Dalies:

Pensionāri ar pateicību saņem palīdzības saiņus

Pensionāri ar pateicību saņem palīdzības saiņus
  • 29. May. 2020
  • 14.00

 

COVID-19 vīruss radījis dižķibeli visā pasaulē. Pat, ja ne skaŗot mūsu fizisko veselību, tas iespaidojis ikvienu. Kādam zaudēts darbs, citam liegta iespēja apmeklēt sirgstošu tuvinieku, vēl vienam grūtības  sagādāt pārtiku, un mums visiem atsvešinātības un daudzkārt vientulības sajūta. Stāsti atšķiŗas. Toties vieno vēlme saredzēt gaismu tuneļa galā un piedzīvot ko pozitīvu jau šodien.

Tā, krizes situācijā labo vairot gribēdams, Latvijas Goda konsuls Dienvidontario Kārlis Vasarājs izlēma ziedot $1000 palīdzības saiņu sūtīšanai pensionāriem latviešu sabiedrībā Toronto un tās apkārtnē. Vienam tādu darbu nepaveikt! Lai lielisko ideju reālizētu, vajadzēja sadarboties ar Kanadas Latviešu centru Toronto. Tā izpilddirektore Meta Bāze lietpratīgi izplānoja un sagādāja saiņu saturu. Tad kopā ar otru Centra darbinieku Mareku Nēgeli rūpīgi sagatavoja 50 maisiņus ar latviešu gardumiem. Starp daudzajiem labumiem bija pat pīrāgi un rupjmaize! Ziņas par rosību Latviešu centrā ātri izplatījās plašākā sabiedrībā. Uzzinājuši par iespēju atbalstīt cilvēkus grūtā brīdī, pieteicās vēl vairāki financiālie atbalstītāji:

Lasītākās ziņas valstī

Dr. Ingridas Strautmanes piemiņas fonds $ 2000,

Nothern Birch Credit Union $ 1000,

Daugavas Vanagi Kanadā $ 500,

Anita un Guntis Liepiņi $ 500,

Valda Zobens $ 300,

anonims ziedotājs $ 250.

Nu saiņos varēja ielikt arī Elizabetes Ludvikas paziņas Mirandas Lumley gatavotās sejas maskas, avīzes „Latvija Amerikā” jaunāko numuru un vairāk latviešu iecienītos ēdienus. Saņemtie papildus ziedojumi ļāva piepildīt vēl 100 dāvanu maisus! Tomēr darbs nebija galā! Abi rosīgie centra darbinieki sāka meklēt brīvprātīgos palīgus, kuŗi apzinātu cilvēkus, kam nepieciešama vai varētu būt citādi noderīga latviešu sabiedrības sarūpētā saiņa saņemšana. Talkā nāca liels skaits brīvprātīgo palīgu gan no Kanadas Latviešu centra Toronto valdes, gan draudzēm, atsaucās pat ļaudis no Hamiltonas un darba pietika visiem individuālajiem palīgiem, jo vajadzēja gan zvanīt cilvēkiem, gan veikalā iepirkties, gan piegādāt paciņas.

Pirmie 50 palīdzības saiņi sasniedza pensionārus marta beigās, bet nākamie 100 aprīļa sākumā, tieši pirms Lieldienām. Bieži sajutu neatsveŗamu prieku un gandarījumu, tomēr dažkārt arī māca skumjas klauvējot pie pensionāru durvīm. Pati dzirdēju, kā arī uzklausīju citu brīvprātīgo strādnieku teikto par cilvēku reakciju, saņemot palīdzības saiņus:

„Vai, kāds patīkams pārsteigums!”

 „Šobrīd tik gaŗlaicīgi, ka pat aizmirsu par Lieldienām…”

 „Es jau tādu latviešu ēdienu vairs nemaz nedabūju….”

„Cik negaidīts un jauks pārsteigums!”

„Man būs jāiemācās pelēkos zirņus vārīt! Kā to dara?”

„Pasaulē ir tāds trādirīdis, un es, cilvēks, nemaz uz veikalu nevaru vairs aiziet….”

 „Šokolāde vienmēr lietas uzlabo!”

„Nu, kāpēc nepagaidījāt mani pie durvīm?.......”

„Pupiņu zupa mani piepilda uz ilgu laiku!”

„Mūsu personīgās Lieldienas tika atsauktas. Tagad būs, kas iepriecinās!”

„Tik negaidīti un mīļi!”

 „PALDIES!” x 150

Galu galā, kā atzīst Kārlis Vasarājs: „Saņēmām siltus smaidus, mīlošas asaras un stiprinājām kopības sajūtu.” Jāpiekrīt Kanadas Latviešu centra Toronto valdes pārstāvja Pēteŗa Puķīša teiktajam, ka „paciņu vērtība ir daudz, daudz lielāka nekā to sastāvdaļas.” Lepojos ar mūsu latviešu sabiedrības spēju vienoties kopīgā mērķī atbalstīt savus līdzcilvēkus. Mēs taču visi vēlamies piedzīvot ko jauku jau šodien. Turpināsim radīt un dalīt prieku!

Autore: Rasma Gaide

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti