Dalies:

Vai Skandināvijas latvieši ir gatavi sekot mudinājumam atgriezties Latvijā?

Vai Skandināvijas latvieši ir gatavi sekot mudinājumam atgriezties Latvijā?
Latvijas Radio
  • 28. Oct. 2019

Stokholmā nupat noslēdzies semināru cikls "Kā atgriezties Latvijā?", kur Zviedrijas latvieši varēja iepazīties ar darba iespējām Rīgā un reģionos, darba devēju prasībām, mācību iespējām skolā, sadzīviskiem jautājumiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstus par atgriešanos Latvijā.

Viena no Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas vadītājām, pedagoģe Ieva Reine (Zviedrija), kura ir arī šo semināru idejas autore, raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" stāsta, ka šādos semināros ļoti ieinteresēti ir ne tikai cilvēki, kuri paši aizbraukuši, bet arī tie, kuru senči savulaik atstājuši Latviju. Semināru apmeklētāji bijuši ļoti dažādi - gan jauni cilvēki, kas vēlas iegūt praksi, gan tādi, kas Zviedrijā guvuši pieredzi un ar savām zināšanām tagad vēlas atgriezties Latvijā. 

Semināru varēja apmeklēt klātienē Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, taču bija arī iespēja pieslēgties tā tiešraidei, ko izmantoja ne tikai latvieši no Ziemeļvalstīm, bet arī no Austrālijas, Kanādas un citām Eiropas valstīm, piemēram, Spānijas, Īrijas u.c. Vēl joprojām katru nedēļu jau notikušo semināru internetā noskatās aptuveni simt cilvēku. Visus seminārus ir iespējams atrast Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupā Facebook.

Lasītākās ziņas

Vissvarīgākā ir informācija. Ja cilvēki zina dažāda veida birokrātiskās lietas, ja ir iespējams sakārtot likumdošanu, tad arī cilvēki daudz vairāk spēs atgriezties. Semināros tik daudz nerunāja par finansiālo pusi, cik daudz par praktiskiem šķēršļiem, kurus būtu jāatrisina vispirms, un interese par darba iespējām Rīgā bija vislielākā. 

Šobrīd notiek Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta aptauja par remigrācijas jautājumiem. Pētījums noslēgsies 31. oktobrī, un tas dos ārkārtīgi daudz ziņu par cilvēkiem, kuri apsver domu kādreiz atgriezties Latvijā. 

Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja uzsver, ka cilvēkiem diasporā ir interese un viņi grib braukt mājās, tikai jautājums kad. Būtiskākais, lai cilvēki atgrieztos, ir finansiālais un izglītības jautājums. Lēmums par pārcelšanos uz Latviju parasti tiek pieņemts, kad bērniem jāsāk iet skolā, vai arī kad viņi ir pabeiguši mācības mītnes zemes  skolā. Ja bērni jau ir sākuši mācības ārpus Latvijas, tad viņiem ir grūti iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, turklāt tad arī ir jau izveidojies draugu loks, kas arī mazina vēlmi atgriezties. Tāpēc pareizi dara tie, kuri lēmumu par pārcelšanos pieņem pirms skolas gaitu sākuma. 

R. Liepiņa-Krauja uzsver, ka seminārā, kas skāra Rīgu, tika uzdoti ļoti mērķtiecīgi un dziļi jautājumi, piemēram, par pensiju pārcelšanu, par izglītības jautājumiem u.c. 

Arī Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās "Patnis" direktore Agnese Pūtele uzskata, ka vecāki diasporā visvairāk ir noraizējušies par savu bērnu iespējām iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Svarīgi ir vecākus iedrošināt, un Patnim šādu bērnu integrēšanā ir liela pieredze. 

A. Pūtele teic, ka daudz ko nosaka arī skolotāju privātā iniciatīva, jo šobrīd valsts remigrējušiem bērniem samaksā tikai dažas papildus latviešu valodas stundas, taču ar to ir daudz par maz, tāpēc skolotājiem nākas strādāt papildus. 

Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Anete Spalviņa stāsta, ka saistībā ar Zemgali visvairāk jautājumu bija par uzņēmējdarbību, tās uzsākšanu, e-parakstu utt. Tāpat pārrunāti remigrācijas granta rezultāti. Liela ineterese bijusi par latviešu valodas apguves iespējām. 

Darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis uzsver, ka viņu portāls uz Skandināviju raugās kā uz lielu iespēju zemi. Pat, ja cilvēkam nav nevienas citas kvalifikācijas, bet viņš prot kādu no Skandināvijas valodām, tad pastāv ļoti jēdzīgas darba iespējas, pagaidām gan vairāk Rīgā. 

Lai gan šo semināru ciklu var noskatīties Facebook, jautājumus var uzdot arī portālam "YourMove.lv", kur uzreiz var pieteikties kādai izsludinātajai vakancei vai arī atstāt savu profilu, lai portāla darbinieki vēlāk sazinātos. 

J. Kreilis teic, ka cilvēks, kurš pelna 1000 eiro uz rokas, gada laikā nodokļos valsts budžetā atstāj 8000 eiro. Tāpēc remigrācijas procesos ir vērts ieguldīt naudu - pat ja atgriežas tikai  pieci līdz desmit cilvēki, valstij tas nāks atpakaļ. 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti