Dalies:

Trimdas izskolotie Ilze Ļaksa-Timinska

Trimdas izskolotie Ilze Ļaksa-Timinska
  • 07. Jun. 2020
  • 08.55

Kad pasauli un Latviju pārņēma Covid 19 briesmas, un Vītolu Fonda stipendiātiem pie manis vairs nebija ļauts nākt, es uzrakstīju 25 no viņiem vēstuli, lai uzraksta paši un atsūta man pārskatam un dažiem papildinājumiem par viņu ziedotājiem. Ilze Ļaksa-Timinska bija tik atsaucīga, ka atsūtīja savu stāstu man jau tās pašas dienas pēcpusdienā. Kā jau iepriekš vairākos gadījumos esmu teikusi, šie jaunieši ir fantastiski. To man viņi pierāda atkal un atkal.

Tādēļ es priecājos par katru no viņi dzīves stāstiem, un es arvien vairāk lepojos ar tiem saviem trimdas laika biedriem, kas šiem jauniešiem deva iespēju sasniegt augstāko izglītību. Ilze ir saņēmusi stipendiju, ko Lalita Skujiņa-Muižniece veltīja par piemiņu savam vīram Valdim Muižniekam. Valdi es pazinu labi, jo viņš nešaubīgi bija viens no fantastiskākajiem trimdas latviešiem, ko es pazinu. Viņš trimdā bija nenovērtējams, un bija viens no kādas organizācijas ierosinātājiem vai dibinātājiem. Viņš bija aktīvs Amerikas Latviešu Apvienībā  ALA), Latviešu Fondā (LF), Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībā (PBLA) un galvenais viņa veltījums trimdas latviešu sabiedrībai bija, Latviešu Studiju Centrs (LSC) pie Mičigānas Universitātes Kalamazū pilsētiņā. Tur trimdas latviešu jaunieši varēja studēt latviešu valodā un to paspēja izdarīt vairāk par simtu. Daudzi no tiem tagad dzīvo un strādā Latvijā. Studiju centru Kalamazū atbalstīja gandrīz visi latviski domājošie trimdas latvieši. Manā skatījumā tas trimdā bija tas, kas tagad Latvijā ir Vītolu Fonds. Bet tagad ļaušu Ilzei stāstīt par sevi:

„Esmu dzimusi 1992. gadā Krāslavā kā otrais bērns ģimenē. Man ir septiņus gadus vecāks brālis Valdis. Mana mamma visu dzīvi strādā pilsētas bibliotēkā, tēvs bija ugunsdzēsējs un sporta treneris, bet tagad ir pensionējies. Bērnības gadus pavadīju Krāslavā – mācījos pilsētas pamatskolā, apmeklēju Mākslas skolu un Sporta skolu, dejoju gan skatuves tautas dejas, gan sporta dejas, spēlēju skolas dramatiskajā pulciņā, taču kā lielākā kaislība vienmēr bijusi literatūra.

Lasītākās ziņas valstī

Pabeidzot 9. klasi, es viena pārcēlos uz Rīgu un mācījos Rīgas Tirdzniecības tehnikumā reklāmas komerczinības. Domāju, ka varēšu pielietot savas literārās prasmes, rakstot reklāmu tekstus un scenārijus, taču mācības tehnikumā man lika saprast, ka reklāmas joma ir pārāk dinamiska un nežēlīga, ne gluži piemērota manam raksturam un tam, kas patiesībā interesē. 

Pēc tehnikuma pabeigšanas, uzsāku studijas Latvijas Universitātē Baltu Filoloģijā, mācījos literatūrzinātnes novirzienā. Kad mācījos otrajā kursā, tad saņēmu ziņu no Vītola fonda, ka esmu uzaicināta uz tikšanos – profesors Viesturs Vecgrāvis bija stipendijām ieteicis vairākus studentus tai skaitā arī mani. 

Atnācu uz tikšanos, nezinot, ko gaidīt. Sastapu Lalitu Muižnieci. Padzērām tēju, draudzīgi patērzējām, iepazināmies. Viņa izvēlējās vienu studentu, kuru atbalstīt ar Valža Muižnieka stipendiju, gan otru studentu, kuram piešķirs Annas un Dāvida Mežciemu piemiņas stipendiju. 

Bakalauros studēju ar Annas un Dāvida Mežciemu piemiņas stipendijas atbalstu, kad iestājos Baltu filoloģijas maģistratūrā, tad ieguvu Valža Muižnieka stipendiju. 

Tagad mācos Latvijas Universitātē doktorantūras programmā “Literatūrzinātne, folkloristika un māksla”, paralēli strādāju Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, lēnām pierodu pie akadēmiskās pasaules un domājams, ka dzīvi veltīšu literatūras un kultūras parādību pētniecībai. 2019. gadā saņēmu Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojumu “Gada jaunais pētnieks humanitāro zinātņu jomā”. 

“Vītolu fonds” ir bijis lielisks atbalsts studijās, kas ļāva vairāk koncentrēties uz mācību procesu un mazāk satraukties par finansiālajiem apstākļiem. Nozīmīga bija arī iespēja satikt un iepazīt Lalitu Muižnieci. Viņas dzīvesstāsts un pieredze bija viens no iedvesmojošajiem vadmotīviem manā studiju procesā. 

Kopumā domāju, ka pateicoties “Vītolu fonda” atbalstam, iespēju studēt ir izmantojuši daudz vairāk cilvēku, nekā tas bija iespējams agrāk, tādēļ Latvijā aug jaunās paaudzes, kuras ir izglītojušās savā jomā un atvērtas dažādām iespējām un idejām. Es ceru, ka Latvija nākotnē turpinās attīstīties kā moderna, konkurētspējīga, inovatīva, toleranta valsts, kurā cilvēkiem būs patīkami un droši dzīvot gan finansiāli, gan emocionāli.”

Tik tālu Ilzes stāsts par studijām, kas bijušas sekmīgas, un vēl tiek turpinātas. Man ļoti žēl, ka neizdevās viņu iepazīt personīgi, liekas burvīga latviešu meitene, kam interesē ne tikai izvēlētā profesija, bet viss latviskais. Zinu, ka Lalitai Muižniecei bija pamats viņu izvēlēties sava vīra piemiņas stipendijai. Domāju ka Ilze attaisnos šīs stipendijas iegūšanu.                                    

Autore: Astrīda Jansone

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti