Dalies:

Trešdaļa jauniešu Latvijā saņem 500 līdz 800 eiro pēc nodokļiem

Trešdaļa jauniešu Latvijā  saņem 500 līdz 800 eiro pēc nodokļiem
  • 03. Jul. 2019

Trešdaļa jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 25 gadiem apvieno mācības ar darbu un saņem 500 līdz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir vidēji par vismaz 200 eiro mazāk nekā viņi vēlētos saņemt atbilstoši savām zināšanām un prasmēm, secināts SEB bankas aptaujā.

Gada laikā no 34% līdz 47% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, savukārt 25% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk nekā 1200 eiro mēnesī (2018. gadā - 20%). Kopumā 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (2018. gadā - 54%).

"Lai arī gada laikā vidējā alga Latvijā ir augusi, tieši jauniešu segmentā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtisks ienākumu pieaugums nav vērojams. Līdzīgi kā pērn, arī šogad alga virs 800 eiro ir 33% aptaujāto. Palielinoties vidējam atalgojumam darba tirgū, aug arī jauniešu ambīcijas - viņi vēlas saņemt vairāk ne vien šodien, bet arī nākotnē. Divreiz lielāku algu, kas ir vismaz 1500 eiro un vairāk, tuvāko piecu gadu laikā sagaida 57% aptaujāto jauniešu, kas ir tuvu arī 2018. gada datiem (53%). Pēc aptaujas datiem arī redzams, ka vīriešiem ir lielākas ambīcijas - atalgojumu virs 1500 eiro sagaida 69% (2018.gadā - 65%), kamēr sieviešu vidū šādu atalgojumu vēlētos saņemt 48% (2018.gadā - 43%). Tāpēc, lai pretendētu uz vēlamo atalgojumu, jauniešiem ir svarīgi mērķtiecīgi izvēlēties savu nākotnes profesiju, veiksmīgi to apgūt un jau savlaicīgi meklēt iespējas gūt pieredzi reālajā darba tirgū, piemēram, piesakoties praksē sev tīkamā uzņēmumā, kas potenciāli pēc prakses beigām var kļūt arī par pirmo darba vietu," norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lasītākās ziņas valstī

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākumu avots vairākumam jauniešu 18-19 gadu vecumā ir vecāku vai radinieku dotā nauda vai stipendija, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 45% jauniešu šajā vecuma grupā saņem arī regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Galvenais ienākumu avots jauniešiem vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (68% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 500 eiro.

Jaunieši vecumā no 23 līdz 25 gadiem lielākoties tikai strādā vai apvieno darbu ar mācībām, un viņu galvenais ienākuma avots (89% aptaujāto) ir regulāra alga. Tiem, kuri tikai strādā, ienākumi ir augstāki - 27% jauniešu šajā grupā pelna no 500 līdz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, 48% respondentu ienākumi pārsniedz 800 eiro mēnesī un vēl 25% - pārsniedz 1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Aptaujas dati liecina, ka jaunieši Latvijā mērķtiecīgi izvēlas savu nākotnes profesiju un domā par tās aktualitāti ilgtermiņā - 63% jauniešu, kuri strādā vai apvieno darbu ar mācībām, strādā profesijā, kas apgūta augstskolā, vai ir daļēji ar to saistīta. Vairāk kā puse (53%) jauniešu, kuri tikai mācās, bet vēl nav guvuši darba pieredzi, ir pārliecināti, ka izvēlētā profesija būs konkurētspējīga ilgtermiņā.

Kā norāda CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš, šobrīd jauniešiem darbu atrast ir viegli, galvenais ir vēlme strādāt un pierādīt sevi. “Brīvo darba vietu skaita pieaugums un darbaspēka trūkums liek darba devējiem aktīvāk izskatīt jauniešu kandidatūras savām vakancēm, kas pēdējo gadu laikā atspoguļojas pastāvīgā jauniešu bezdarba samazinājumā. Šobrīd arī tiem jauniešiem, kuriem varbūt vēl nav gadiem ilga darba pieredze, bet ir atbilstošas zināšanas, prasmes un, pats galvenais, spēcīga motivācija, ir ļoti labvēlīga situācija, lai īsā laikā atrastu darbu ar konkurētspējīgu darba samaksu,” uzsver Aivis Brodiņš.

Lai gūtu pieredzi darba tirgū, vairākums jauniešu (63%) studiju laikā izmanto iespēju iziet praksi, kā galveno ieguvumu minot pieredzes gūšanu reālajā darba vidē un pilnīgāku priekštatu par izvēlēto profesiju. Apmēram 17% aptaujāto nav prakses pieredzes, savukārt 20% jauniešu atzīst, ka studiju laikā nav bijusi iespēja iziet praksi, bet labprāt būtu to izmantojuši.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti