Dalies:

Kora “Latvija” diriģents M. Sirmais intervijā par Kanādas debijas tūri

  • 10. Mar. 2019

Šī gada janvāŗa vidū Kanādas latviešiem bija iespēja satikties ar Latvijas virsdiriģentu un Valsts Akadēmiskā koŗa māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo, kuŗš atlidoja uz Toronto no Rīgas diriģēt Jāņa Kalniņa vijoļkoncertu kopā ar vijolnieci Lauru Zariņu un mūziķiem no Kanādas Nacionālās operas orķestŗa. Vijoļkoncerts ir daļa no Toronto Latviešu koncertapvienības vadītā projekta  jauns Centrediscs ieraksts, kuŗā skanēs arī Imanta Ramiņa Ārija klavierēm un vijolei, ar solistiem Lauru Zariņu un Artūru Ozoliņu, un Tālivalda Ķeniņa Klavieŗkoncerts stīgu orķestrim un sitamiem instrumentiem, kas ir ieraksts no Kanadas nacionālā radio archīviem. Ieraksts notika slavenajā "Glenn Gould" studijā, iecienītā Kanādas producenta Dāvida Jēgera vadībā. Ierakstu prezentēs sadarbībā ar Kanadas Mūzikas centru Dziesmu svētku Orķestŗa un kamermūzikas koncertā – piektdien, 5. jūlijā, plkst. 16.00 Koerner Hall.

Līdzās šim vērienīgajam projektam virsdiriģents vadīja kopkoŗa mēģinājumu ar Toronto, Montreālas, Hamiltonas un apkārtnes koristiem. Viņš tā apbūra koristus, ka viņi vēl ilgi jūsmoja par šo piedzīvojumu, par katru viņa aprakstīto attēlu, katru technisko detaļu, ko viņš bija mācījis. Visi ļoti gaida viņa atgriešanos pirmajā Dziesmu svētku kopkoŗa mēģinājumā jūlijā Toronto.

Atgādinu visiem koristiem un plašai publikai, ka Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” pasniegs meistarklases trešdien, 3. jūlijā, plkst. 15.00 TrinitySt. Paul’s baznīcā. Meistarklases notiks angļu valodā, jo izsludinām arī kanadiešu koristiem. Māris stāstīs par latviešu dziesmu svētku un tautas dziesmu tradicijām ar koŗa piedalīšanos un publikas līdzdziedāšanu. Visi ir laipni lūgti!

Starp mēģinājumiem Māris kopā ar vijolnieci Lauru Zariņu un pianistu Artūru Ozoliņu vēl pagodināja latviešu un kanadiešu mūzikas cienītājus Korporācijas "Spīdola" rīkotajā labvēļu vakarā, par labu Toronto Latviešu koncertapvienības iepriekšminētam ierakstu projektam.

Un, lai gan bija ļoti saspringta nedēļa Toronto, tomēr arī atradām laiku pārrunāt Valsts Akadēmiskā koŗa Kanādas debijas koncertu Toronto (piektdien, 5. jūlijā, plkst. 19.30 Koerner Hall) un tūri uz Otavas “Music and Beyond / Musique et Autres Mondes” festivālu (8. un 9. jūlijā) un Elora festivālu (12. un 13. jūlijā) pēc Dziesmu svētkiem.

Man bija patiess prieks šai brīdī intervēt Māri par viņa un koŗa radošiem projektiem, par gaidāmo Kanādas tūri un par latviešu koŗu skaņu.

Laura Adlers: Savas pastāvēšanas laikā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” vēl nekad nav viesojies Kanādā. Kādas ir sajūtas, gatavojoties Kanādas debijai šovasar?

Māris Sirmais: Katru reizi, braucot uz jaunu valsti, tā ir interesanta pieredze. Esmu viesojies Toronto, bet jutu kaut kādu atšķirību, gan arī zināmas līdzības ar piedzīvoto ASV. Manā izpratnē Kanāda ir eiropiskāka, personīgi man mentāli tuvāka un saprotamāka. Bet sajūtas pirms jebkuŗa brauciena vienmēr ir līdzīgas, pat ja uz Kanādu mēs brauktu desmito reizi. Katra jaunā programma, koncerta izaicinājums ir ar līdzīgu atbildības sajūtu, mazu uztraukumu. Mēs arī īpaši nešķiŗojam, vai koncerts notiks Preiļos vai Toronto, tāpēc sajūtas pirms braucieniem kardināli neatšķiŗas. Runājot par pašu zemi un tās apskati – tas vienmēr ir ļoti interesanti. Es domāju, daudzi no mūsu dziedātājiem Kanādā būs pirmo reizi. Mūsu tūrē uzstāsimies ne tikai Toronto, bet arī citos nozīmīgos Kanādas kultūras centros. Gaidām ar nepacietību viesošanos Kanadā!

LA: XV Dziesmu un Deju svētkus Kanādā svinēsim Latvijas simtgades zīmē. Pēdējos pāris gados bijuši daudzi interesanti un izcili projekti, kas veltīti šiem simtgades svētkiem. Vai jūs varētu pastāstīt par VAK “Latvija” īpašo projektu “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”?

MS: Tas bija vērienīgs projekts, ko mēs īstenojām, balstoties uz pašu galveno pamatideju – ne tikai veicināt jaundarbu tapšanu, ko mēs tāpat darām ikdienā, bet valsts simtgadē mums bija mērķis tieši radīt! Svētkos, kā jau parasti tas notiek, mēs daudz tērējam, sapošamies, kopīgi izbaudām brīnišķīgus mirkļus. Svinībām izskanot, atmiņām paliek tikai foto vai video ieraksti. Gribējām atstāt kaut ko paliekošu tajā jomā, kuŗu pārstāvam. Mēs uzaicinājām vairāk nekā 100 komponistus rakstīt jaundarbus, tai skaitā autorus, kuŗi kaut nelielā mērā ir saistīti ar Latviju. Varbūt viņi nav šeit dzimuši, bet viņu vecāku vai vecvecāku saknes ir Latvijā. Beigās mums bija, ja nemaldos, 84 komponisti. Četru gadu gaŗumā izskanēja pieci koncerti, dziedājām divus koncertus gadā ar pirmatskaņojumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē.

Nošu izdevniecībā “Musica Baltica” jau ir izdota nošu izlase no mūsu projekta. Šos jaundarbus vērtēja gan paši Valsts koŗa dziedātāji, gan Latvijas amatieŗu koŗu diriģenti, kuŗiem bija iespēja piedalīties noslēguma koncertā. Diriģenti varēja izvēlēties, kuŗus skaņdarbus, piemēram, viņi gribētu iestudēt ar saviem koŗiem. No šīm anketām mēs izveidojām izlasi, kuŗa izskanēja 2018. gada 4. maijā Nacionālās bibliotēkas ātrijā. Tas bija dižkoncerts, kuŗā mēs apvienojām 22 koŗus, gan izcilākos Latvijas amatieŗkoŗus, gan trīs Latvijas profesionālos koŗus – Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori un kamerkori “Ave Sol”. Ja godīgi, es neatceros, vai pēdējos gados būtu bijis tāds gadījums, kad visi profesionālie koŗi apvienojas tieši a cappella koŗmūzikas atskaņošanā. (LA piezīme: Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” sniegs Kanādas pirmatskaņojumu vienam šī projekta jaundarbam  Juŗa Ķeniņa "Missa latviensis" – Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā, ceturtdien, 4. jūlijā, plkst. 15.30 TrinitySt. Paul’s baznīcā Toronto)

LA: Kā latviešu koŗu skaņa atšķiŗas no, piemēram, angļu vai amerikāņu koŗu skaņas?

MS: Latviešu koŗu skaņu noteikti ietekmējusi mūsu vēsture un ģeopolitiskā atrašanās vieta. Vairāk nekā 500 gadus būdami vāciešu pakļautībā, no saviem senču senčiem ļoti labi esam mantojuši eiropisko punktuālitāti, darba kultūru un precizitāti, kas nāk no vācu puses. Es domāju, ka tas notiek neapzināti. Atrodamies ļoti tuvu Skandināvijai – arī caur šo atzaru mēs pietiekoši labi vienmēr esam pratuši būt atturīgāki, ievērot distanci, kas atspoguļojas arī mūsu izpildījumā un skaņā. Pat no diriģenta viedokļa varu teikt, ka man studiju procesā bija jāmācās būt savaldīgākam un klausīties it kā no malas. Tikpat tuvi esam klāt arī Krievijas kultūrai – Latvijā dzīvojuši un vēl joprojām dzīvo slāvu tautas pārstāvji, un mēs ļoti labi pazīstam slāvisko emocionālitāti. Šīs trīs enerģijas mums ir tuvas un saprotamas. Tās arī veido īpašo latviešu koŗu skaņu. Ļoti liela nozīme ir arī mūsu skolotājiem, kas veidojuši koŗu kultūru Latvijā. Es nekad neesmu piedzīvojis Teodora Kalniņa laiku, bet esmu daudz dzirdējis par viņu no saviem skolotājiem. Pie Kalniņa mācījās arī Ausma Derkēvica, kuŗa daudz stāstīja par to, kā viņš veidojis koŗa skaņu. Teodora Kalniņa ienākšana bija jauns pavērsiens koŗa dziedāšanā, viņš veidoja šo instrumentālo, tīro skanējuma kvalitāti. Tāpat arī Imants Kokars, kuŗš kori “Ave Sol” pulēja kā instrumentu ar atšķirīgu skaņas piegājienu un apzinātu veidolu. Nevaru nepieminēt Ausmu Derkēvicu, kuŗa man bija kā otra dzīves augstskola ar savu intensīvo darbu un tēlu pasauli, ko radīja mēģinājumos – ne tikai tīrskanībā, bet arī emocionālajā izteiksmē. Latviešu koŗu skaņa patiešām ir atšķirīga pat no mūsu kaimiņiem Igaunijā vai Lietuvā. Noteikti arī latviešu valoda pati par sevi ietekmē to, kā dziedam.

LA: Koris “Latvija” dēvēts par “vienu no vislabākajiem koŗiem pasaulē”. Ko tas nozīmē, būt vienam no vislabākajiem?

MS: Es tādai statistikai īsti neticu, šādi apzīmējumi ir ļoti relatīvi un nosacīti. Kas vispār mākslā var būt labāks par kādu citu? Vai pateikt, ka tas ir vislabākais? Mēs neviens nestrādājam tāpēc, ka mums būtu uzlikts pienākums būt šādiem vai tādiem. Es domāju, tas notiek pašsaprotami – mēs ejam uz kādu iecerētu mērķi, kuŗu vienkārši cenšamies sasniegt. Protams, ir kaut kādas pamata kvalitātes un standarts, no kuŗa nedrīkst atkāpties, bet tajā pašā laikā tas process notiek tik dzīvi un neprognozējami.

LA: Ko jūs darāt brīvajā laikā, kad beidzot ir iespēja atvilkt elpu?

Māris Sirmais: Pamatā es sportoju. Ja ir normāls režīms, katru otro dienu es dodos skriet vai vingrot, daudz pārvietojos ar velosipēdu. Ziemas laikā gan nē. Un noteikti neklausos mūziku!

Autors: Laura Adlers
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē