Dalies:

"Tikko atgriezušies": Antra Auziņa

"Tikko atgriezušies": Antra Auziņa
  • 15. Apr. 2020

Antra Auziņa pēc gandrīz 20 ASV pavadītiem gadiem atgriezusies Latvijā. Interesanti, ka Antra pilnīgi brīvi izraudzījusies, kur dzimtenē ierīkot jaunās mājas. Izvēlējusies Jēkabpils pusi, jo iepaticies dzīvoklis. Pašreiz Antra ir aktīvos darba meklējumos. Par lēmumu doties uz ASV un lēmumu atgriezties viņa stāsta radio SWH raidījumā “Tikko atgriezušies”.

Pirms došanās uz ASV Antra jau astoņus gadus bija šķīrusies. Latvijā iepazinusies ar amerikāni, un tas aizsācis romantisku attiecību stāstu – sākumā attālināti, sazinoties internetā, rakstot vēstules un laiku pa laikam ciemojoties, bet vēlāk nācis piedāvājums pārcelties uz Ameriku. Brīdi padomājusi, Antra piekrita un pēc diezgan ilgas draudzēšanās izgāja pie vīra.

Lasītākās ziņas

Abi bērni no pirmās laulības uzreiz ar labām sekmēm sākuši iet skolā, un Antra – strādāt jaunā vīra ģimenes uzņēmumā.

“Bērni sekoja savai mammai,” teic Antra, vaicāta vai tolaik tikko skolas vecumu sasniegušie bērni iedrošinājuši vai pretojušies lēmumam doties uz otru pasaules malu. Viņiem iejušanās bijusi ātrāka nekā Antrai pašai. Taču viņa atzinīgi novērtē amerikāņu viesmīlību.

“Cilvēki ir draudzīgi, viņi ir citādāki. Tā kā es biju jau ģimenē, man nebija problēmu ar saskarsmi, ar ieiešanu jaunajā dzīvē.”

Nu jau ar skatu 20 gadu senā pagātnē Antras dēli atzinīgi vērtē mammas tā laika lēmumu. Lai arī viņa pati atgriezusies Latvijā, dēli savu dzīvi turpina veidot okeāna otrā pusē. Abi strādājot ASV administrācijas darbos.

“Vecākajam dēlam ir ģimene, jaunākajiem vēl nav. Bet man ir prieks, ka viņi ir labi iekārtojušies,” saka Antra.

Saikne ar Latviju katram no viņiem gan atšķirīga.

“Jaunākais uz Latviju atbrauca un atbrauks labprāt. Draugu gan viņiem šeit nav. Jaunākais atbrauca pie mammas ciemos, vecākais nav vēl izlēmis braukt,” teic Antra. “Ar mani viņi runā latviešu valodā, savā starpā – angļu.”

Līdz 2005.gadam dzīve ASV gājusi gludi, taču pēc krīzes darbi gājuši mazumā, un Antra pievērsusies mācībām vairākās koledžās.

“Es mācījos gan pa tirdzniecības līniju - tur, kur es strādāju. Es izmācījos arī par kosmetologu-frizieri un nedaudz paņēmu arī klāt nekustamo īpašumu jomu, jo toreiz domāju, ka to varētu darīt paralēli pamatdarbam. Bet tad sākās krīze, un šī nozare apstājās,” stāsta Antra.

Vēlāk gan visas apgūtās zināšanas darba tirgū tik un tā noderējušas.

“Sāku strādāt veikalā, tad paaugstināja par nodaļas vadītāju, "atslēgu turētāju" un pēc tam jau par veikala vadītāju. Zināšanas noderēja.”

Neskatoties uz to, ka karjerā ASV gājis labi, Antra pēc nepilniem divdesmit gadiem tomēr nolēmusi atgriezties dzimtenē.

“Bērni jau bija lieli, sāka mācīties citur, vairs nedzīvojām kopā,” stāsta Antra, atzīstot, ka pārmaiņas bijušas arī pašas privātajā dzīvē.

Tas bijis brīdis pirms trim gadiem, kad nācies domāt par jaunu dzīvesvietu, finansēm. Nolēmusi braukt uz Latviju un paskatīties, vai var šeit “kaut ko labu sadarīt”.

“[Pirms atgriešanās] es izpētīju visas iespējamās mājaslapas, sazinājos ar [remigrācijas] koordinatoriem, bet nekādu jaunu informāciju neatradu. Toties kontaktus ar koordinatori uzturu joprojām,” smaidot saka Antra.

Sākumā Antra domājusi dzīvi pēc atgriešanās iekārtot Rīgā, taču tas izrādījies pārlieku dārgi.

“Padzīvoju citur šur un tur, un beidzot atradu vietu, kas patīk, un dzīvokli, kas apmierina Jēkabpilī. Nemainīšu vairāk,” nolēmusi Antra.

“Sajūtas atgriežoties... Agrāk arī bieži ciemojos, un man vienmēr bija sajūta, ka tepat vien jau Latvija ir, iekšā – domās sēž,” saka Antra. “Tajā brīdī, kad lidmašīna nolaidās uz skrejceļa Rīgas lidostā, tad sanāca raudiens. Bet, kad braucu atpakaļ [uz ASV], tad jau domāju par darbiem un priecājos, ka sanācis paciemoties.”

Antra stāsta, ka katrā valstī jūtas citādāk. Ja ne gluži kā cita persona, tad citā dzīves ritmā gan. “Iekāpjot lidmašīnā, es burtiski pārslēdzos.”

Antra nenožēlo, ka nolēmusi pārcelties atpakaļ.

“Es pastrādāju nedaudz tirdzniecībā šeit. Sajutos labi. Nekad es neesmu atmetusi domu vēl pamācīties, jo mācīties man patīk. Redzēsim, ko vēl es varēšu sadarīt,” spriež Antra.

Antra secinājusi, ka darba devēji darbinieku, kuram ir bijusi pieredze līdzīgās jomās ārzemēs, īpaši nenovērtē. Skatījumi uz lietām un reakcijas esot citādākas.

“Ko man deva ASV pieredze... Neskatoties uz visām skolām, valodas zināšanām, es iemācījos domāt plašāk,” stāsta Antra. “Neesmu saskārusies ar to, ka [darba devēji Latvijā] to novērtētu. Drīzāk baidās.”

Tomēr viņu ļoti priecē lietas, kuru trūcis ASV – Latvijas ēdiena, klimata, dabas.

“Cilvēkus gribētos redzēt priecīgākus, mazāk problēmu māktus. Tas ir jārisina valdībām,” uzskata Antra. Viņai vēlētos, lai sadzīves rūpes pakāpjas malā un cilvēkiem atkal būtu vairāk laika satikties un draudzēties.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti