Dalies:

Vaira Paegle - In Memoriam

Vaira Paegle - In Memoriam
Lita Krone, LETA
  • 18. Jun. 2019

Pirmdienas rītā Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecību Rīgā un Amerikas latviešu apvienības (ALA)  biroju Rokvillē sasniedza skumja ziņa no Hartfordas pilsētas Konektikutas pavalstī par to, ka Tautas sēru dienā – 14. jūnijā no dzīves šķīrusies bijusī ASV Latviešu apvienības valdes locekle, PBLA priekšsēde un Latvijas Republikas triju Saeimas sasaukumu deputāte Vaira Paegle.

Vaira piedzima Rīgā, no kurienes Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni un tūkstošiem citu latviešu bēgļu atstāja kara un okupāciju plosīto dzimteni. Bēgļu gaitas aizveda ģimeni uz ASV, Konektikutas pavalsti, kur jauniete izstudēja Tafta Universitātē (Tufts University) un vēlāk ieguva maģistra grādu Tuvo Austrumu vēsturē Ņuhempširas Universitātē. Savā maizes darbā V. Paegle strādāja Konektikutas štata pašvaldībā kā programmu un attīstības direktore un savas karjeras noslēgumā vadīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas nodaļu. Viņa bija aktīva arī ASV vietējā politikā, tādējādi gūstot politiskā darba pieredzi.

Pirmo reizi uz  Latviju pēc daudzu gadu prombūtnes Vaira Paegle devās  1987. gadā. Pēc atgriešanās ASV viņa pateicās mātei, ka savulaik izglābta no komunisma šausmām, bet vienlaikus dzimtenes apmeklējums viņu pamudināja aktīvi iesaistīties latviešu sabiedrības darbā, lai aktīvi cīnītos par Latvijas neatkarības atgūšanu.

Lasītākās ziņas valstī

Astoņdesmito gadu beigās Vaira Paegle sāka darboties ALAs valdē, kļūstot par apvienības Zelta mūža biedri un 1991. gadā apvienības delegācijas sastāvā viņa svinēja atjaunotās Latvijas Valsts svētkus Rīgā.

No 1994. līdz 1998. gadam Paegles kundze pildīja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdes pienākumus. Tas bija kritisks laiks Latvijas ekonomiskās labklājības un sociālā taisnīguma atjaunošanas  posmā. Vaira Paegle bija pirmā sieviete, kas ievēlēta PBLA priekšsēdes amatā un ar lielu enerģiju iekāpa savu priekšteču Gunāra Meierovica un Kārļa Ķuzuļa kurpēs, vēlāko gadu intervijās atzīstot, ka, pildot priekšsēdes pienākumus, dažkārt bijusi ļoti kritiska par politiskiem procesiem Latvijā -  “Es neesmu klusētāja,” viņa atzina radio intervijā 2016. gadā. “Es uzaugu laikmetā, kad amerikāņu sabiedrībā notika cīņa par vienlīdzību un mani ietekmēja prezidenta Džona Kenedija vārdi par kalpošanu valstij - “Nedomā, ko valsts var dot tev, domā, ko Tu vari dot valstij.””

Vairai Paeglei par visu bija viedoklis, ko viņa nekautrējās atklāti pateikt. Cilvēki iedvesmojās no Vairas Paegles, viņas  patriotisms un enerģija aizrāva pārējos, viņa gribēja visu un tūlīt – tā viņas darbību atceras līdzgaitnieki. V. Paeglei rūpēja Latvijas valsts politika un ekonomiskā attīstība. Viņa vēlējās iesaistīties visur, kur bija iespēja pielikt savu un PBLA organizācijas un tās labās slavas plecu. Viņa bija zinātkāra un centās izprast un saprast līdzcilvēkus, kā pirmā PBLA valdes locekle dodoties uz Sibīriju, lai izzinātu turienes latviešu dzīvi un panākot to, ka Krievijas latviešu kongress tika uzņemts PBLA dalīborganizāciju vidū. V. Paegle arī atbalstīja PBLA līdzekļu aizdevumu programmu pašvaldībām, kuras rezultātā daudzām Latvijas skolām un sabiedriskām ēkām tika uzlikti jumti un veikti tik ļoti nepieciešamie remontdarbi. Viņa iedziļinājās tajā, ko darīja un veidoja secinājumus, kurus pielietoja PBLA vadošajā darbā.

“... Latvija nav tikai disnejiska valsts ar dziedošiem un dejojošiem tautu dēliem un meitām vai valsts augstākajām amatpersonām, ar kurām paberzēt elkoņus, bet gan vesels tautas kopums, kurš neizjūt tos labumus, ko brīvība ir atnesusi,” Vaira Paegle teica konferencē 2016. gada rudenī, kas bija veltīta PBLA ieguldījumam Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tāpēc viņas vadībā PBLA atbalstīja tādus atšķirīgus pasākumus, kā Ģimenes atbalsta koordinācijas centru, kas apvienoja cilvēkus visattālākajos Latvijas nostūros, gan sniedza atbalstu Latvijas Okupācijas muzeja izveidošanai, gan dažādiem pasākumiem pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai. Tajā pat laikā PBLA priekšsēde bezbailīgi kritizēja korupcijas skandālus, biežās valdības maiņas, lēno reformu gaitu un oligarhu ietekmi uz Latvijas politisko dzīvi.

“ Latvijā lielākā problēma ir tā, ka tas pilsonis nejūtas, ka viņš var ietekmēt varu,” viņa atzina radio intervijā pirms dažiem gadiem.

Gadiem ritot un pieaugot politiskajai pieredzei, veidojās arī zināma vilšanās un rūgtuma sajūta par nespēju sasniegt savus un PBLA mērķus un ideālus Latvijas attīstībā.

“... mēs strādājām, lai celtu PBLA politisko kapitālu, tomēr jāatzīstas, ka mūsu politiskā ietekme Latvijā dramatiski nepieauga un nav pieaugusi arī šodien ... Neesam arī spējuši ietekmēt to labo valsts pārvaldību, kas ir tikpat nenotverama, cik papardes zieds Jāņu naktī. Politiskā realitāte ir, ka mums, trimdas latviešiem, kas ienāca Latvijas politikā, vienkārši pietrūka kritiskās masas, uzticamu sabiedroto un prasmes izmantot Latvijas politisko spēļu noteikumus .... Latvijā mēs vienkārši nebijām un neesam savējie...” V. Paegle teica 2016. gada konferencē, atceroties savu politisko darbību. Tajā laikā viņa nezināja, ka pēc trim gadiem par Latvijas valsts prezidentu tiks ievēlēts latvietis ar visaugstāko Eiropas pieredzi, bijušais PBLA politiskais padomnieks Egils Levits , bet par ministru prezidentu ASV dzimis latviešu pēctecis Krišjānis Kariņš.

Arī Vaira Paegle savulaik (1999) bija Valsts prezidenta amata kandidāte no Tautas partijas, bet netika ievēlēta. Pēc tam, kad Vaira Paegle neiekļuva 10. Saeimā, viņa izvēlējās atgriezties uz dzīvi ASV. Kādā intervijā “Latvijas Avīzei” pēc atgriešanās no Latvijas, viņa stāstīja, ka arī dzīvojot ASV, viņa var turpināt palīdzēt Latvijai. “Par ārzemju latviešu galveno lomu uzskatu to, ka varam būt kā  ugunsmūris Latvijas drošības interesēs. Ja esam labi, pilsoniski aktīvi mītņu zemes iedzīvotāji, varam apzināt savus ievēlētos pārstāvjus un censties tos ietekmēt,” viņa skaidroja žurnālistei. Pēc atgriešanās Paegles kundze darbojās vietējās amerikāņu politiskajās organizācijās un rakstīja laikrakstiem. Viņa sekoja līdzi arī PBLA un ALAs darbam, paužot savu viedokli organizācijām svarīgos jautājumos.

V. Paegle ir saņēmusi Daugavas Vanagu apvienības Zelta nozīmi, profesora Sniķera piemiņas medaļu par nopelniem valsts labā, Ministru prezidenta Atzinības rakstu, Aizsardzības ministra medaļu, kā arī Atzinības rakstus no ASV Kongresa delegācijas NATO asamblejā, Konektikutas štata gubernatora un galvenā prokurora, ASV Zemkopības departamenta. Aizvadītajā gadā apgādā “Laika grāmata”  tika izdotas viņas atmiņas “The Thorns of Freedom: An Exile's Return to Latvia” (Brīvības ērkšķi. Trimdinieka atgriešanās Latvijā).

Vaira Paegle līdz pēdējai stundai bija Latvijas patriote un mēs viņu atcerēsimies kā nenogurstošu PBLA priekšsēdi, ASV latviešu sabiedrisko darbinieci, kas godam uzturēja neatkarīgās Latvijas ideālus un vērtības pasaulē.

Lai viņai  vieglas smiltis!

Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas Latviešu apvienības vārdā

Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde

Pēteris Blumbergs, ALAs priekšsēdis, PBLA vicepriekšsēdis

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti