Dalies:

Trimdas archīvu mājupceļš 2

Trimdas archīvu mājupceļš 2
CC0
  • 15. Mar. 2020

Trimdas archīvi atgriežas

Iepriekš citētais aicinājums sū­tīt trimdas sabiedriskās dzīves do­ kumentāro mantojumu uz Latvi­jas Valsts archīvu deva sekmes: vairāku gadu laikā te nonāca ie­vērojams daudzums trimdas ar­chīvu, un kopš 1995. gada nogales tika apkopota informācija par lat­viešu dokumentāro liecību krā­jumiem Latvijas archīvos, mūze­jos un bibliotēkās. Rezultātā tapa uzziņu krājums, kas iznāca nāka­majā gadā. Tajā archīva direktore Daina Kļaviņa rakstīja: “Mēs esam pirmo reizi mēģinājuši apvienot vienotā uzziņu krājumā visu to informāciju, ko saņēmušas dažādas Latvijas zinātnes, izglītības un kultūras iestādes, lai redzētu, cik bagāts kļuvis mūsu kultūras mantojums, lai rosinātu arī mūsu pētniekus pievērsties šim tik nozīmīgajām materiālajām un garīgajām vērtībām, lai beidzot taptu objektīva Latvijas un latviešu tautas vēsture.”

Šis uzziņu krājums – “Trimdas archīvi atgriežas” dienas gaismu ieraudzīja 1996. gada 10. decem­brī, kad Latvijas Akadēmiskās bib­liotēkas telpās notika arīdzan konference ar tādu pašu nosau­kumu, ko rīkoja Latvijas Valsts archīvs un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. Tajā runātāji izvērtēja saņemtos trimdas archīvus, stās­ tot par sabiedrisko organizāciju dokumentiem, par Misiņa bib­liotēkas vākumu, par Baltijas Centrālo bibliotēku, par teātŗa un architektūras mantojuma iegūšanu, par Ērika Biezaiša latviešu mūzikas archīvu un citiem jautājumiem.

Lasītākās ziņas valstī

Amerikas Latviešu apvienība un archīvi

Konference un uzziņu krājuma nākšana klajā bija par iemeslu tam, ka arī Amerikas Latviešu ap- vienība iesaistījās archīvu glābša- nas darbā.

“Trimdas gados gan individi, gan arī mūsu organizācijas ir sakrājuši ievērojamu dokumentāciju par mūsu dzīvi un darbību. Tā ir mūsu trimdas vēsture, kas pazudīs, ja šie materiāli netiks savākti un nodoti iestādēm, kas tos saglabās un darīs pieejamus pētniekiem,” tā 1997. gadā rakstīja ALAs Kultūras nozares vadītāja Inta Šrādere ievadā brošūrai par archīvu vākšanu un nodošanu glabāšanā archīviem kā ASV, tā Latvijā, piebilzdama: “Mūsu dokumenti un kultūrvērtības iederas gan Amerikas krātuvēs, gan Lat- vijas iestādēs, kas vēlas, lai atšķirtās tautas daļas dokumentārās liecības par tās dzīvi atgrieztos pie pārējā tautas mantojuma.”

Brošūra nenorādīja, kam būtu pareizāk nodot dokumentārās liecības, tas bija jāizlemj katram pašam, kuŗš ir atbildīgs par kādas biedrības vai personas personīgo archīvu. Tālāk detālizēti tika doti padomi, kā jāsagatavo archivārijas nodošanai glabāšanai. Visbeidzot bija uzdotas adreses krātuvēm kā ASV, tā Latvijā – archīvi, bibliotēkas, mūzeji, kas vāc latviešu materiālus.

Īss turpinājuma apskats

Pirmajam uzziņu krājumam “Trimdas archīvi atgriežas” līdz 2009. gadam ik pa četriem gadiem sekoja citi, sniedzot ziņas par latviešu diasporas dokumentārā mantojuma sūtījumiem uz dzimteni. Saņemtie materiāli Latvijas Valsts archīvam ļāva sarīkot vairākas nozīmīgas izstādes. Daži piemēri. 1997. gadā, kad Gotlandē notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki, LVA sagatavoja dokumentu izstādi “Pasaules brīvo latviešu dziesmu svētki Visbijā 1979. gadā”, kas šai Zviedrijas salā bija skatāma dziesmu svētku laikā.

Savukārt 2000. gadā, kad Rīgas Latviešu biedrības namā notika kārtējā starptautiskā konference “Trimdas archīvi atgriežas”, Baltajā zālē bija skatāma dokumentu izstāde “Latviešu gaitas bēgļu nometnēs Vācijā 1945. – 1949”. Atzīmējot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 45 gadu jubileju, 2001. gadā Latvijas Valsts archīvs gan sagatavoja dokumentu krājumu “Pasaules Brīvo latviešu apvienībai 45”, gan tai veltītu dokumentu izstādi Rīgas Latviešu biedrībā, ko apmeklēja prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Vēl pēc gada – 2002. gadā – tika sarīkota izstāde “Dziesmu dienas bēgļu nometnēs: 1946 – 1949”.


Raksta autors Māris Brancis kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi­ Freibergu PBLA 45 gadu jubilejas izstādes un konferences laikā Rīgas latviešu biedrības namā 2001. gada 10. augustā

Patlaban Latvijas Nacionālā archīva Latvijas Valsts archīvs gatavo uzziņu krājuma “Trimdas archīvi atgriežas” digitālo variantu, kas aptvers visus drukātajos krājumos publicētos materiālus un tiks papildināts ar jaunāko informāciju.

Mēs vairs nerunājam par trimdu, bet par diasporu, Latvijas Valsts archīvā bijusī Personu fondu un trimdas dokumentu daļa ir pārtapusi par Personu fondu un ārvalstu dokumentu daļu, tomēr būtība ir palikusi tā pati – Latvija no tautiešiem svešās valstīs jo- projām gaida dokumentārās liecības par turienes dzīvi, sabiedriskajā, kultūras un izglītības aktīvitātēm.

Kopš citās valstīs dzīvojošo latviešu archīvu vākšanas sākumiem pagājuši turpat 30 gadi, bet katra iestāde, kuŗa krāj šos materiālus, ir attīstījusies, arī techniskā un materiālā puse ir krietni mainījusies, tāpēc katra iestāde ir noteikusi prioritātes, ko tā gaida un glabā, tādēļ turpinājumā katra iestāde uzrādīs savus noteikumus un prasības.

Autors: Māris Brancis

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Laiks"

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti