Dalies:

Sallija Benfelde : Vai oligarha ēras gals Latvijā?

Sallija Benfelde : Vai oligarha ēras gals Latvijā?
  • 14. Dec. 2019

Pirmdienas pēcpusdienā Latvijā nogranda „polītisks sprādziens” – proti, ASV Finanču ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojums informēja, ka ASV iekļāvusi smagos noziegumos apsūdzēto un no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu globālajā Magņitska sankciju sarakstā.

Droši vien ir vietā atgādināt, kas ir Magņitska sankcijas un kas ir Magņitskis.  S. Magņitskis bija advokāts, kuŗš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, viņš tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009.gada 16.novembrī mira. 

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma lēmumu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”. Lēmumā Saeima aicināja Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijas Republikas territorijā ieceļot 49 personām no Krievijas, iekļaujot tās Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Tas nozīmēja, ka Latvija, iekļaujot nevēlamo personu sarakstā cilvēkus, kas iesaistīti Sergeja Magņitska lietā, sekotu Amerikas Savienoto Valstu Kongresa, Igaunijas, Kanadas, Lietuvas, kā arī Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu piemēram, kur jau pieņemti simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosaukti tiesību akti, kas ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un citu veidu noziegumu veikšanā iesaistītām personām. 

Lasītākās ziņas valstī

Lēmumā tika arī uzsvērts, ka valstis, kas ratificējušas starptautiskos cilvēktiesību līgumus, ir apņēmušās pildīt tajos noteiktos pienākumus, un norādīts uz demokratisku valstu morālo atbildību un pienākumu nepieļaut nesodāmību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, korupciju un plaša mēroga financiālas krāpšanas shēmām. Šo atbildību valstis var īstenot, pieņemot tiesību aktus, kuŗos paredzētas mērķētas sankcijas, proti, ieceļošanas aizliegumi un īpašumu un līdzekļu iesaldēšana. 

Īsi sakot, valstis kopīgiem spēkiem cīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu. Tas arī nozīmē to, ka bankas nevar apkalpot personas un uzņēmumus, kuŗi iekļauti Magņitska sankciju sarakstā. Pretējā gadījumā arī pašas bankas nonāk šajā melnajā sarakstā.

Pirmdien izplatītais OFAC paziņojums, vienkārši sakot, ir graujošs. Tajā Aivars Lembergs nosaukts par oligarchu un norādīts, ka viņš iekļauts sarakstā kā amatpersona vai bijusī amatpersona, kuŗa atbildīga vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā, tajā skaitā valsts mantas piesavināšanās, korupcijā, kas saistīta ar publiskiem iepirkumiem vai kukuļošanu. 

ASV Finanču ministrijas departamenta paziņojumā norādīts, ka Lembergs kontrolē organizācijas caur polītiskajām partijām un korumpētiem polītiķiem un sistēmatiski izmanto šīs organizācijas un individus ekonomiskiem ieguvumiem. 

Paziņojumā teikts, ka Lembergs izmantojis savu ietekmi arī, lai ieceltu vai neieceltu amatos noteiktās amatpersonas, kā arī ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizstāvētu savas intereses un gāztu polītiķus, kuŗus viņš citādi nevarēja kontrolēt.

Papildus sankciju sarakstā iekļautas četras Latvijā bāzētās organizācijas, kuŗas, kā teikts paziņojumā, pieder Lembergam vai viņš tās kontrolē – Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija. 

Tātad - ne personas, ne uzņēmumi vai asociācijas, kas saistītas ar Aivaru Lembergu nevar veikt nekādus darījumus caur bankām. Tādēļ jau otrdien valdība lēma, kā atstādināt Lembergu no amatiem un kā īstenot Ventspils brīvostas pārvaldi, lai tajā Lembergam nebūtu ne mazākās ietekmes, jo pretējā gadījumā brīvostas darbs tiktu apstādināts, uzņēmēji nevarētu turpināt strādāt, bet darbinieki – saņemt algu.

Latvijas Ārlietu ministrija jau izplatījusi brīdinājumu bankām: ikviens, kuŗš veiks finanču pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām. 

Tikpat svarīgs ir jautājums par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuŗā formāli Lembergs bija tikai vienas reģionālās partijas vadītājs, bet faktiski noteica tās intereses un darbību. Kā zināms, šogad novembrī Latvijas Zaļā partija (LZS) ir izslēgta no Eiropas zaļo partiju apvienības (EZP). Lai gan partijas vadība apgalvoja, ka šī Eiropas apvienība neesot vajadzīga un jau domājuši, ka jāiet no tās prom, tās ir vien atrunas, lai mēģinātu sevi attaisnot vēlētāju acīs. Tagad Lemberga impērijas financiālais krahs neapšaubāmi atsauksies uz visu ZZS, jo Lemberga vara un ietekme mazināsies, tāpat kā vismaz daļai ZZS atbalstītāju un Lemberga dievinātāju droši vien tik ļoti vairs negribēsies viņu aizstāvēt un atbalstīt. Jautājums ir arī par Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) jeb „Lemberga avīzes”, kā to mēdz dēvēt, nākotni. 

Protams, Lembergs jau paziņojis, ka sankcijas uz viņu nekādu iespaidu neatstās un ka Latvija izmanto ASV cīņā pret viņu. Sociālajos tīklos to lietotāji uzjautrinās, ka Latvija iekarojusi ASV un tagad tai diktē noteikumus. Jebkuŗā gadījumā ir skaidrs, ka tagad pār Latviju, tās valdību un visiem, kuŗi nav Lemberga atbalstītāji, gāzīsies dubļu straumes.

Tāpat arī savus plānus nāksies apsvērt partijām, kuŗas šobrīd domā, ka varētu veidot kopīgu sarakstu ar ZZS Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas, visticamāk, nākamgad notiks. Gribas arī jautāt, vai vākt parakstus par referendumu Saeimas ārkārtas vēlēšanām netika ierosināts tādēļ, ka vajadzīgs, lai ZZS nevis sēdētu opozīcijā, bet atgrieztos pie varas – un ļoti ticams, ka nebūtu iebildumu to dalīt ar Saskaņu. Tā varētu izskaidrot, kāpēc pirmās iniciatīvas iesniedzēji bija tādi polītiski visai dīvaini ļaudis. Savukārt pēdējā laikā daudz pieminētajai mediķu arodbiedrībai ir sadarbības līgums ar Saskaņu, par ko acīmredzot „jāpateicas” tās vadītājam Valdim Kerim. Tieši Keris ir un bija tas, kuŗš sāka runāt par Saeimas atlaišanu, lai gan nesteidzās pirmais uzrakstīt iesniegumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Ziemassvētku laiks nesolās būt īpaši rimts un mierpilns, un vēlētājiem nāksies domāt un rūpīgi sekot notiekošajam, lai saprastu, kas un kāpēc notiek.

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti