Dalies:

Valdība lems par publisku dokumentu apliecināšanas funkcijas nodošanu Latvijas zvērinātiem notāriem

Valdība lems par publisku dokumentu apliecināšanas funkcijas nodošanu Latvijas zvērinātiem notāriem
  • 07. Aug. 2018

Valdība šodien lems par publisku dokumentu apliecināšanas ar uzrakstu "apostille" funkcijas, kuru pašlaik veic tam pilnvaroti Ārlietu dienesta darbinieki, nodošanu izpildei tiesu sistēmai piederīgām personām - Latvijas zvērinātiem notāriem, paredz valdībā iesniegtais Ārlietu ministrijas (ĀM) likumprojekts.

Publisku dokumentu legalizāciju Latvijā veic ĀM Konsulārajā departamentā un Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tam pilnvarotas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas. Nododot šo funkciju Latvijas zvērinātiem notāriem, pakalpojums personām kļūs ērtāks, ātrāks un pieejamāks, to būs iespējams saņemt 29 Latvijas pilsētās pie 109 praktizējošiem zvērinātiem notāriem, norāda ĀM.

Persona, neatkarīgi no tās dzīvesvietas, varēs vērsties pie jebkura Latvijas zvērināta notāra publiska dokumenta īstuma apliecināšanai ar uzrakstu "apostille". Savukārt persona, kura uzturas ārvalstī, Latvijā izdotu publisku dokumentu tā īstuma apliecināšanai ar uzrakstu "apostille", kā līdz šim, būs tiesīga iesniegt pārstāvniecībā.

Lasītākās ziņas valstī

Izvērtējot iespējas, lai pakalpojums "publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille"" kļūtu personām ērtāks, ātrāks un pieejamāks, nolemts, ka Latvijas zvērināti notāri, pārņemot publisku dokumentu īstuma apliecināšanu ar uzrakstu "apostille" funkciju, to veiks elektroniski. Līdz ar to publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille" tiks veikta gan elektroniski izdotiem dokumentiem, gan papīra formā izdotiem dokumentiem.

"E-apostille" ieviešanai būs nepieciešams izstrādāt "e-apostille" datu bāzi (tiks izstrādāta "e-apostille" apakšsistēma Notāru informācijas sistēmā ietilpstošajā notāru Aktu un apliecinājumu reģistrā), tā ietvaros arī Latvijas amatpersonu paraksta paraugu datu bāzi, kā arī tiešsaistē pieejamu vietni "apostille" pārbaudei. Latvijas Zvērinātu notāru padome minētās datu bāzes izstrādās par saviem līdzekļiem, un no valsts budžeta līdzekļi netiks pieprasīti.

Nododot funkciju, atbrīvotos Ārlietu dienesta resursus varēs novirzīt konsulārās palīdzības un citu konsulāro pakalpojumu sniegšanas optimizēšanai, pieprasījums pēc kuriem pastāvīgi aug, uzsver ministrijā.

Pieaugot personu mobilitātei, ārvalstīs īslaicīgi vai pastāvīgi uzturas vairāki simti tūkstošu Latvijas valstspiederīgo. Pieaug arī ārvalstu studentu, investoru un darba ņēmēju skaits Latvijā. Attiecīgi strauji pieaug departamentā veikto publisko dokumentu īstuma apliecināšanas ar uzrakstu "apostille" skaits, proti, 2012.gadā - 10 823 (kopā veiktas 13 912 publisku dokumentu legalizācijas), bet 2016.gadā jau 14 196 (kopā veiktas 19 759 publisku dokumentu legalizācijas).

Konsulārie dienesti vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs jau ir nodevuši publisku dokumentu īstuma apliecināšanas funkciju citām iestādēm, piemēram, tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām vai notāriem. Šo valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Spānija, Horvātija un Zviedrija. Tikai sešās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, ĀM joprojām ir vienīgā iestāde, kas veic publiska dokumenta īstuma apliecināšanu ar uzrakstu "apostille".

ĀM norāda, ka 2018.gadā ienākumi no publisku dokumentu īstuma apliecināšanas ar uzrakstu "apostille" būs 147 000 eiro. Latvijas zvērinātiem notāriem pakalpojuma "publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille"" maksa būs 25,34 eiro, no kuras 11,48 eiro tiks ieskaitīta valsts un daļa pašvaldības budžetā. Līdz ar to budžeta kopējie ienākumi 2019.gadā un nākamajos gados būs aptuveni 90 003 eiro.

Tāpat projekts paredz papildināt Dokumentu legalizācijas likumu, nosakot, ka aizliegts legalizēt Latvijā taisītu personu apliecinošu dokumentu atvasinājumus un tulkojumus, un noteikt, ka, lai legalizētu ārvalstī izsniegta publiska dokumenta Latvijā veiktu atvasinājumu vai tulkojumu, šim ārvalstī izsniegtajam publiskajam dokumentam jābūt legalizētam tā izdevējvalstī, aizsargājot personu likumiskās intereses, tiesības, datu drošību, kā arī no citiem apdraudējuma riskiem.

Valdībā iesniegti arī divi papildus likumprojekti, jo sakarā ar izmaiņām Dokumentu legalizācijas likumā nepieciešami arī grozījumi Notariāta likumā, tajā nosakot, ka zvērināti notāri legalizē Latvijā izsniegtu publisku dokumentu ar apliecinājumu "apostille". Tāpat grozījumi nepieciešami likumā "Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu", kur nepieciešams noteikt, ka saskaņā ar Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu publiska dokumenta īstuma apliecināšanu ar uzrakstu "apostille" veic zvērināti notāri.

Paredzamais projekta spēkā stāšanās laiks ir 2019.gada 1.janvāris.

Raksta autors: Rihards Plūme, LETA
Foto: CC0

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti