Dalies:

Tallinā atklāj izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”

Tallinā atklāj izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
  • 11. Oct. 2018

Ceturtdien, 2018. gada 11. oktobrī, Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā tiks atklāta izstāde “Nepieradinātāsdvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Ekspozīcija būs skatāma līdz 2019. gada 3. februārim, informē  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijasvalstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslassniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijasmākslas kopainu.

Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to brīvību. Ekspozīcija iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki attīstīja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte.

Lasītākās ziņas valstī

Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisùaw Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Savā esejā “Terra incognita”, kas būs publicēta izstādi pavadošajā katalogā, Rapeti teicis šādus vārdus: “Baltijas mākslas personība ir neatdalāma no konkrētā brīža – laikmetu mijas – politiskā konteksta. Vizuālā māksla, tāpat kā dzeja, literatūra un folklora, veicināja nacionālās identitātes nostabilizēšanos; gleznotāji un tēlnieki bija aktīvi tās veidotāji. Neapšaubāmi, katras zemes leģendu un mītu izmantojums bija viens no galvenajiem šīs identitātes iemiesojumiem (..). Tas viennozīmīgi definē t.s. nacionālo romantismu un tā oriģinalitāti saistībā ar internacionālajām simbolisma iezīmēm.”

Plašo motīvu un rokrakstu panorāmu KUMU izstādē veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslasmuzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslasmuzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām.

Par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā tas bija Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Kā jau ziņots, no š. g. 10. aprīļa līdz 15. jūlijam izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“?mes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes” / Wild Souls. Symbolism in the Baltic States”) vienā no pasaulē ievērojamākajiem muzejiem – Orsē muzejā – kopumā apmeklēja 236 079 mākslas cienītāji, dienā pulcējot vidēji 3000 interesentu no visas pasaules.

Pēc Tallinas izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (“Wild Souls. Symbolism in the Art of the Baltic States”) ceļos uz Viļņu, kur tā tiks parādīta 2020. gada vidū. Savukārt 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā šī ekspozīcija būs skatāma Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Foto: Normunds Brasliņš

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti