Dalies:

"Tikko atgriezušies": Zane Babre

"Tikko atgriezušies": Zane Babre
Foto: Zanes Babres privātais arhīvs
  • 28. Apr. 2020

Zane Babre un vīrs Artis astoņos Norvēģijā pavadītajos gados ļoti iemīļojuši šo zemi - skaisto kalnaino dabu, mentalitāti, domāšanas veidu un attiecības ar cilvēkiem un darbu. Tajā pašā laikā pāris aktīvi darbojies arī saiknes uzturēšanai ar dzimteni – Bergenā nodibinājuši latviešu tautas deju kolektīvu un Latviešu biedrību.

Zane radio SWH raidījumā “Tikko atgriezušies” stāsta par vienu acumirkli, kurā pieņemts lēmums braukt atpakaļ uz Latviju, un kāpēc viņa ieteiktu dzīvot mazpilsētā.

Lasītākās ziņas

Dzīves pieredze svarīgāka par naudu

Zane stāsta, ka viņu prom braukšanas stāsts nav tipisks. Viņus aizbraukt nespieda darba trūkums vai ekonomiskie apstākļi. Abi vēlējušies kādu laiku padzīvot ārzemēs, lai dzīve būtu interesantāka. 

“Mēs iepazinām pavisam citu kultūru, kas mums ļāva plašāk paskatīties uz lietām, kas notiek arī Latvijā,” saka Zane.

Viņa stāsta, ka draugu un paziņu lokā Bergenā bijis daudz latviešu, kuri atbraukuši citu, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ.

“Mums labi draugi - arī ģimene, kas aizbrauca, jo bija interese iepazīt citu valsti. Viņiem ļoti patika Norvēģija, likās pievilcīga. Kāds bija mācījies valodu, kāds varbūt aizprecējās, vai kāds mācījās. Varbūt liela daļa ir aizbēguši ekonomisku apsvērumu dēļ, bet ir daudz tādu, kas tiešām gribēja iepazīt šo vidi, valodu, cilvēkus.”

Lai arī ilgas pēc Latvijas piemeklējušas drīz, aizraujošs šķitis arī citas valsts iepazīšanas laiks. 

“Kamēr tu iemācies valodu, kamēr tu iepazīsti to mentalitāti, kas ir interesanti - tas noteikti prasa gadus. To tu nevari izdarīt vienā mēnesī, pusgadā vai gadā,” stāsta Zane. Arī ar valodu ir līdzīgi – kursos kaut kas bijis apgūts, taču, sākot runāt ar vietējiem - “cita bilde” un daudz kas jāmācās no jauna.

Drīz pēc pārcelšanās ģimenē pieteicās pirmais bērns.

“Piedzima meitiņa, tad bija kāda pauze, un tad pieteicās mūsu dēls, un tā es pavadīju vairākus gadus mājās ar bēniņiem. Pa vidu pastrādājot kaut kādus gadījuma darbus,” atminas Zane.

Zīmīgais skatiens Dziesmusvētkos

Pēc astoņiem, deviņiem Norvēģijā pavadītiem gadiem, Zane un vīrs sākuši spriest par to, kur un kā vēlas pavadīt tālāko dzīvi. 

“Mēs atvedām deju kolektīvu uz Dziesmusvētkiem. Tā bija viena ļoti skaista vasaras diena. Mēs bijām pie manas tantes ofisā, sēdējām ar vīru un runājām par šo un to, un par to atgriešanos. Un tad bija tāds mirklis,” atminas Zane, “Es prasīju - varbūt braucam atpakaļ? Un tad bija tāda saskatīšanās, mazliet bailes un mazliet neziņa, bet mirdzums acīs. Viņš atbildēja- jā.”

Šis lēmums bijis nopietns, saka Zane. Sirds satraukumā dauzījusies par mirklī izdarīto vienošanos. Pēc tam, protams, sākusies pati praktiskā gatavošanās. 

Nākamajā vasarā ģimene jau atkal dzīvoja Latvijā, Skrundā. Bērniem Norvēģija ir dzimtene, tāpēc atgriežoties bija lietas, kas pietrūkušas. Taču Zane uzsver, ka viņu iejušanās Latvijā vedusies gludi.

“Mums noveicās ar skolotājiem, ar skolu, ar bērnudārzu Latvijā. Gāja kā pa sviestu,” smejoties saka Zane. “Mums ir ļoti saprotoša audzinātāja meitiņai Skrundas vidusskolā. Un bērnudārzs ir ar Montesori programmu, un tas arī sasaucas ar Norvēģiju mazliet. Zvaigznes sastājās tā, ka mums pāreja bija viegla.”

Mazpilsētas idille

Zane visiem sakot – brauciet atpakaļ. Viņa rekomendē dzīvošanai izvēlēties mazas pilsētas, jo tur visu nokārtot un iedzīvoties esot vienkāršāk. Viņi izvēlējušies par labu Skrundai, jo tā ir vīra bērnības pilsēta.

“Sākumā domājām arī par Rīgu, jo tā ir mana dzimtā pilsēta. Bet kaut kā soli pa solim apdomājām visus plusus, mīnusus un sapratām, ka mazā pilsētā, pirmkārt, bērniem būs mierīgāka pāreja. Un varbūt nebūs tik krasi savādāk un tik intensīvi arī mums. Nevilšus darbnīca jau bija pārcēlusies uz Skrundu, viss sakrita, mēs ļāvāmies plūdumam un ļoti priecājamies par to.”

Dzīve virpulī

Nekāda mierīga iejušanās gan ģimeni nav gaidījusi. Gan paši uzreiz aktīvi iesaistījušies Skrundas dzīvē un meklējuši iespējas iepazīties ar vietējiem, gan dzīve nesusi pretī dažādus piedāvājumus.

“Es paspēju pastrādāt Skrundas pašvaldībā šo gadu un arī beigt tur strādāt. Mūs satika meitene, kas strādā Kuldīgas [biznesa] inkubatorā, un, pateicoties tam, mēs sākām savādāk skatīties uz uzņēmējdarbību,” stāsta Zane. “Mēs nodarbojamies ar apdrukas iespiedtehniku. Mans tētis ir mākslinieks, kas nodarbojas ar to jau 30 gadus, tā kā pieredze ir no viņa, mācāmies. Sietspiede ir sena tehnika, kura tika lietota jau senajā Ķīnā, bet nav zaudējusi savu aktualitāti.”

Ģimenes uzņēmums specializējies uz T-kreklu, džemperu, kreklu, kleitu un citu tekstilizstrādājumu apdruku. Vīrusa izraisītā krīze iepauzējusi daudzus iecerētos plānus, taču palielinājies individuālu pasūtījumu skaits. Aktuālas ir attālināti radāmas un nopērkamas dāvanas.

“Protams, mēs ceram, ka kaut kad pēc mēnešiem trijiem, četriem mēs atkal varēsim sākt darboties pilnā sparā,” nākotnē raugās Zane.

Paralēli jaunajam biznesam, abi ar vīru palikuši uzticīgi arī savai lielākajai sirdslietai un sākuši vadīt Skrundā deju kolektīvu.

Ar padomiem uzmanīgi

Lai arī vietējie atbraukušo ģimeni uzņēmuši sirsnīgi, Zane tomēr guvusi mācību uzmanīties ar abu valstu salīdzinājumiem. Viņa atzīst - protams, ka Norvēģijā ir lietas, kas ir labākas nekā Latvijā, taču viņa apzināti vairoties šos viedokļus izteikt skaļi.

“Cilvēkiem, kas dzīvo šeit liekas, ka atbrauc un gudri māca. Lai gan tā nav mācīšana. Vienkārši tiek atzīmētas lietas, kas liekas forši, ko tu vienkārši gribi ar mīlestību ieviest arī Latvijā. Bet cilvēki ne vienmēr to tā saprot. Es cenšos izvairīties viedokli tik ļoti daudz teikt,” stāsta Zane, vēlreiz uzsverot, ka jūtas ļoti labi pieņemta.

Norvēģijā gūtās mācības ģimene liek lietā savā biznesā. Kad redzēts, kā uzņēmēji darbojas abās valstīs, var salīdzināt un paņemt labāko no abiem.

“Varbūt elastīgums, tas ir tas, ko mēs ņemam no savas pieredzes. Tu saproti, ka nav jau vienas patiesības, var būt arī pilnīgi savādāk,” stāsta Zane, no personīgas darba pieredzes salīdzinot, piemēram, kā tiek kārtota grāmatvedība mazā uzņēmumā Latvijā un tikpat nelielā Norvēģijā.

“Latvijā visus dokumentus rūpīgi saliek mapītēs un izprintē trīs eksemplāros, uz katra vēl uzraksta datumu un pieņemšanas datumu. Un visu kaut ko Norvēģijā vienkārši izmet miskastē. Saprotu, ka varbūt nevajag tik ļoti [pārcensties]. Ir jāiespringst par lietām, par ko ir jāiespringst, bet nevajag pārspīlēt.”

Latvijas īpašā smarža

Norvēģijā visvairāk pietrūcis Latvijā ierastā dabas rituma. Katram gadalaikam mājās ir sava smarža, saka Zane.

“Tas ir pilnīgi neatkārtojami, un tā nesmaržo ne Norvēģijā un ne kur citur. Tas rada tādu mieru mājās. Kad visu to piedzīvo atkal, tad tu saproti, ka tas ir tas, kā pietrūka. Kādreiz man nepatika, kad pienāca rudens vai ziema. Tagad baudu pilnu krūti.”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti