satversmes sapulci vēlēja visi Latvijas pilsoņi visā Latvijas teritorijā, un pirmo reizi vēsturē latviešu nācijai bija iespēja apvienoties kopīgai nākotnes lemšanai un turpmākai dzīvei vienotā valstī, pauda Levits.

Pēc prezidenta vārdiem, Satversmes sapulcei vajadzēja izlemt pašus būtiskākos valsts pamatu jautājumus, no kā bija atkarīga turpmākā Latvijas valsts izaugsme un attīstība. Vēlētāji no Satversmes sapulces gaidīja Satversmes izstrādi un agrārās reformas īstenošanu. Jo īpaši agrārā reforma radīja tik nepieciešamo ekonomisko pamatu sociālajam mieram Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecības atdzimšanai pēc kara posta.

Tāpat Satversmes sapulcei vajadzēja izstrādāt daudzus jaunajai valstij tik nepieciešamos likumus un vest valsti pretī mieram un starptautiskai atzīšanai.

"Satversmes sapulce sev uzticētos uzdevumus paveica ar augstu atbildīguma sajūtu pret Latvijas tautu un nākamajām paaudzēm. Viņu paveiktais deva iespēju Latvijas demokrātijas uzplaukumam, un arī pēc gadsimta mēs dzīvojam Latvijā, kuras pamatus veidoja Satversmes sapulces pieņemtie lēmumi," norādīja Levits.

Valsts pirmā amatpersona pavēstīja, ka Satversmes sapulcē bija pārstāvēta visa Latvijas sabiedrība to interešu daudzveidībā un dažkārt arī pretrunīgumā. Aiz katra Satversmes sapulces locekļa bija daudzi jo daudzi Latvijas pilsoņi, kuri viņam bija uzticējuši savas ilgas un sapņus. Tomēr pašus svarīgākos lēmumus Satversmes sapulce izlēma vienbalsīgi, un tikpat vienprātīga šajos lēmumos bija arī Latvijas tauta.

"Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs parlamentāra demokrātija. Latvijas valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tā to redzēja Satversmes sapulce pirms gadsimta, un tā mēs to redzam arī šodien," pauda Levits, atzīstot, ka pirmais demokrātijas gadsimts nav bijis viegls.

Šajā gadsimtā ir bijusi gan pašu vilšanās parlamentārajā demokrātijā un gatavība pārāk viegli atteikties no tās par labu vadonismam, gan komunistiskā un nacistiskā totalitārā okupācijas režīma centieni iznīcināt Latvijas valsti, mūsu tautu un mūsu valstsgribu, sacīja prezidents.

"Tajā pašā laikā mums ir bijuši arī stipri demokrāti, kuri visos laikos atgādinājuši un iestājušies par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Šajā gadsimtā mēs esam piedzīvojuši demokrātijas atdzimšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanu," norādīja valsts pirmā amatpersona.

4.maija deklarācijas pieņemšanas 30.gadadienas priekšvakarā, ikviens var novērtēt parlamentārās demokrātijas priekšrocības. Parlamentārā demokrātija simbolizē un atspoguļo mūsu visu kopīgo un koleģiālo atbildību par Latviju, teica Levits, uzsverot, ka mums nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kurš vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.

Prezidents norādīja, ka katram pilsonim ir iespēja un arī pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Latvija tiek pārvaldība koleģiāli, katram paužot savu vīziju, domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.

"Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā," uzstāja prezidents.

Šajā dienā prezidents aicināja katram Latvijas pilsonim būt aktīvam un līdzdarbīgam valsts demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.

Tāpat Levits aicināja atcerēties mūsu tautas priekšstāvjus Satversmes sapulcē.Viņaprāt, mūsu demokrātija vienmēr ir bijusi stipra ar lieliem demokrātiem. Jo īpaši Latvijas Satversmes sapulce bija viņu laiks. Jānis Čakste un Rainis, Francis Trasuns un Pauls Šīmanis, Zigfrīds Anna Meierovics un Marģers Skujenieks, Fēlikss Cielēns un Arveds Bergs, un daudzi, daudzi citi.

Prezidents ieteica izmantot jubilejas reizi kā iespēju uzzināt vairāk un stāstīt citiem par mūsu demokrātiem un viņu likteņiem. Vairosim un stiprināsim demokrātiskās vērtības svētkos un ikdienā, aicināja prezidents.

Noslēdzot uzrunu prezidents sacīja, lai vienmēr stipra ir Latvijas demokrātija un aicināja būt pašiem stipriem savā pārliecībā par demokrātiju.

Autors: LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti