Dalies:

Tiesībsargs aicina pārskatīt ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm; Saeimas komisijā to atbalsta

Tiesībsargs aicina pārskatīt ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm; Saeimas komisijā to atbalsta
CC0 licence
  • 17. Dec. 2019

Par ierobežojumiem bērna adopcijai uz ārvalstīm pēc tiesībsarga Jura Jansona ierosmes šodien diskutēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tiesībsargs mudina deputātus pārskatīt pastāvošos ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm. Arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns ("KPV LV") uzsver, ka ierobežojumi bērnu adopcijai uz ārvalstīm ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un starptautiskām bērnu tiesību normām. Komisijas deputātu vairākums šodien pauda atbalstu šai nostājai.

Visos jautājumos, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Patreizējais normatīvais regulējums paredz, ka bērnu nevar adoptēt uz ārzemēm uzreiz no audžuģimenes, bet tas uz laiku ir jāievieto ilgstošas sociālās aprūpes centrā, kas rada bērnam papildus stresu un emocionālos pārdzīvojumus, norāda Lipšāns.

"Šāds regulējums ir pretrunā Satversmi un starptautiskajām bērnu tiesību normām, un pie tā maiņas šobrīd strādā Labklājības ministrija. Bērns, kurš atrodas audžuģimenē, nedrīkst tikt pakļauts sistēmai un ievietots tā saucamajos bērnunamos, pirms tiek nodots adopcijai uz ārvalstīm. Mūsuprāt, ir jāmaina normatīvais regulējums, lai bērnu adopcija tiktu atļauta pa tiešo no audžuģimenes," atzīst Krišs Lipšāns.

Lasītākās ziņas

Viņš arī norāda, ka ļoti svarīgi politiskajā diskursā ņemt vērā, ka bērna adopcija ir labākais gala rezultāts, kas nozīmē, ka bērnam tiek nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības kā ikvienam bērnam pilntiesīgā ģimenē. Savukārt audžuģimene ir pagaidu forma līdz bērna adopcijai. Bērna adopciju uz ārzemēm var veikt tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Līdz ar to, ja Latvijā bērnam nevar tikt nodrošināta ģimene, tad bērnam ir tiesības dzīvot ģimenē ārvalstīs un valsts nedrīkst tam likt šķēršļus.

Kā teikts tiesībsarga vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam (KPV LV), pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Šie grozījumi veikti vēl iepriekšējā labklājības ministra Jāņa Reira (JV) laikā, kura skatījumā bērnu tiesību aizsardzības politika bija jāvirza tā, lai nākotnē visi bērni tiktu adoptēti tikai Latvijā, norāda Jansons. Tomēr, mainoties ministriem, mainījusies arī nostāja šajā jautājumā. Pašreizējā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) esot paudusi pārliecību, ka katram bērnam jādzīvo ģimenē, arī ja tā ir ārvalstīs.

Rezultātā, kā informē tiesībsargs, ir konstatēti gadījumi, ka, lai bērnu no audžuģimenes būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm, bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna uzturēšanas pārtraukšanu audžuģimenē un ievietošanu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē.

Viņš secina, ka ārvalstu adopcijai noteiktais ierobežojums tikai pēc ārpusģimenes aprūpes formas, nav pietiekams, lai bērni no audžuģimenēm netiktu adoptēti uz ārvalstīm, jo ar bāriņtiesas pieņemtu lēmumu bērna ārpusģimenes aprūpes formu ir iespējams mainīt no audžuģimenes uz bērnu namu.

Tādēļ, tiesībsarga ieskatā, tiesiskajā regulējumā noteiktie kritēriji ārvalstu adopcijai ir savstarpēji pretrunīgi, un praksē tiek piemēroti atkarībā no bāriņtiesu darbinieku izpratnes par katra bērna labākajām interesēm.

Tāpēc Jansons akcentē, ka likumiem un citiem normatīvajiem aktiem jābūt pietiekami skaidriem un saprotamiem, kā arī paredzamiem, proti, formulētiem ar pietiekamu precizitāti. Turklāt jābūt skaidram tiesiskā regulējuma mērķim, uzsver tiesībsargs.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti