Dalies:

"Tikko atgriezušies": Baiba Bārda

"Tikko atgriezušies": Baiba Bārda
Foto: No privātā arhīva
  • 19. May. 2020

Baiba Bārda pēc deviņiem Itālijā pavadītiem gadiem kopā ar ģimeni, dēlu un dzīvesbiedru itāli Maksu pirms diviem gadiem atgriezās Latvijā un tagad dzīvo Cēsīs. Sākuši nelielu viesmīlības biznesu un pēc Itālijas ilgojas vien retumis, radio SWH raidījumā “Tikko atgriezušies” stāsta Baiba.

Uz Itāliju Baibu 2009.gadā aizveda mīlestība. Interneta čatā iepazinusi savu tagadējo dzīvesbiedru Maksu. Vispirms gan viņš pirmais atbraucis pie Baibas uz Cēsīm, pašā ziemas spelgonī.

Lasītākās ziņas

“Tā mēs pirmoreiz satikāmies, un tad lēnām pārcēlos uz Itāliju, jo sapratu, ka tomēr būs ērtāk gan viņam, gan man tajā brīdī dzīvot Itālijā, ne Latvijā,” atminas Baiba.

Kultūru atšķirības nenoliedzami ir lielas, taču Baiba teic – itāļi tiešām ir atvērti, tādēļ viņa jaunajās mājās iejutusies ātri. Sākumā komunicējusi angliski, taču pamazām – ar vakara skolas, mājas sarunu un televizora skatīšanās palīdzību – apguvusi arī itāļu valodu.

Pēc diviem gadiem Itālijā, pārim pieteicies dēls Sebastians. Sākumā mājās audzinājusi dēlu, bet, kad mazais jau sācis dārziņa gaitas, atradusi darbu restorānā. Vēlāk kopā ar vīru atvēruši nelielu zelta uzpirkšanas un pārdošanas veikaliņu.

“Toreiz bija tāds zelta bums. Un mēs izmantojām izdevību,” par interesanto nodarbošanos stāsta Baiba.

Lauku nams atvilina uz Latviju

Domas par došanos uz Latviju zagušās klāt ik pa laikam. Nopirkuši Latvijā lauku īpašumu, sākuši turp braukt un rosīties pat divreiz, trīsreiz gadā.

“Tad tās domas sāka virzīties uz Latvijas pusi. Lēnām mēs gatavojāmies,” atminas Baiba.

Par to vai dzīvesbiedrs Makss labi iejutīsies Latvijā lielākas šaubas bijušas tieši Baibai nevis partnerim. Liels dzinulis doties uz Latviju abiem bijis tīrāka vide.

Par to, ka Latvijā mājas būs Cēsīs, nav bijis divu domu. Tā ir Baibas dzimtā puse, un arī Makss nav varējis iedomāties dzīvi lielpilsētā.

“Tur, kur mēs dzīvojam Itālijā, bija ļoti daudz fabriku, un tiešām juta piesārņojumu. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pārcēlāmies,” skaidro Baiba. “Un darba ziņā mēs jau plānojām, ka kaut ko paši vērsim vaļā. Jo, protams, bet latviešu valodas zināšanām [dzīvesbiedram] būtu diezgan grūti atrast darbu. Tāpēc mums jau bija plāns par mūsu mazo biznesu.”

Itāļu tratorija un rezervētie cēsinieki

Ģimene atvērusi itālisko tratoriju - tā ir kaut kas starp kafejnīcu, restorānu un ēdnīcu, skaidro Baiba.

“Itāļu virtuve. Mēs paši arī saimniekojam. Makss virtuvē un es vairāk apkalpoju cilvēkus bārā,” stāsta Baiba. Sākumā ar biznesu vedies dažādi, jo pieredzes šajā jomā nav bijis. Taču pamazām viss tiek apgūts.

Cēsiniekus ievilināt šādā atpūta vietā, izrādās, nemaz nav bijis viegls darbiņš.

“Teiksim godīgi, sākumā nebija vienkārši. Bet nu lēnām, lēnām, pieradinājām. Nu vēl jau arī, protams, nevaru teikt, ka simtprocentīgi, bet domāju, ka mums tāds klientu pulciņš ir izveidojies šogad jau divu gadu laikā.”

Pašreizējās vīrusa krīzes dēļ tratorijas darbību gan nācies uz laiku apturēt.

Itāļu valoda nav jāaizmirst, latviešu - jāiemācās

Atgriežoties Latvijā, ģimenei Cēsīs palīdzējusi iejusties vēl viena ģimene, kurā vīrs ir itālis un sieva latviete.

“Ar viņiem kontaktējamies, un patīkami sanāk vismaz parunāt vēl itāliski,” dzīvesdrauga iespēju sajust savu kultūru tuvumā raksturo Baiba. Ar latviešu valodu gan Maksam vedas lēni, jo tā ir sarežģīta. “ [Makss] vairāk saprot, nekā runā.”

Dēlam tikko palikuši septiņi gadi. Esot Itālijā, ar latviešu valodas mācīšanu Sebastianam “noslinkots”, atzīstas Baiba: “Nu jau nu jau otro gadu viņš ir nomācījies [Latvijā] un jau runā latviski. Manuprāt, ar akcentiņu, bet runā.”

Skola labāka nekā mājās sēdēšana

Sākumā dēlam Sebastianam Latvijā iejusties bijis grūti.

“Ir vēl brīži un reizes, kad viņš saskumst, sailgojas [pēc Itālijas]. Un tad mēs runājam, kāpēc pašlaik viņš dzīvo Latvijā, bet - kad viņš būs lielāks, viņš varēs izvēlēties, ja viņš gribēs atgriezties Itālijā. Jā, ir visādi, bet nu pa lielam es domāju, ka nu jau viņš ir pieradis,” vērtē Baiba.

Ļoti palīdzējuši arī klasesbiedri un skolotāja.

“Viņš tagad negrib sēdēt mājās un grib iet uz skolu. Saka, ka negrib mācīties attālināti,” stāsta Baiba.

Ģimenei cieša saikne saglabājusies arī ar Maksa dzimteni. Pirms pandēmijas vismaz trīsreiz gadā devušies uz Itāliju. Gan ceļojot, gan biznesa vārdā: “Paši ievedām gan salami, gan sieru, gan olīveļļu.”

Mudina draudzeni atgriezties

Baibai Īrijā dzīvo laba draudzene, kura jau kādu brīdi domā par atgriešanos Latvijā. Baiba viņu uz to mudinot.

“Es vienmēr saku, nav taču tik traki. Mūsu dzimtene. Un, ja tu kaut ko dari, strādā un mēģini, tas ir noteikti iespējams. Protams, viss atkarīgs no paša cilvēka, bet tas ir iespējams. Tāpat kā Itālijā vai jebkurā citā valstī - ja tev ir galva uz pleciem un rokas tad noteikti [viss izdosies]. Latvija nav tā sliktākā vieta, kur dzīvot,” pārliecināta Baiba.

Daba. Drošība. Nodokļi. Rupmaize.

Kā Latvijas plusus Baiba min ne tikai vides tīrību un, viņasprāt, drošāku dzīves vidi, bet arī Latvijas nodokļu sistēmu.

“Kaut gan daudzi kliedz ka, ir ļoti lieli nodokļi Latvijā, bet, salīdzinot ar Itāliju, tas mazumiņš. [Itālijā] vairāk kā 70% no taviem ienākumiem iet nodokļos. Tādēļ te vēl ir OK,” atšķirības ieskicē Baiba. Arī birokrātijas slogs Latvijā esot mazāks nekā dienvidu zemē.

Latvijas bonusu sarakstā Baibai noteikti ir arī rupjmaiz, skaistie gadalaiki, mežs, daba un “visi mīļie, kas ir šeit, Latvijā”.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti