Dalies:

Valdība atbalsta augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

Valdība atbalsta augstskolu pārvaldības modeļa maiņu
LETA/Ieva Leiniša
  • 19. Feb. 2020

Neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".

Latviesi.com jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi būtiski mainīt un modernizēt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli. Tas cita starpā nozīmētu arī ieviest augstskolu padomes, kur daļa locekļu būtu “no ārpuses”, kas palīdzētu nodrošināt augstkolu autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.

Ministrijas ieskatā ir jāparedz arī, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas mērķiem.

Lasītākās ziņas valstī

Cilvēkresursu jomā, IZM uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā. IZM ziņojumā uzsver, ka tas ļaus paaugstināt augstākāsizglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošinās jauno talantu attīstību tieši Latvijā.

Ministrija nav atteikusies no nozares pārstāvju un pašas padomes kritizētās ieceres likvidēt Augstākās izglītības padomi un tai noteiktās funkcijas pārdalīt citām institūcijām.

Tāpat IZM palikusi pie priekšlikuma veidot jaunu augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, kurā gan universitātēm, gan augstskolām, kā arī mākslas un kultūras augstskolām ir tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, savukārt pēc pārmaiņām, šādu tiesību vairs nebūs koledžām.

Ministrijas piedāvātās izmaiņas augstākās izglītības jomā izsaukušas pretrunīgus viedokļus gan nozarē, gan ministru starpā.

Valsts zinātnisko institūtu asociācijas valdes priekšsēdētājs Modris Greitāns, tāpat kā visi sociālie partneri, kas izteicās valdības sēdē, pauda konceptuālu atbalstu minētajam ziņojumam, tomēr norādīja, ka ziņojums ignorē zinātniskos institūtus kā izglītības resursu, kā arī zinātnisko institūtu loma neesot apskatīta nevienā no ziņojumā izmantotajiem pētījumiem.

Iebildumus izteica arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš norādīja, ka, neskatoties uz to, ka mērķis šim ziņojumam ir "cēls" - "ar sliktu procesu var diskreditēt labu mērķi" un viņam ir bažas, ka tas jau esot noticis.

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzsvēra, ka ziņojumā iztrūkst analīzes par to, kā ar pašreizējiem resursiem uzturēs to, ko paredz šī reforma, kā arī uzstāja, ka no ziņojuma jāizņem punkts par AIP likvidēšanu.

Tikmēr citi sociālie parteri plānotās izmaiņas atbalsta. Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ints Krasts norādīja, ka padome jau ilgu laiku ir uzsvērusi nepieciešamību pēc pārmaiņām augstākās izglītības jomā un novēlēja veiksmi ministrei turpināt iesākto. Arī Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvis Roberts Melbārdis pauda atbalstu IZM ziņojumam, jo, viņaprāt, šī reforma veicinās izcilību izglītības jomā.

Par šo jautājumu dažādi viedokļi bija arī ministriem, tomēr visi pauda atbalstu IZM konceptuālajam ziņojumam un vienojās, ka detalizētāka diskusija par ziņojumā minētajām alternatīvām un koncepcijām būs pie diskusijas par izglītības pamatnostādnēm.

Arī premjers uzsvēra, ka šis ir konceptuāls ziņojums un norādīja, ka neviena valdība nevarētu uzrakstīt dokumentu, kas visiem ir tīkams. Vienlaikus viņš norādīja, ka "valdība dzird [partneru] raizes".

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti