Dalies:

Sallija Benfelde: Valdības Trojas zirgs un Ahilleja papēdis

Sallija Benfelde: Valdības Trojas zirgs un Ahilleja papēdis
Laikraksts "Brīvā Latvija"
  • 06. Jul. 2019

Homēra eposā “Iliāda” galvenais varonis ir gandrīz neievainojamais Ahillejs – lai padarītu savu dēlu neievainojamu un nemirstīgu, viņa māte iemērca viņu pazemes valstības upes Stiksas ūdeņos, bet aizmirsa samērcēt papēdi, aiz kuŗa viņa turēja Ahilleju. Trojas kaŗa laikā Ahillejs gāja bojā, jo viņu ievainoja papēdī.

Protams, nopietni runājot, Krišjāņa Kariņa valdību diez vai var salīdzināt ar Ahilleju, kuŗam bija tikai viena ievainojama vieta kaut vai tādēļ, ka, manuprāt, valdībā ir trīs partijas, no kuŗām var sagaidīt pārsteigumus. Proti, izskatās, ka partija KPV LV nesaprot, ko grib darīt, iekšējie cīniņi un vairāku Saeimas deputātu pārliecība, ka viņi ir kā mesija, kas nāks glābt pasauli, brīžiem vairs nav pat uzjautrinoši, bet drīzāk biedējoši, jo tās ir spēlītes ar valsti un nevis uz „Cirka” vai „Ričurača” dēlīša. Turklāt pēdējā laikā sāk izskatīties, ka dažs labs labākās nākotnes nesējs neaizmirst par savu personīgo labumu. Savā „absolūtajā tautiskumā” brīžam daudz neatpaliek arī Nacionālā apvienība (NA) un tai pa pēdām sekojošā Jaunā konservatīvā partija (JKP). Piemēram, nesenie NA paziņojumi, ko faktiski atbalstīja arī JKP, ka dzīvesbiedru likums ir ceļš uz viendzimuma laulībām, liek vaicāt, kopš kuŗa laika laulība un partnerattiecības ir viens un tas pats? Kā zināms, viendzimuma laulības daļā Latvijas sabiedrības tiek uzskatītas gandrīz par vissliktāko, kas vien pasaulē var notikt. Bet, protams, šādi jautājumi minētajām partijām lielāko tiesu var beigties tikai ar pārmetumiem jautātājam vai visos septiņos nāves grēkos. Toties jezgas radīšanai un savas populāritātes celšanai tas labi noder.

Tomēr pagaidām sacensībā par to, kuŗa tad no valdības partijām kļūs par lielāko „Ahilleja papēdi”, neapšaubāmi pirmajā vietā ir iekļuvusi KPV LV ar ekonomikas ministra Ralfa Nemiro pēdējo veikumu – valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” padomes atcelšanu un jaunas pagaidu padomes iecelšanu. Premjera Kariņa sacītais, ka padome vai nu ir, vai tās nav, nav ticis sadzirdēts. Ekonomikas ministrija gatavojot jauna konkursa nolikumu, tikšot izsludināts konkurss un tad jau arī „Latvenergo” tikšot pie jaunas un īstas padomes. 

Lasītākās ziņas valstī

Ļoti iespējams, ka iepriekšējā „Latvenergo” padome savu darbu nedarīja labi vai darīja to ļoti slikti. Ziņojums par tās darbu nav visiem pieejams, un galu galā stāsts nav par to, ka varbūt vajadzīga cita padome. Varbūt varētu palaist gar ausīm arī to, ka labas pārvaldības prakse neparedz tādu pagaidu padomi. Varbūt. KPV LV taču vēlētājiem tiesiskumu nav solījusi un vai tad kādu laiciņu nevar paciesties, gaidot konkursu un tā rezultātus? Tas, ka ekonomikas ministra rīcība drīzāk atgādina boļševiku revolūcijas „revolucionāro sirdsapziņu”, daļai vēlētāju patīk, un tiesiskums ir skaists lozungs, kuŗu vicināt tikai tad, kad tas ir izdevīgi.

Manuprāt, jezga ap pagaidu padomi nodara lielu postu ne tikai tādēļ, ka kārtējo reizi likumi nav rakstīti visiem. Ekonomikas ministra lēmums patiesībā ir pamatīgs pliķis mūsu valsts prestižam un uzticamībai iedzīvotāju acīs. „Latvenergo” pagaidu padomes priekšsēdis ir jurists un advokāts Pāvels Rebenoks, kurš ir arī ministra Ralfa Nemiro padomnieks. 

Plašāk advokāta vārds kļuva zināms, kad pēc miljonāra un a/s „Olainfarm” īpašnieka Valērija Maligina nāves mantinieces sāka savstarpējo kaŗu par ietekmi uzņēmumā un par mantojumu. Pāvels Rebenoks aizstāvēja vienas mantinieces intereses un kļuva par „Olainfarm” padomes priekšsēdi. Lai gan publiski izskanējušie mantinieču kaŗi izskatījās, pieklājīgi sakot, ne pārāk tīri, advokāts vienmēr nostājas vienā pusē un aizstāv tās intereses. Skandaloza advokāta slava pati par sevi vēl nav likuma pārkāpums. Vai Rebenoks, aizstāvot vienas mantinieces intereses un vēlmes, rīkojās, ievērojot likumus un ētikas normas, ir cits jautājums. Kad ekonomikas ministrs Nemiro pieņēma Rebenoku par savu padomnieku, tas neizskatījās lāgā un izraisīja diezgan daudz jautājumu. Toreiz ministrs skaidroja, ka viņam agrāk, vēl pirms polītikas karjēras, ar Rebenoku bijusi saskarsme ar darbu saistītos jautājumos (advokāts ir bijušais ministra darba devējs), Rebenoks esot izcils jurists un viņam varot uzticēties. Iespējamo Rebenoka interešu konfliktu, esot gan privāta uzņēmuma padomes priekšsēdim, gan ministra padomniekam, ministrs noraidīja.

Tagad Pāvels Rebenoks ir kļuvis arī par VAS „Latvenergo” pagaidu padomes priekšsēdi. Pat, ja Rebenoks ir izcils jurists un viņa rīcība vienmēr būtu dzidra un caurskatāma, kā jaunavas asara, šāda vienas personas pietuvināšana un pilnvaru palielināšana rada šaubas un aizdomas un met ēnu uz valdību. Vai ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro to nesaprot vai negrib saprast?

Taču jautājums, manuprāt, nav tikai par prestižu un to, ka cilvēki var vēl vairāk zaudēt ticību savai valstij. Ja paskatās, kuŗus cilvēkus ekonomikas ministrs ir iecēlis minētajā padomē, tad situācija izskatās pavisam nejauki. Proti, padomē ir iecelts Krievijas bankas „Rigensis Bank” valdes loceklis, kurš kļuvis arī par „Latvenergo” pagaidu padomes priekšsēža vietnieku. Padomē iecelta arī ministra biroja vadītāja, kāds vēja enerģijas lobists un kāds biznesmenis pēc maksātnespējas. Diez vai šie cilvēki varētu uzvarēt godīgā konkursā, un par vismaz dažiem no viņiem ir jautājums, vai viņi pārstāv Latvijas vai kādas citas valsts intereses. 

Kā zināms, Latvija gatavojas Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanai no Krievijas postpadomju energosistēmas un sinhronizācijai ar Eiropu. Krievija par to, protams, nav sajūsmā, jo Baltijas valstis elektroapgādes jautājumos vairs nekādā veidā nebūs atkarīgas no Krievijas. No „gāzes adatas” vēl neesam nokāpuši, bet elektroenerģijas tirgus sakārtojas. Enerģētikā ir arī daži lieli projekti – piemēram, trešais Igaunijas - Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts Baltijas jūras reģionam, kas palielinās visa Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu. Tāpat ir arī t.s. „Kurzemes loks”, kas ir energoinfrastruktūras projekts, kuŗa ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas elektroenerģijas ražotāju un lietotāju pieslēgumu iespēju Kurzemē. „Kurzemes loks” ir daļa no lielā Baltijas – Ziemeļvalstu – “NordBalt” – projekta. Ar vārdu sakot, izskatās, ka ir kāda viena vai vairāku cilvēku grupa, kuŗas interesēs ir tikt pie lielas naudas, lai maciņi kļūtu biezāki un, iespējams, nodoms ir to darīt ne gluži likumīgā ceļā.

Šonedēļ premjeram Krišjānim Kariņam nāksies pieņemt lēmumu saistībā ar ekonomikas ministra Ralfa Nemiro izveidoto dīvaino pagaidu padomi. Visloģiskākais lēmums būtu pieprasīt Nemiro demisiju, bet ļoti iespējams, ka partija KPV LV to nepiedos, aizies no valdības, un Krišjāņa Kariņa valdība kritīs. Savā ziņā premjers ir šīs partijas ķīlnieks. Paredzēt, ko partija darīs, ja ekonomikas ministrs tiks atlaists, šobrīd nevar neviens. Ja valdība kritīs, tā būs iespēja atkal domāt par valdību ar „Saskaņu” un zaļzemniekiem, piesaistot KPV LV un pierunājot šobrīd par neatkarīgajiem kļuvušos 5 deputātus, kuŗi arī nāk no KPV LV, un vienu deputāti, kuŗa ir aizgājusi no „Saskaņas” frakcijas. Kopā šim veidojumam būtu 50 balsis no 98 Saeimas deputātiem, jo divi ir izdoti kriminālvajāšanai un Saeimas darbā nepiedalās.

Protams, premjers var neatlaist Nemiro, bet tas nozīmētu, ka premjers vairs nekontrolē to, kas valdībā notiek un būtu signāls shēmotājiem, ka var rīkoties, kā ienāk prātā. Nudien, Ahilleja papēdis ir maigs apzīmējums KPV LV, drīzāk šai partijai derētu Trojas zirga nosaukums.

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti