Dalies:

Valdība papildina ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā

Valdība papildina ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā
LETA/Paula Čurkste
  • 30. Mar. 2020

Nedēļas nogalē notikušajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē pieņemti vēl vairāki ikdienas dzīvi ierobežojoši pasākumi, lai pastiptinātu cīņu pret Covid-19 izplatību. Pagaidām iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nav lūdzis armijas palīdzību šīs kārtības uzturēšanā, taču to uzraudzīs Pašvaldības un Valsts policijas darbinieki, un par noteikumu pārkāpšanu draudēs sodi.

Ieviestās izmaiņas:

  • Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, vecāki un nepilngadīgie bērni un dienesta uzdevumus pildošie cilvēki.
  • Covid-19 slimniekiem un kontaktpersonām turpmāk obligāti jāinformē pakalpojuma sniedzēji par inficēšanās riskiem.
  • Pašizolēšanos darba pienākumu veikšanas laikā drīkst neievērot starptautisko pārvadājumu veicēji
  • Elektronisko sakaru komersantiem būs pienākums nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu.
  • Aizliegtas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, kā arī privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās.

 

Lasītākās ziņas valstī

Ārpus mājām - tikai pa divi, ar dažiem izņēmumiem

Turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus, paredz valdības šodien atbalstītie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). 

Kariņš jaunos ierobežojumus nodēvēja par "divi un divi", tā kā obligāts nosacījums iedzīvotājiem ir ievērot divu metru attālumu starp cilvēkiem. Premjers uzsvēra, ka valsts mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanos.

"Lai mēs to varētu panākt, mūsu valdība ir pakāpeniski pieņēmusi rīkojumus, lai apsteigtu notikumus. Citās valstīs biežāk sākumā ir notikumi, un tad reakcija. Latvijā mēs rīkojamies proaktīvi, lai apsteigtu notikumus un ierobežotu vīrusus," skaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka par darbinieku, kuriem jāstrādā grupās, drošību jārūpējas darba devējam, izpildot epidemiologu norādes.

Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro. Naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Ģirģens. Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Saslimušajiem un viņu kontaktpersonām - pienākums brīdināt.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimniekiem un kontaktpersonām turpmāk obligāti jāinformē pakalpojuma sniedzēji par inficēšanās riskiem, svētdien ārkārtas sēdē lēma Ministru kabinets.

Veicot grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, valdība noteica, ka personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, turpmāk līdztekus jau iepriekš noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz drošības pasākumu ievērošanu, pieprasot un saņemot pakalpojumu, būs obligāti jāinformē pakalpojuma sniedzējs par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu jāinformē par inficēšanās risku.

Tieši tāds pats papildu regulējums attiecas uz Covid-19 inficētām personām.

Mājas karantīna darba laikā neattiecas uz starptautisko pārvadājumu veicējiem

Valdība lēma, ka prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem ārvalstīs, ja vien viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām.

Vienlaikus gan paredzēts, ka ārpus darba laika minētajām personām ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā - no rīta un vakarā - mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro pārējās rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu līdz šim noteiktās prasības.

Elektronisko pakalpojumu sniedzējiem pēc valsts pieprasījuma jāsniedz dati par lietotāju atrašānas vietu

Elektronisko sakaru komersantiem būs pienākums nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu, šodien ārkārtas sēdē lēma Ministru kabinets. 

Saskaņā ar valdības lēmumu Valsts policijai pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma būs iespēja pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju par konkrētām personām, kurām var būt noteikts inficēto vai kontaktpersonu statuss, telefona numuru un abonenta atrašanās vietu.

Plānots, ka saņemtie dati tiks nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos, par personas sniegto informāciju par pārvietošanas patiesumu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka šie dati būs pieejami tikai epidemioloģiskas izmeklēšanas veikšanai.

"Šie dati nav izmantojami tikai tādēļ, ka kādu interesē, kā cilvēki pārvietojas. Šie dati tiks sniegti tikai pēc epidemiologu pieprasījuma valsts policijai tikai un vienīgi epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai," sacīja Viņķele.

Aizliedz reliģiskas pulcēšanās un privātus pasākumus

Turpmāk aizliegtas jebkādas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, kā arī jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pirmdien, 30.martā, apspriedīsies ar reliģiskajām organizācijām par tālāko rīcību saistībā ar valdības svētdien noteiktajiem ierobežojumiem un ministram piešķirtajām pilnvarām noteikt vadlīnijas turpmākajai reliģisko norišu organizēšanai.

Saistībā ar šo Ministru kabineta (MK) lēmumu Bordāns norādīja, ka šajā laikā reliģiskās organizācijas veic ļoti svarīgu un atbildīgu sabiedrisku funkciju - tās sniedz garīgu mierinājumu un drošību visiem tiem, kam tas šobrīd nepieciešams. Viņš augsti novērtēja ministrijas un reliģisko organizāciju sadarbību, to pārstāvju atbildību un aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un aicinājumos ticīgajiem pēc iespējas atturēties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcu, apmeklējuma.

"Tieši tādēļ dievkalpojumi šobrīd notiek bez ticīgo klātbūtnes. Zīmīgi, ka lielākajās reliģiskajās organizācijās ir ļoti laba iekšējā organizācija - kopīgi tiek pieņemti lēmumi, uzreiz tie tiek īstenoti visās baznīcās, līdz ar to, cilvēki ir mierīgi un tas ļoti palīdz darbā arī valsts iestādēm, tai skaitā, policijai. Cilvēki tiek vadīti ļoti konsekventi un pārdomāti - tādējādi samazinot neziņu un spriedzi," norādīja ministrs.

Valdība svētdien ārkārtas sēdē arī nolēma aizliegt jebkādus publiskos pasākumus. Tāpat aizliegtas sapulces, gājieni un piketi un telpu sporta norišu vietu darbība, proti, slēgti sporta klubi. 

Ar grozījumiem noteikts, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst.8 un beidz ne vēlāk kā plkst.22.

Iepriekš jau vēstīts, ka personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikta virkne ierobežojumu. Proti, personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, šis punkts attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām. Tāpat personām ir jāievēro citi noteiktie sociālās jeb fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti