Dalies:

Tikai 450 kilometri no Jelgavas. Elīza Barkāne Somijā

Tikai 450 kilometri no Jelgavas. Elīza Barkāne Somijā
Ieva Freinberga
  • 03. Aug. 2019

ELĪZA BARKĀNE Porvoo (Somijā) piecus gadus studēja mārketingu un pārdošanu. Porvoo ir 50 km no Helsinkiem - attālums tāds pats kā no Rīgas līdz Jelgavai, tāpēc situācija viņai bija ļoti pazīstama, jo Latvijā dzīvoja Jelgavā. 

Paralēli Elīza Somijā strādāja par brīvprātīgo un darbojās profesionāli. Tomēr viņa vēlas turpināt studijas maģistrantūrā, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņa joprojām ir tur - personīgā izaugsme, attīstība starptautiskā vidē, praktiskas mācības, daudz iespēju un jaunu vēsmu, kas ļoti ātri atnāk uz Somiju. Tas nozīmē vēl vismaz piecus gadus Somijā.

Cik bieži Tu atbrauc uz Latviju?

Lasītākās ziņas valstī

Kā kurā gadalaikā - parasti vienreiz divos mēnešos, bet vasarā biežāk. Tas jau nav tālu. Tagad dzīvoju Helsinkos, un tas ir tikai 450 kilometri no Jelgavas, ieskaitot jūru. Ja nebūtu jūras, tad tas būtu pavisam vienkārši. 

Kā ir būt latvietei Somijā? Vai tur ir daudz latviešu?

Mēs neesam daudz, ap tūkstoti. Agrāk, īpaši braucot uz 3x3 nometnēm, kur visi bija tik patriotiski, man šķita, ka citi mani nosoda par to, ka esmu prom no Latvijas. Tolaik daudz tika runāts par cilvēkiem, kas brauc projām, un kā viņi var būt īsti latvieši, ja viņi dzīvo ārzemēs. Manī pašā bija iekšēja cīņa un neizpratne, ko gribu darīt un vai es jūtos labi tajā vietā, kur esmu. Tajā pašā laikā man bija ļoti svarīgas latviskās vērtības. 

Taču tagad tas viss manī ir noskaidrojies. Zinu, ka gribu braukt atpakaļ. Un kas tad vispār ir īsts latvietis? Nav tāda koncepta - īsts latvietis. Tu esi tas, kas tu jūties, un citiem gar to nav daļas. Tagad man tas ir skaidrs, es vairs ne par ko nejūtos slikti - zinu kāpēc esmu Somijā, varu tur attīstīties un zinu, ka mans mērķis ir atgriezties atpakaļ - vismaz ar to laiku, kad man būs bērni. Taču, prtotams, tas viss ir atkarīgs no dzīves partnera un daudz kā cita, nevar jau zināt, kā tas iegriezīsies. 

Man nupat Latvijā bija viena saruna. Sarunu biedre bija pārsteigta, ka es sevi pieskaitu pie diasporas. Tomēr tā ir - jo ilgāku laiku tu pavadi prom, jo vairāk tur iedzīvojies, tev izveidojas sava domubiedru grupa un īstenībā tu esi ne šur, ne tur. Ar laiku sāc apzināties, ka palikt ir grūti, taču arī atbraukt ir grūti. Nevienā vietā nav tāda pilnīga sajūta. 

Visur tu esi ārpusē, taču piederība pie kādas grupas ir ļoti svarīga.

Noteikti. Man nesen bija saruna ar savu tanti, viņa brīnījās, kā latviešu meitenes, kas aizbrauc pasaulē pie ārzemju puišiem, kur viņi abi ir tik dažādi, var sadzīvot? Bet cilvēciskās vērtības taču ir ļoti līdzīgas visiem cilvēkiem! 

Ja mana ģimene un 3x3 kustība nebūtu manī ielikušas šīs tradīcijas un identitāti, tad mani nekas nevilktu atpakaļ uz Latviju, jo viss pārējais cilvēciski ir ļoti līdzīgs. Tas, kas mūs no citiem atšķir, ir kultūra, valoda, identitāte - lietas, ko nekur citur nevar dabūt. Tam ir ļoti liela nozīme.

Tu esi 3x3 saieta Vecpiebalgā darba grupā. Kāpēc meitenei no Somijas jāorganizē 3x3 Latvijā? 

Es ļoti ilgi esmu bijusi šajā kustībā. Kopā ar ģimeni uz 3x3 braucu jau no 2003. gada - katru gadu vismaz vienu reizi, jo mana ģimene ir iesaistīta 3x3 kustībā. Tas bija ļoti vērtīgi. Pagājšgad ar ģimeni organizējām 3x3 Zaļeniekos. Un tas ir pavisam citādāk, kad tu jau sāc dot. Neesmu ieviržu vadītāja, man nav tāda īpaša talanta, lai varētu ar citiem dalīties. Taču man ir pieredze organizatoriskā darbā. Un tas bija ļoti iedvesmojoši, mani piepildīja tas, ka varu dot cilvēkiem, jo ļoti ilgi esmu ņēmusi. 

Šobrīd notiek paaudžu maiņa. Ir ļoti daudz lietu, ko vecākā paaudze nemāk lietot vai nezina - es runāju par google diskiem un komunikācijas organizēšanu. Ir ļoti daudz veidu, kā ietaupīt laiku, ja zina, kā to var izdarīt. Ar to arī pārsvarā palīdzu. Man ir svarīgi patiešām palīdzēt, nevis būt 3x3 ķeksīša pēc. 

Man ļoti interesē arī diaspora - kā to atbalstīt un veicināt mūsu pašu aktivitātes Somijā. Par 3x3 man ir sajūta, ka tas ir un vēl būs, bet diasporas kopienas tikai veidojas, tās ir vēl trauslas, vismaz man ir tāda sajūta par mums Somijā. Uz Deju svētkiem mēs izveidojām tautas deju kopu Aurora, un tad bija tas lielais jautājums, kas būs pēc tam - vai kopa turpinās pastāvēt. Šobrīd kopa darbojas, tā balstās uz pāris stipriem cilvēkiem, mums ir jauni mērķi. Taču noteikti jāpalīdz arī šiem stiprajiem cilvēkiem, jo arī viņu spēki nav neizsmeļami. Tāpēc man gribas skatīties uz priekšu, kā palīdzēt diasporai. 

Somijā Tu dejo tautas deju kopā. Kā Tu vēl kop savu latvietību? 

Tautas dejas patiesībā ir vienīgais veids. Esmu organizējusi dažas tikšanās latviešiem, taču viegli nav. Mana 3x3 pieredze ļāva domāt, ka visi, kas ir prom, ļoti grib tikties. Taču mani pārsteidza, ka patiesībā nav nemaz tik viegli sanākt kopā un organizēt kādus pasākumus. Ne visiem, kas šobrīd ir aizbraukuši, ir vēlme sanākt kopā. Galu galā, iespējams, ka tieši tas viņus ir aizvedis prom - viņi grib iepazīt jaunus cilvēkus, pasauli. Katram noteikti ir savs ceļš, kurā brīdī atskārst, ka tu gribi satikt latviešus un nākt pie viņiem atpakaļ.

Vai priekš Latvijas ir labi, ka jaunieši brauc studēt uz ārzemēm?

Tas noteikti ir labi, taču tas nav viegli. Un ne visi paliek, atbrauc arī atpakaļ, jo saprot, ka viss nav tā, kā viņi iedomājušies. Mēs esam unikāla, bet tomēr maza valsts - skaidrs, ka ļoti daudz zināšanu un jauno tehnoloģiju ne vienmēr vispirms atnāk šeit. Ir jau arī te, tomēr ļoti daudz notiek citur. Tāpēc, aizbraucot prom, mēs attīstamies, jo arī pasaule attīstās. Mūsos kaut kas mainās, mēs iegūstam jaunas vērtības, un tas ir svarīgi arī Latvijai un mums kā tautai. Tas ir dabiski un ļoti veselīgi, citādi mēs sēdētu vieni paši noslēgtā burbulī. Vajag braukt prom un vajag braukt atpakaļ, tas ir dabisks process. 

Man ir arī sajūta, ka Latvijas valsts šobrīd ļoti domā par diasporu un tās aktivizēšanu. Par godu Latvijas simtgadei pirms Dziesmu svētkiem bija iniciatīva - varēja veidot jaunas deju kopas, un deju kopu vadītāji varēja par brīvu mācīties deju skolā Latvijā. Tas šiem cilvēkiem bija ļoti smags darbs, taču tas bija arī ļoti vērtīgs, liels atbalsts. Pateicoties šai iniciatīvai, izveidojām arī mūsu deju kopu. Lai piedalītos Deju svētkos, mums bija jānofilmē un jāiesūta viena deja, un mums tas izdevās. Nesen bija arī Pasaules latviešu svētki, Īrijā - Eiropas latviešu kultūras svētki - ļoti daudz kas visur notiek. Tas ir ļoti svarīgi, un tas ir jāturpina. 

Vienalga, kādu iemeslu dēļ cilvēks ir aizbraucis prom: sieva, vīrs, darbs, alga vai personiskā izaugsme - svarīgi, lai cilvēki jebkādā veidā kopj savu kultūru, nevis nedara neko. Reizēm ir tikai vajadzīgs pirmais impulss. Un, ja tā ir Latvijas valsts vai kāda kopiena, kas to impulsu var iedot, tad tas ir ļoti forši. 

Elīzu Barkāni satiku 3x3 saietā Vecpiebalgā. 

3x3 ir saieti visu vecumu latviešiem no visiem kontinentiem, lai padziļinātu un paplašinātu latviskās zināšanas; stiprinātu latviskas ģimenes; sekmētu latviskas draudzības un veicinātu latvisku kopības izjūtu. Paldies 3x3 par iespēju intervēt ārzemju latviešus!

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls Latviesi.com

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti