Dalies:

Tiks atvērta Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita"

Tiks atvērta Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita"
LETA/ Evija Trifanova
  • 21. Oct. 2019

Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā Annas Velēdas Žīgures grāmatu "Mūsu tautas gaita". Grāmatā apkopoti reālu personu anonīmi atmiņu stāsti par piedzīvoto Latvijā laika posmā no 1914. līdz 2018. gadam, tie izkārtoti hronoloģiski. Darbā šādi atspoguļota Latvijas iedzīvotāju kolektīvā pieredze un pārdzīvojums dažādu vēstures un kultūras notikumu krustpunktos, informē  AS "Latvijas Mediji" Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rumaka. Šie stāsti ir subjektīvi atmiņu fragmenti, kas nav interpretējami kā oficiālās vēstures liecības.

Šajā grāmatā iekļauto atmiņu laika loks sākas 1914. gadā, kad Eiropā uzliesmoja I Pasaules karš, pēc kura pavērās iespēja īstenot gaišākos prātos jau nobriedušo neatkarīgas Latvijas ideju. Noslēgumā ir mūsu Simtgades Dziesmusvētki - tādējādi aptvertas piecas paaudzes. Te velti meklēt oficiālo, politisko vai militāro vēsturi, toties var iepazīt cilvēku stāju, attieksmi pret notikumiem, priekus, bēdas un humora sajūtu, kas palīdzējusi visos laikos.

Anna Velēda Žīgure :"Grāmata veidojās, uzklausot cilvēkus, lasot dienasgrāmatas, intervijas un atmiņu stāstus. Šis izdevums ir izdzīvošanas mācība - te atradīsiet liecības par izturību un humora izjūtu, par varenu garaspēku, kas bijis raksturīgs Latvijas cilvēkiem visos laikos. Tas ir kā 105 gadus garš tautas ceļš, kas bruģēts ar krāsainiem un daudzveidīgiem atmiņu mirkļiem. Katrs lasītājs noteikti gribētu un varētu vēl ko piebilst, uzrakstīt, paplašināt. Tas ir iespējams: ikviena ģimene un dzimta var turpināt tautas gaitu un papildināt to ar savām atmiņām, piedzīvoto un pārdzīvoto. Šī ir tikai viena no iespējām."

Lasītākās ziņas

Grāmata ir tautas emocionālā vēsture, kas liecina par gara spēku, spēju izturēt grūtus laikus, vieglākos gados uzkrājot dzimtenes mīlestību, ko neviena sveša vara nav spējusi atņemt. Esam Eiropas tauta, kas piedzīvojusi tuvāku un tālāku lielo kaimiņu spiedienu, saglabājusi valodu, izcīnījusi un pusgadsimtu vēlāk atjaunojusi savu neatkarīgo valsti. Tas prasījis daudz upuru.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti