Dalies:

Svinam latvietību: Zviedrijas latviešu bērnu nometne Ēlandē

Svinam latvietību: Zviedrijas latviešu bērnu nometne Ēlandē
  • 31. Aug. 2018

Kā viena koncerta laikā izstāstīt Latvijas valsts simts gadu vēsturi? Kā atrast pēdas, kuras latviešu senči Ēlandē varētu būt atstājuši pirms tūkstoš gadiem? Kā radīt un noturēt interesi par latviešu valodu un kultūru ceturtās paaudzes latviešu bērniem Zviedrijā? Kā nometnes nepilnu desmit dienu laikā pagūt izdarīt neiespējamo – sagatavot un sniegt simtgades koncertu vietējai zviedru sabiedrībai, iziet arheoloģijas “šķēršļu gājienu”, skaisti nobatikot visus baltos apģērba gabalus, no t-krekliem līdz pat apakšbiksēm, sacept kūkas un pīrāgus, piedalīties koka darbnīcā, spēlēt futbolu un galda spēles, uzdancot “Oiru” un “Lambetvoku”, iepriecināt savu “slepeno draudziņu”, katru dienu pēc pusdienām un vakariņām izdziedāt vismaz duci latviešu dziesmu, gandrīz katru dienu doties uz kādu no Ēlandes pludmalēm izpeldēties, un vēl, un vēl, un vēl?

Dalībnieki Zviedrijas latviešu bērnu nometnē Ēlandē ar to visu nodarbojas katru nometnes dienu un lieliski tiek galā. Nometne Sandbijas muižā norisinājās no 2018. gada 1. līdz 10. augustam, un šogad tajā piedalījās 16 bērni vecumā no 4 līdz 10 gadiem no Zviedrijas un Latvijas, kā arī viņu latviski runājošie vecāki un daži lielākie brāļi. Katrīna Johansson un Liene Leimanis-Bartlett, kas Zviedrijas latviešu bērnu nometni Ēlandē organizē jau desmito gadu pēc kārtas, ir trešās paaudzes latvietes Zviedrijā, un viņu mērķis ir palīdzēt Zviedrijas latviešiem nodot latviešu kultūras mantojumu tālāk saviem bērniem. Arī Ints Ivanovskis, kas dzimis Latvijā un nometnes organizatoru pulkā ir trešo reizi, uzskata, ka tas ir labs veids, kā uzturēt un attīstīt savos Zviedrijā augošajos bērnos latviskumu.

Īpašs šīs nometnes “trumpis” ir aktīvā vecāku līdzdalība – starp tiem esmu arī es. Mēs darbojamies virtuvē, palīdzam skolotājiem, atbilstoši savām prasmēm un interesēm paši ierosinām un organizējam dažādas darbnīcas bērniem, sagatavojam un piedalāmies koncertā, tradicionālajā “šķēršļu gājienā” un krāšņajā noslēguma vakarā. Piedaloties nometnes satura līdzveidošanā, kļūst pavisam skaidrs, ka patiesais, īstais latviskums, kuru gribam nodot tālāk bērniem, nāk no mums pašiem. Turklāt tas nav visiem ar vienu olekti mērāms, jo nometnē mēs esam tik dažādi – dažiem ir skaista un tekoša latviešu valoda, bet citi tikpat tekoši dzied, danco, cep pīrāgus vai klausās pasakas.

Lasītākās ziņas valstī

Šogad īpaši strādājam pie tā, lai Sandbijas baznīcā izskanētu skaists Latvijas simtgades koncerts. Tas kalpo kā ceļa karte sarežģītajos Latvijas vēstures līkločos gan mūsu bērniem, gan vietējai Ēlandes sabiedrībai. Pavisam negaidīti karstajā augusta pēcpusdienā tas sākas ar “Klusa nakts, svēta nakts” melodiju, atgādinot par Ziemassvētku kaujām Pirmā pasaules kara laikā, kad nostiprinājās ideja par neatkarīgu Latvijas valsti. Baznīcā ienāk bērni, dziedot “Aijā, žūžū” – šūpuļdziesmu jaundibinātajai Latvijas valstij. Attīstībai un izaugsmei seko okupācija, Otrā pasaules kara gadi, trimda un dzīve zem padomju varas – līdz pat savas zemes atgūšanai 1991. gadā. Šos dramatiskos vēstures notikumus koncertā Sandbijas baznīcā mēs stāstām ar piemērotu muzikālu numuru palīdzību, izmantojot tautasdziesmas un latviešu komponistu melodijas. Dzied gan bērni, gan pieauguši, gan apvienotais nometnes koris klavieru, akordeona, mandolīnas, ģitāras, fagota un, protams, kokles pavadījumā. Īpaši klausītājus aizkustina instrumentāls Raimonda Paula mūzikas fragments, kuru bērni atskaņo ar dažāda augstuma zvaniņu palīdzību deviņgadīgas diriģentes vadībā.

Pēc koncerta visus klausītājus aicinām uz nelielu cienastu Sandbijas muižā. Esam sacepuši pīrāgus un cienājam ciemiņus ar “Valmiermuižas” sponsorētiem atspirdzinošiem dzērieniem un alu. Ēlandes publika ar interesi apskata gan nelielu izstādi ar bērnu batikotiem apģērbiem, gan dažādos latviešu tautastērpus, kādos tērpušies daudzi no dziedātājiem, gan pieaugušie, gan bērni.

Mazajiem un lielajiem dalībniekiem nometne kalpo kā lielisks paraugs, cik daudz iespējams sasniegt un izdarīt, ja ir iedvesma, kopīgs mērķis, prasme sadarboties un līdzīga izpratne par līdzekļiem un noteikumiem mērķa sasniegšanā. Par šiem lieliskajiem latvietības svētkiem gribas pateikt lielu paldies gan skolotājiem Dagmārai Binderei un Lūkasam Rozītim, gan organizatoriem, gan nometnes atbalstītājiem – mācītājai Ievai Graufeldei, Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai Zviedrijā, Latvijas vēstniecībai Zviedrijā, Zviedrijas Latviešu apvienības Stokholmas nodaļai, ELA, kā arī alus darītavai “Valmiermuiža” un visiem citiem mūsu labdariem.

Raksta autore:Signe Rirdance

Foto: Ints Ivanovskis

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti