Dalies:

Tikai kopā mēs būsim spēcīgi pasaulē - Latvijas aizsardzības ministrs A.Pabriks intervijā laikrakstam "Latvija Amerikā"

Tikai kopā mēs būsim spēcīgi pasaulē - Latvijas aizsardzības ministrs A.Pabriks intervijā laikrakstam "Latvija Amerikā"
  • 30. Nov. 2019

Uzturoties darba vizītē Kanadā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā saspringtajā darba grafikā atvēlēja laiku, ar Latvijas militārā atašeja pulkveža Agŗa Ozoliņa starpniecību, atbildēt uz “Latvija Amerikā” jautājumiem.

Droši vien pirmais jautājums kā aizsardzības ministram jums vienmēr jāatbild: Kā jūs vērtējat Latvijas spēju sevi aizstāvēt?

Artis Pabriks: Vispirms gribētu uzsvērt, ka Latvijai ir kaujas spējīga armija. Latvijas sabiedrība saprot, ka drošība ir nopietna lieta, un ir gatava par drošību maksāt. Tādēļ jau vairākus gadus mēs izpildām kritērijus par 2 % aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta. 

Lasītākās ziņas valstī

Bez tam ir mainījusies arī mūsu sabiedrības, ekspertu un valdības domāšana, sevišķi pēc Krievijas agresijas Gruzijā 2008. gadā un kaŗa ar Ukrainu, kas sākās 2014. gadā. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies savā drošībā stāvēt uz divām kājām  pirmām kārtām, NATO solidāritātes, otrām kārtām, maksimālu pašu gatavību. Mēs ieviešam Latvijā tā saucamo visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu, kas nozīmē, ka mēs vēlamies savilkt kopā trīs būtiskus elementus  Latvijas Bruņotos spēkus, pilsonisko sabiedrību un uzņēmējus, industriju, visu Latvijas sabiedrību, kas krizes situācijās un, nedod Dievs, kaŗa apstākļos spētu rīkoties kā viens veselums. Tas nozīmē, ka jebkuŗš uzbrukums Latvijas territoriālai integritātei vai nacionālajām vērtībām nozīmē, ka potenciālam agresoram būtu jāmaksā daudz lielāka cena par to, ko viņš patiesībā šādas agresijas rezultātā iegūtu.

Ko Latvija dara un ko vēl vajadzētu darīt, lai stiprinātu aizsardzības spējas?

Daļēji atbildēju jau pirmā jautājumā. Tas nozīmē, pirmām kārtām, saglabāt financējumu vismaz 2 % apmērā aizsardzībai. Ar šiem diviem procentiem lielā mērā atbalstām Latvijas ekonomisko izaugsmi, dodam darba vietas, attīstām militāro industriju, attīstām inovācijas, jo Latvijas Bruņotie spēki ir tie, kuŗiem vajadzīga moderna armija, modernas technoloģijas, moderns ekipējums, un mēs cenšamies iespēju robežās to atrast Latvijas territorijā, pie Latvijas uzņēmējiem, pie Latvijas inovātoriem, ražotājiem. 

Otrām kārtām, mums jāturpina piedalīties starptautiskās misijās, jo tās ir veids, kā mēs varam piesaistīt mūsu sabiedrotos mūsu pašu drošībai, jo, ja mēs rūpēsimies par pasaules drošību, pastāv daudz lielāka cerība, ka mūsu sabiedrotie rūpēsies par mūsu drošību. 

Trešām kārtām, tas ir nenogurstošs diplomātiskais darbs ar mūsu sabiedrotajiem, jo mums nav šaubu par to, kādas varētu būt mūsu kaimiņvalsts Krievijas ambīcijas mūsu reģionā, ja mēs būsim vāji, ja Rietumi būs vāji. Mums ir jāseko senam romiešu teicienam, ka ar pretiniekiem tiksim galā, bet Dievs pasargā mūs no mūsu draugiem. Mums ir nopietni jāstrādā ar mūsu draugiem, lai viņi saprastu Baltijas reģiona, Ziemeļeiropas reģiona drošības izaicinājumus un, ja gadījumā tādi izaicinājumi parādītos, viņiem nenotrīcētu ne roka, ne lēmumu pieņemšanas mechanisms mūs automatiski atbalstīt.

 Jūs esat strādājis gan ārlietu, gan aizsardzības ministru amatos kopš 2004. gada. Kādas jūsuprāt ir lielākās izmaiņas gan Latvijas sabiedrībā un iekšpolītikā, gan drošības stabilitātē Eiropā un pasaulē kopumā?

Pēdējos desmit gados Latvija ir kļuvusi stiprāka, stabilāka un plaukstošāka, kamēr lielākā daļa pārējās pasaules ir kļuvusi nedrošāka.

Jūs tikko piedalījāties Halifaksas starptautiskajā drošības forumā. Vai tur tika gūtas kādas jaunas atziņas?

Šādu konferenču un forumu organizēšanas viens no galvenajiem iemesliem ir, protams, lai sanāktu kopā labākie prāti vienā vai vairākās nozarēs, mēģinātu saprast situāciju un piedāvātu polītikas veidotājiem un sabiedrībai kaut kādus risinājumus.

 Šeit bija daudz un dažādu atziņu dažādās jomās, bet viena no galvenajām ir tā, ka mums jāmēģina atrast iemeslus, kāpēc Rietumu sabiedrības pēdējā desmitgadē kļūst iekšēji vājākas un kāpēc autoritārās un populistiskās sabiedrības kļūst ar katru gadu spēcīgākas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, par ko runāja arī šajā konferencē, ir iespējamās līdzsvara izmaiņas starp dažādiem reģioniem, Āzijas izaugsme, Ķīnas pieņemšanās spēkā un Rietumu pasaules fragmentācija gan Eiropas kontinentā, gan attiecībā starp Eiropu un ASV. Tie ir lielākie izaicinājumi, kuŗiem bija pievērsta uzmanība Halifaksas konferencē, un tās ir lietas, kas uztrauc Latvijas sabiedrību un Latvijas polītiķus, jo mēs uzskatām, ka ļoti būtiski, lai  ASV un Kanadas ieguldījums un saikne ar Eiropu paliek nepārrauta un ļoti stingra, jo tikai kopā mēs būsim spēcīgi pasaulē un spēsim tālāk noteikt notikumu gaitu visā pasaulē. Mums ir izvēle, vai nu mēs turamies kopā, vai zaudēsim viens pēc otra atsevišķi šiem jaunajiem spēkiem, tādiem kā Ķīna vai Krievija.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā vada Kanada. Tā darbojas nu jau vairāk nekā divus gadus. Kā kanadieši tur jūtas un kā Latvijas iedzīvotāji uztveŗ viņu un citu NATO spēku klātbūtni?

Latvijas sabiedrība ļoti pozitīvi skatās uz mūsu sabiedroto kaŗaspēku klātbūtni Latvijas territorijā, jo šeit notiek pastāvīga mijiedarbība starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un kaŗavīriem gan svētku pasākumos, gan ikdienā. Tā ir laba iespēja tautas diplomātijai, jo katrs kanadiešu vai kādas citas valsts kaŗavīrs Latvijā ir arī potenciālais diplomāts, kuŗš pārstāv savu valsti. Un tas ļauj Latvijā ne tikai justies drošākiem, bet arī attīstīt kultūras, ekonomiskās saites un citas saiknes ar šīm valstīm, kuŗas pie mums ir pārstāvētas. Man gribētos teikt, ka šo valstu kaŗavīri lielā mērā ir pārsteigti par to, cik labi latvieši dzīvo, cik labi ir Latvijā. Es pat gribētu teikt, ka dažs labs jūtas labāk pie mums nekā savā dzimtenē.

 Ko latvieši ārzemēs varētu darīt, lai stiprinātu Latvijas drošību?

Jūsu galvenais uzdevums būtu saglabāt latviskumu, mācīt saviem bērniem latviešu valodu, turēties kopā, uzturēt labu saikni ar Latviju un atbalstīt Latviju visos tajos jautājumos, kas mums šķiet būtiski starptautiski, jo jūs esat desmitiem gadu uzturējuši Latvijas intereses pagātnē, un, lai arī izaicinājumi mainās, Latvijas nepieciešamība pēc jums nav mazinājusies, varbūt pat šajos izaicinošajos laikos tā ir kļuvusi lielākā, tikai ar uzsvaru uz citām lietām.

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti