Dalies:

Vairākums jaunievēlēto Saeimas deputātu atteikušies piedalīties Pasaules diktātā latviešu valodā

Vairākums jaunievēlēto Saeimas deputātu atteikušies piedalīties Pasaules diktātā latviešu valodā
  • 25. Oct. 2018

Pasaules diktāta latviešu valodā rīkotāji ir pārliecināti, ka valsts valodas jautājums pašlaik ir tik aktuāls kā, iespējams, nekad agrāk. Viņuprāt, tieši latviešu valoda ir tā, kurai jāvieno, nevis jāšķeļ sabiedrība. Tāpēc diktāta organizatori aicināja jaunievēlētos Saeimas deputātus apliecināt cieņu pret Latvijas valsts valodu, šā gada 3. novembrī plkst. 12.00 pēc Latvijas laika uzrakstot IV pasaules diktātu latviešu valodā. Piedāvājumam atsaucās vien divas partijas no septiņām – Nacionālā apvienība un „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, informē  Pasaules diktāta latviešu valodā idejas autore Olga Sukonnikova.

Lai gan vēstules ar aicinājumu rakstīt kopā IV pasaules diktātu latviešu valodā un sniegt atbildi līdz noteiktajam termiņam tika nosūtītas uz visu 13. Saeimā iekļuvušo partiju birojiem („Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, politiskā partija „KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija, Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”?„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Zaļo un Zemnieku savienība, Jaunā Vienotība), atbilde tika saņemta vien no divām partijām. Nacionālā apvienība informēja, ka plāno piedalīties IV pasaules diktātā latviešu valodā ar tās līderi Raivi Dzintaru priekšgalā. „Mūsu valoda atspoguļo mūsu būtību. Latviešu valodas kopšana ir ceļš, kurā latvietim nekad nevajadzētu apstāties. Lai daudzinātu labo ideju un rosinātu sabiedrību aktīvāk pilnveidoties latviskajā, ar prieku pieņēmu aicinājumu arī pats rakstīt pasaules diktātu latviešu valodā,” uzsver R. Dzintars.

Arī „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija informēja, ka tās biedri piedalīšoties IV pasaules diktātā latviešu valodā. Regīna Ločmele-Luņova jau esot pieteikusies rakstīt diktātu klātienē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. „Kad uzzināju par iespēju rakstīt pasaules diktātu, nešaubījos ne mirkli! Mana dzimtā valoda ir krievu, un latviešu valodu es sāku mācīties vēl tālajos padomju laikos 16 gadu vecumā pašmācības ceļā. Vēl būdama Latvijas Universitātes studente, iemīlējos latviešu literatūrā: Blaumanis, Čaks, Virza... Joprojām glabāju tālaika bibliotēkās ar roku rakstītus konspektus. Ceru, ka uzrakstīšu pasaules diktātu ar tādu pašu mīlestību un degsmi, ar kādu kādreiz studēju latviešu valodas gramatiku: izdziedot skanīgās galotnes, sajūtot katra vārda saulaino enerģiju. Ceru, ka rakstītāju būs vesels pulks, kuram es ar prieku piebiedrošos!” savu lēmumu skaidro R. Ločmele-Luņova.

Lasītākās ziņas

Vērtējot partiju atsaucību, pasaules diktāta latviešu valodā rīkotāja Olga Sukonnikova pauž rūgtumu: „Šis ir tikai vēl viens pierādījums tam, cik ļoti mūsu politiķu solījumi nesakrīt ar darbiem. Nebrīnīšos, ja vārdu savienojums „sarkanās līnijas” šogad tiks izvēlēts par gada jēdzienu, lai gan mūsu kā organizatoru vienīgās sarkanās līnijas ir tās, kuras parādās diktāta veidlapas labajā vai kreisajā pusē, labojot interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas.”

Atgādinām, ka 3. novembrī diktātu ir iespējams uzrakstīt klātienē kādā no deviņām Latvijas pilsētām (Rīga, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Cēsis) vai tiešsaistē vietnē www.raksti.org. Līdz 2. novembra plkst. 16.00 tiem, kuri izvēlēsies rakstīt diktātu ar roku, ir jāpiesaka dalība vietnē www.raksti.org, savukārt, lai rakstītu diktātu tiešsaistē, iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir divu ar biznesu un politiku nesaistītu cilvēku sapnis un pilsoniskā iniciatīva. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisinās klātienē deviņās Latvijas pilsētās un tiešsaistē visā pasaulē. Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt rakstītprasmi latviešu valodā, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu.

Iniciatīvu atbalsta LU HZF, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Liepājas pilsētas dome, Ventspils Augstskola, Valmieras pilsētas pašvaldība, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle, Jelgavas pilsētas dome, biedrība „Restart.lv”, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas sabiedriskie mediji, kā arī uzņēmumi „Jāņa Rozes grāmatnīca”, „Antalis”, „Europrint”, „F64”, „Cube”, „Data Security Solutions”, radio „Skonto” un radio „Skonto Plus”.

Plašāka informācija atrodama vietnē www.raksti.org.

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti