Dalies:

Uģis Nīgals. Laikmeta dizainers. Laikmeta namatēvs.

Uģis Nīgals. Laikmeta dizainers. Laikmeta namatēvs.
Laikraksts "Latvija Amerikā"
  • 01. May. 2019

2019. gada Ērika Raistera piemiņas fonda balva piešķirta dizaineram Uģim Nīgalam par profesionālo izpildījumu neskaitāmu latviešu ilustrātīvu un grafisku materiālu sagatavošanā 50 gadu gaŗumā (plakātu, pastmarku, programmu, preses un mācību grāmatu iekārtojumos un latviešu izstāžu un mūzikas grupu reklāmās) un, kā Zaļās Vārnas grupas iedvesmotam, par Uģa Nīgala personīgo ieguldījumu latviešu netradicionālās mākslas un teātŗa pasaules “saturēšanā kopā” 1970s and 1980s gados Ņujorkas “Loftā”.

1948. gada vasaras vidū Augsburgā, Vācijā DP Nīgalu ģimenei un DP bēgļu nometnes saimei nāk klāt zīdainis Uģis Nīgals. Kāda ir ainava, kuŗā viņš paveŗ acis? Dzejolī “Bavārijas pakalni” šo Bavārijas apvidu pēckaŗa gados apraksta dzejnieks Arturs Kaugars:

Vairoties nometnes kņadas,
es šosejas mugurā melnā
Iecirtu steidzīgus soļus un
gāju zem simtgadu gobām.
Uzkāpu pakalnā kādā,
kur atvērās ainava plaša:
Lēzenai ielejai pāri pret
vakara debesīm gaišām
Melnoja mežaini kalni pie apvāršņa miglā zilā....

Trīs gadu vecumā Uģim jāiepazīst pavisam jauna ainava - kopā ar ģimeni viņš pārceļas uz Amerikas austrumkrastu, lielpilsētas Ņujorkas apkārtni. Mācoties amerikāņu vidusskolā, Nīgals arī četrus gadus apgūst gleznošanu pie Jāņa Cielavas. Ērika Raistera (1905-1967) laikabiedrs Cielavs (1890-1968) 1920ajos gados strādāja par karikatūristu žurnāliem “Ho-Ho” un “Rūgtās drapes”. Trimdas gados Ņujorkā Cielavs glezno savā 1930ajos gados izkoptajā “gleznieciski atraisītā un noskaņā romantiskā” stilā. Uģis pie Cielavas mācās gleznošanas pamatus, bet viņu strauji velk plašā dizaina pasaule. Vēl vidusskolā būdams, Nīgals saņem Ņudzersijas štata “Fisher Craftsmanship” pirmās vietas godalgu par automašīnas dizainu.

Lasītākās ziņas valstī

1966. gadā Nīgals iestājas prasīgajā Ņujorkas “Cooper Union School of Art & Engineering”, absolvējot to ar "Bachelor of Fine Arts" gradu 1970. gadā. "Cooper Union" gūtās zināšanas tipografijā Uģis jau studiju laikā izmanto, strādājot “Techni Process” firmā kā fontu dizainers un sietspiedes “proofers”.

Pēc abitūrijas Nīgals turpina strādāt “Techni Process” firmā, bet 1970. gadā uzsāk arī “freelance” darbību. 1983. gadā kopā ar Pēteri Dajevski nodibina studiju AGA (Affordable Graphics Associates). Starp AGA klientiem ir Ņujorkas Publiskā bibliotēka, Ņujorkas Zooloģijas biedrība, Ņujorkas Dabas vēstures mūzejs, Pensilvānijas Vēstures biedrība, "Revlon", "Avon", "ABC Sports" un citas ASV un internacionāli pazīstamas firmas. Savā dizainera profesijā Nīgals strādā arī “Polymer Dynamics”, “Ranbaxy Inc.” un no 2007. gada līdz pagājušā gada decembrim, kad viņš aiziet pensijā, “Kwik Goal,Ltd.”. Pensionējies viņš tūliņ nodibina"Ugdesign".

Nīgala gandrīz vai 50 gadu “freelance" darbībā ietilpst arī latviešu organizāciju logotipu dizaini, skatuves dekorācijas, reklāmas, skaņu plašu vāki, ieskaitot klasikās “Frikadeļa zupas” un “Quags” skaņu plašu vākus. Daudzi darbi latviešu jauniešiem, draugiem un latviešu organizācijam tiek veikti bez maksas vai ar minimālu honorāru, strādājot pie tiem pēc parastā darba. Pirmo ģenerāļa Kārļa Goppera fonda marku Uģis zīmē 1972. gadā. Pamīšus ar Bostonas dizaineru Uldi Puriņu Nīgals zīmē jaunu marku gandrīz katru otro gadu 45 gadus līdz pat 2019. gada Goppera fonda markas dizainam ar saukli “Solījums”. 1976. gada Virdžīnijas 2x2 nometnei, kuŗā Uģis darbojas vadības lokā, viņš izveido jaunu 2x2 logotipu ar cipariem un karoga apli, logotipu attīstot un modernizējot arī nākamajām 2x2 nometņu reklāmām. 1981. gadā Nīgals bagātīgi ilustrē Jāņa Širmaņa pasaku krājumu “Velns ar savējiem”; 2004. gadā ar PBLA atbalstu iekārto un kopā ar kolēģi Lindu Treiju ilustrē Maijas Laiviņas Latvijas vēstures mācību burtnīcas: lietošanai latviešu skolās ārpus Latvijas, 2011. gadā iekārto Lienas Kaugaras grāmatu “Mūsu tautastērps: ieteikumi valkāšanai.”

1976. gads izrādās ļoti nozīmīgs Uģa dzīvē. Vispirms viņš ievācas un iesāk 15 gadu dzīvi plašajā bet neizbūvētajā sestā stāva “loftā” 15 West 18th St., Ņujorkas pilsētas noliktavu rajonā. Lofta telpas drīz tiek pārveidotas dzīvošanai, bet arī pārbūvētas, lai tur varētu filmēt Franka Henenlotera (Frank Henenlotter) šausmu filmu “Basket Case”. Nīgals ir šīs filmas “associate producer/ effects artist”. 2017. gadā “Basket case” filmu, kas pa 40 gadiem kļuvusi par kulta klasiku, iekļauj Modernās mākslas mūzeja (MoMa) pastāvīgo filmu kolekcijā, un arī Uģis par savu darbu pie tās tiek godināts. Filmā kā mazā monstra “Belial” kustinātāja piedalās arī Uģa vecākā meita Kika. Virdžīnijas 2x2 nometnē Uģis satiek Lailu Medni, savu nākošo dzīvesbiedri. Laila ievācas loftā 1978. gadā.

Nākošajā gadā – "Varoņdarbi. Dziesmu spēle divos cēlienos ar prologu." Baņutas Rubesas teksts, Daces Štauveres-Aperānes mūzika, Uģa Nīgala skatuves ietērps un kostīmu dizains, Baibas Taizekas choreografija. Pirmizrāde notiek 1979. gadā Jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā, Kvebekā. 1980s gados seko izrādes Toronto, Ontario un Ņujorkā, ASV. Nīgala kostīmi tēliem Kurbadam, Spīdolai, Luciferam Ļergam, Lāčplēsim, Saules meitām, Melnajam bruņiniekam, kalpam, Vecajam gramatiķim, Klabada kungam, kundzei un Augustam, Klabada kundzes mīļākajam, jaundieviem, jodiem, veļiem un Vecajam velim ir reizēm šausminoši, reizēm seksīgi, reizēm 70to gadu “mūsdienīgi mod”. Šaurās biksēs, platos plecos, spožās krāsās tērptie sajaucas uz skatuves ar baikeru, veļu un skatuvei pārspīlēto, pagātnes pārprasto tēliem. Uģis pats Varoņdarbos spēlē Melno bruņinieku, melnās semi-apokaliptiskās, semi-militāristiskās skrandās tērptu ģindeni ar vienu asiņainu no acs dobuma izsprāgušu aci. Rubesas pirmā cēliena trešās ainas darbības aprakstā lasām... “Kurbads nejauši atklāj Melno bruņinieku un viņa kalpu. Izrādās, ka Bruņinieks ir bēglis, kas meklē patvērumu pie jaundieviem. Bruņiniekam draud bargs sods tamdēļ vien, ka viņš nemitīgi dzied savu ziņģi, kaut gan tā pēc reglamenta aizliegta. TĀ IR MANA HEIMAT, VERDAMMT. Laimdotas sakūdīts, Kurbads aizdzen Melno bruņinieku. Nepazīstot saspīlējumu starp reglamentu un jaundieviem, nezinot ka Bruņinieks ir “pareizajā pusē” un ka tādas puses vispār ir, Kurbads lielās ar savu varonību.”

Lofts, ko tauta iedevē par “da Loft”, septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmitajos gados kļūst par ASV austrumkrasta un Kanadas latviešu radošo jauniešu satikšanās vietu. Tur notiek koncerti, teātŗa izrāžu (ieskaitot Ņujorkas "Varoņdarbus") mēģinājumi, dzejas lasījumi, spraigas pārrunas, rīta, dienas un nakts dzīve. Pa spīti tikai vienai mazai tualetei, loftā omulīgi izgulda neskaitāmu skaitu ceļotāju.

Loftā tiek aicināti arī ciemiņi no Latvijas kas atrod ceļu uz Manhatenu. Ciemojas Pauls, Skrastiņš, Čaklais, Muktupāvels, Latvijas gleznotāji un grafiķi, (kā divdesmit Latvijas mākslinieku lielā grupa, kam bija izstāde Nahamkina galerijā - Krastiņa, Vērpe, Mitrēvics, Muižnieks, Ģelzis, abi Heinrihsoni, Maldupe, Skulme, Dimiters, Grūbe, Celmiņa, Kirke, Avotiņa, Polis, Jurjāns, Lielā, Meldere, Baumane, Utāns un izstādes kuratore Riņķe). Astoņdesmito gadu beigās loftā uzstājas grupa “Zodiaks”. Loftā mūzicēt un satikties ar “ņujorkiešiem” gadu gaitā ierodas Jumprava, grupa “Rihga”, Akurātere, brāļi Dimiteri un citi. Ciemojās Latvijas aktieŗi.

Bet, kad Uģim ar Lailu 1988. gadā piedzimst meita Imanta un gadu vēlāk arī dēls Didzis, vecāki tomēr nolemj, ka bērniem nebūtu slikti augt tur, kur ir visapkārt zāle, koki, kalni. 1991. gadā beidzas “da Loft posms”, un Uģis ar ģimeni pārceļas uz Pennsilvānijas štatu, kur jau dzīvo Uģa vecāki. Kintnersvilles pakalni nav gluži tik augsti kā kalni Artura Kaugara apdzejotajā Bavārijā, kur dzima Uģis, bet Uģa un Lailas dārzā skati un dziļais miers ap māju līdzinās Jāņa Cielavas maigajām, miglā tērptajām ainavām, ar ko Uģis iepazinās kā vidusskolnieks.

Klusajā dabas nostūrī, jauniepirktās mājas lejas stāvā Uģis iekārto dizaina studiju, un ģimenei sākas latviešu sabiedriskā dzīve, nu tuvāk saistīta ar Ņudzersijas latviešu skolu un Filadelfiju, sevišķi ar vēsturisko Filadelfijas Brīvo Latvju biedrību. Uģis atkal neliedz savus dizaina talantus latviešu organizācijām, veidojot sarīkojuma programmas, reklāmas, plakātus un izstādes. Amerikas latviešu mākslinieku apvienība iegūst Nīgalu kā ilggadēju valdes locekli. Un kalna līkumotā ceļa malā ieslēpto māju atrod tuvi un tāli ciemiņi. Tur tāpat kā astoņdesmitajos gados loftā tie bauda spraigas sarunas, modernu mākslu un dizainu un saimnieku viesmīlību.


Stāstījumu par Uģi Nīgalu Raistera fonda sarīkojumam 2019. gada 7. aprīlī Priedainē sarakstījusi Sarma Muižniece Liepiņa.
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti