Dalies:

Kā vērtējamas valsts aktivitātes remigrācijas veicināšanā?

Kā vērtējamas valsts aktivitātes remigrācijas veicināšanā?
  • 09. Jan. 2020

Katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu un ģimene ir būtiskākais faktors, lai atgrieztos Latvijā - to apliecina Mihaila Hazana 2016. gadā veiktais pētījums: Atgriešanās Latvijā - remigrantu aptaujas rezultāti. Tāpēc ģimene ar bērniem ir īpašā remigrācijas atbalsta pasākumu mērķa grupā. 

Pirmajos desmit 2019. gada mēnešos, tātad līdz oktobra beigām,  Latvijā ir atgriezušies 497 cilvēki jeb 179 ģimenes. Savukārt 2018. gadā tie bija 399 cilvēki jeb 163 ģimenes.  Tomēr dažkārt ģimenes Latvijā nespēj iedzīvoties un emigrē otrreiz.  Kaut arī Diasporas likums nosaka, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā un īsteno diasporas atbalsta pasākumus un 2018. gada martā darbu ir sākuši remigrācijas koordinatori, sava loma te ir aspektam, vai Latvijai ir būtiski izstrādāt vienotu, ekonomiski pamatotu remigrācijas politiku. 

Kristīne Lauriņa (Strasbūra) 2017. gada intervijās stāstīja, ka kopā ar vīru elzasieti un diviem bērniem, kuriem tobrīd bija 11 un 8 gadi, pēc 15 gadu prombūtnes ir atgriezusies Latvijā. Taču tagad ģimene ir atkal Strasbūrā. K. Lauriņa raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka šobrīd dzīvo sava vīra dzimtenē, jo viņam un bērniem ir bijis ļoti grūti dzīvot prom no savas dzimtās vietas, no savas ierastās emocionālās vides. Kristīnei pašai tas bija skaistākais gads viņas mūžā - Cēsu jaunajā skolā viņa mācījusi franču valodu un bērni mācījušies Drustu Tautskolā. K. Lauriņa uzskata - iespējams, viņas bērni bijuši jau par lielu, lai iedzīvotos Latvijā. 

Lasītākās ziņas

Remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza uzsver, ka cilvēkam pirms braukšanas uz Latviju noteikti ir jāizplāno vairāki soļi uz priekšu, jābūt sapratnei, ko darīs pats un kā jutīsies viņa ģimene. Realitātē viena no visgrūtāk pārvaramajām problēmām, kas liek otrreiz aizbraukt no Latvijas, ir pārējo ģimenes locekļu nespēja iedzīvoties Latvijā - gan emocionālu apstākļu dēļ, gan arī atbilstoša darba iespēju trūkuma dēļ. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits apliecina, ka remigrācijas veicināšanai, pirmkārt - katrā reģionā strādā viens remigrācijas koordinators; otrkārt - remigrantus interesē uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, tātad jāturpina strādāt šajā jomā; treškārt - sadarbībā ar pašvaldībām ir iespēja organizēt dažādas mācības un nometnes. 

Šobrīd remigrējušo cilvēku skaits aug, savukārt kopējā migrācijas bilancē emigrējušo skaits strauji krītas, ar katru gadu tas ir par pāris tūkstošiem mazāks. 

Stratēģiskās plānošanas eksperts, ekonomģeogrāfs Gatis Pāvils apstiprina, ka pēdējos gados strauji krītas aizbraukušo skaits. Mainās kopējā situācija - robežas ir atvērtākas un aizvien lielākas iespējas ir darīt labi apmaksātu darbu Latvijā, ko samaksā cita valsts. 

Runājot par migrācijas un imigrācijas bilanci, ir izteikta tendence, ka aizbrauc vieni, bet atbrauc citi, no citām valstīm (vai tie ir ukraiņi vai bulgāri) legāli vai nelegāli, bet šāds process notiek. To ir pieredzējušas arī daudzas Eiropas valstis. Piemēram, pirms dažām desmitgadēm no Spānijas masveidā brauca prom spāņi, taču vienu gadu migrācijas bilance pēkšņi bija izteikti pozitīva, tomēr lielākā daļa atbraucēju nebija spāņi. Acīmredzot arī Latvijai ar to ir jārēķinās un jābūt uz to gatavai. 

Raivis Bremšmits piekrīt, ka remigrantu skaits imigrācijas bilancē kopumā krītas. 2018. gads ir pirmais gads, kad imigranti no neremigrantiem, kur ļoti daudzi ir no ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir vairākumā - ukraiņi, no NVS valstu austrumu daļas u.c. Tomēr jāņem vērā, ka robežas kļūst aizvien atvērtākas un emigrācija būs vienmēr. 

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto uzsver, ka, runājot par diasporu un remigrāciju, vajadzētu pāriet uz jauna veida domāšanu - ir jādomā par mūsdienīgu mobilitātes politiku. 

Lai Latvija varētu kļūt par pārtikušu, atbildīgu un drošu Ziemeļeiropas valsti, trūkst darbaroku, arī bērnu un jauniešu skaits ir ārkārtīgi krities. Vienlaikus var redzēt, ka mūsu mentalitāte un politika šobrīd neļauj domāt par trešo valstu iebraucējiem kā par galveno risinājumu šīm problēmām. Tāpēc remigrācija ir būtisks pīlārs šādā mūsdienīgas mobilitātes un remigrācijas politikā. 

Taču diemžēl Latvijā līdz šim vienotas remigrācijas stratēģijas nemaz nav bijis. Ir bijušas vairāk vai mazāk veiksmīgas remigrācijas kampaņas - īstermiņa politiskās akcijas pirms vēlēšanām vai arī mūsu remigrācijas jautājumi ir atstāti citu valstu rokās, piemēram, saisitībā ar Brexit. 

Remigrācijas jomā ir laiks pāriet no identitātes politikas un pragmatisku plānošanu. Daži remigrācijas pasākumi, kas nesen izveidoti VARAM paspārnē, vairāk vērsti uz retoriku, ka mēs vēlamies aicināt mājās mūsējos, tāpēc ieviesīsim remigrācijas koordinatorus. Taču nav radusies pārliecība, ka ir kāda ilgtermiņa stratēģija par to, kādi ir valsts kopējie mērķi, nevis tikai vienas ministrijas mērķi - ko mēs vēlamies sasniegt un kāda veida ieguldījumu mēs vēlamies dot, lai cilvēki ne tikai atgrieztos, bet arī paliktu. Un te noteicošās nav lielas algas. Runājot ar cilvēkiem, kuri vēlreiz ir devušies projām no Latvijas, kā arī vērojot diasporas kopienas plašāk, var redzēt, ka ļoti būtisks apsvērums ir sociālā drošība - vai cilvēki var paļauties uz nodokļu stabilitāti, ilgtermiņa plānošanu utt. Tie, protams, ir valsts kopējās attīstības jautājumi, bet tieši šis remigrācijas veicināšanas motīvs var tam dot lielāku grūdienu.  

Raivis Bremšmits stāsta, ka nupat apstiprinātas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kur plānota virkne pasākumu reģionālajai ekonomikai, arī mazajai uzņēmējdarbībai, un tikai kā maza komponente tajā visā ir remigrācija. Kopējais budžets reģionālajām pamatnostādnēm ir pie diviem miljardiem eiro. Runājot par nodokļiem, atbalsts uzņēmējdarbībai ir proporcionāls plānotajam nodokļu plānam trijiem gadiem. 

Ija Groza atzīst, ka ļoti svarīgs ir valsts kopējais ilgtermiņa redzējums, jo cilvēki, kas vēlas atgiezties, bieži prasa, kāda viņiem ir garantija un drošība, ka kaut kas pēc laika nemainīsies. 

Elīna Pinto aicina pievērsties arī cilvēciskajam faktoram, kas ir ļoti būtisks. Latvijā diemžēl vēl joprojām ir grūti ar iekļaujošu un atvērtu attieksmi pret dažādību. Ārkārtīgi svarīgi būtu domāt arī par psiholoģisko atbalstu ģimenēm, bērniem un jauniešiem gan vēl pirms atgriešanās Latvijā, gan arī pēc tās. 

Ija Groza stāsta, ka remigrācijas koordinatori uztur kontaktu ar remigrējušajām ģimenēm un seko līdzi viņu integrācijai. Otrkārt, ir pašvaldību konkursi, kur pašvaldības tiek aicinātas un mudinātas tiem cilvēkiem, kas ir atgriezušies, rīkot valodas mācības, tikšanās vakarus, iekļaušanās pasākumus. 

Elīna Pinto uzsver, ka vēl viens ārkārtīgi svarīgs aspekts ir informācijas pieejamība. Ar šo mērķi tika izveidoti informācijas koordinatori. Taču par šiem koordinatoriem diasporā zina tikai 10-15%. Un puse no viņiem uzskata, ka tas ir nelietderīgs pasākums. Savukārt otra puse ir ļoti gandarīta. Ja valstij ir mērķis sniegt cilvēkiem informāciju par to, kāda ir dzīve Latviā, tad ir jāsakartē visas tās institūcijas, kas šobrīd haotiski sniedz kaut kādu informāciju. 

E. Pinto aicina 2020. gadā politikas veidotājus ieviest tos remigrācijas veicināšanas pasākumus, kas jau ir paredzēti Diasporas likumā. Tie ir saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Tāpat viņa aicina “neizmest mēslainē” cilvēkus, kas neietilpst “kastītē” - jaunieši ar bērniem. Tie ir seniori, kas visvairāk būtu gatavi atgriezties. Viņa norāda, ka te gan būtu jāsakārto viņu ārvalstu pensijas neapliekamā minimuma aizsardzības jautājums.

Tāpat E. Pinto aicina domāt plašāk un kopā ar citām valstīm Eiropā virzīt jautājumus, kā valsts var nezaudēt cilvēkos ieguldītos resursus un kā cilvēki var justies brīvi, izvēloties dzīvesvietu.

Ija Groza atzīst, ka viņai šī gada izaicinājums ir stiprināt sadarbību ar pašvaldībām reģionālā kontekstā, lai cilvēki justos gaidīti, jo viņi nāk uz konkrētu vietu, ne reģionu.

Raivis Bremšmits atzīst, ka šis ir svarīgs gads, jo pamatakmens tiks ielikts vairākām lietām saistībā ar pašvaldību reformu - nākotnes pašvaldības un reģioni. Svarīgi arī, ka 2021. gadā sāksies jauns plānošanas cikls.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti