Dalies:

Sv. Jāņa draudzes Toronto lauku īpašumā Saulaine aizvadīta rudens talka, pieminot Miķeli Bruži un Ausekli Ezergaili

Sv. Jāņa draudzes Toronto lauku īpašumā Saulaine aizvadīta rudens talka, pieminot Miķeli Bruži un Ausekli Ezergaili
  • 04. Dec. 2017

Nelaiķi Miķelis Bružis un Auseklis Ezergailis būtu priecīgi.Viss izdevās kā viņi būtu gribējuši.

Sestdien, 28. oktobrī, 45 talcinieki ieradās uz Saulaines talku. Laika pirksts rādīja uz pilnu dienu lietus, un tā tas arī bija, bet tas netraucēja nevienu talcinieku. Priekš tam jau ir gumijas zābaki un lietus mēteļi! Uz tāfeles omulīgaja, siltajā Priežu zale, saimnieks Ričards Urdziņš vienmēr uzraksta iecerētos, veicamos talkas darbus. Visi, jo visi, tika paveikti! Saulaines nomnieku sagādāti bija kraukšķīgi franču radziņi, uzgriežamās desas, sieri, sulas un saldie cepumi ko uzēst pie svaigās kafijas.

Kārlis Šūns un Gunta Sebre tīrīja Kritušo karavīru pieminekli, nākošajam sarīkojumam 11. novembrī. Imants Gaiķis, Uldis Pinka, Māris Silinš, Dāvīds Kaņķis un Māris Lūsis zāģēja kokus, citi grāba lapas, iegrābjot tās lielos bezentos. Tad smagie, izlijušie lapu vezumi bija jāstiepj prom uz tālu kaudzi. Architekts Norberts Sebris, Ādams Kaļiņš, Ričards Urdziņš un Saulaines bijušais saimnieks Uldis Fogels laboja lielo Saulaines uzrakstu, kas pie Saulaines vārtiem sveicina visus viesus un gaŗāmbraucējus. Citi strādāja virtuvē, citi kārtoja daudzās mantas Saulaines virtuves aizslegtajā pieliekamā kabarī, citi mazgāja logus. Anita Ozoliņa-Sydor atkal pavadīja divas nedēļas no sava personīgā atvaļinājuma laika uzlabojot grāmatu klētiņu.

Miķelis un Auseklis būtu priecīgi, ka Saulaine tika tik glīti apkopta— tostarp, dārza mēbeles, galdi un krēsli nolikti, grāmatu klētiņas zelts sakārtots un revidēts un izsalkušie talcinieki labi paēdināti. Strādājot pulkā ir tik daudz vieglāk un patīkamāk! “Palaunagā” Māris un Kora Lūši ar čaklo mazmeitu Anniku, tika pasniegtas karstas Filipīniešu uzkodas ar dažādām mercēm, tradicionālais Lūšu devums Saulaines talkās. Visus garšīgos rullīšus notiesāja, ka nepalika ne kripatas!

Pēc sātīgājām pusdienām (ar iecienīto svaigo biešu zupu!), šefpavāra Ērika Zača ar palīgiem sagatavotas, Natālija Tanne un Kora Lūse gādāja par svaigām āboļu kūkām un citiem saldiem labumiem.

Uz jautājumu virsrakstā: Kāpēc teikt paldies? Paldies mēdzam teikt, kad kāds ir veiksmīgi padarījis milzu darbu. Jau daudzus gadus no vietas, saulainieši ir pateikušies tiem, kas Saulainei ir tik daudz laba darījuši. Šinī talkā, Guntis Tannis novadīja pārrunas par Miķeli un Ausekli un vispār par Saulaines daudzajo diženajo “rūķu” varenajiem darbiem. Varējām apskatīt vairākas “rūķu” fotogrāfijas, kas tika piestipinātas pie lielās tāfeles. Guntis paskaidroja, ka “Saulaines rūķi” ir visi tie, kas ir pašaizliedzīgi, neatlaidīgi strādājuši Saulaines labā. Guntis, talcinieku vārdā, pateicās par Miķeļa un Ausekļa sirsnību un devību, kā arī pastāstīja par viņu čaklumu un izcili meistarīgo precizitāti, vienalga kuŗu darbu viņi uzņēmās. Klāt bija abu dižo vīru ģimenes locekļi- Auseklim sieva Heidi, visi bērni, visi znoti, mazbērni un nelaiķa Jāņa meita Astrīda; Miķelim mazmeita Ingrīda ar vīru. Abu vīru darba tikums bija tāds, ka nekas, nekad nepalika pavirši puspadarīts.

Miķelis pavadīja pāri par 65 gadus strādājot kā draudzes padomē, tā Saulaines pārvaldē, kā arī būvējot Kritušo karavīru pieminekli. Viņš nodzīvoja pāri 100 gadu vecumam un lepni stāstīja par savu dienēšanu krievu, vācu un latviešu armijās. Saulaine viņam vienmer bija “mazā Latvija” arpus Latvijas un viņš to loloja līdz pēdējai mūža dienai. Miķelis vienmēr, bez izņemuma, jautāja: “Nu kā iet Saulainē ? Kādas zivis iet? ” Auseklis, arī pildot zīmīgus pienākumus draudzes padomē un Saulaines parvaldē, veica daudz laba uzpošot Saulaini. Saulaines lielās virtuves iekārtošana bija viņam īpašs sirds darbs, lai to izveidotu praktisku Saulaines nometnes vajadzībām un pievilcīgu Saulaines īrniekiem. Abi vīri, jau no pirmās dienas, bija Saulaines austruma puses zemes gabalu nomnieki.

Guntis kopā ar Nobertu ir izgudrojuši īpašu apbalvojumu ar ko “pateikt paldies” Saulaines rūķiem. To sauc par “kartupeļa medāli.” Kā Guntis stāstija, zeltu nevar ēst—bet kartupeli? To iestāda un ir varena raža! Norberta izveidotos medālus, izdaiļotus ar saulītēm Saulaines krāsās (zaļš un dzeltens), tika pakārti dzeltenās lentēs un ievietoti sīkos metāla spainīšos. Tā var suminājumu lepni nesāt, aizsargātu, kā rotu ap kaklu! Tos pasniedza Miķeļa mazmeitai Ingrīdai un Ausekļa vecākai meitai Kristīnai, kā paldies par Saulainei veikto darbu. Guntis izrēķināja, ka tie, kas strādā Saulainei par labu, mēdz nodzīvot ilgu mūžu—Miķelis 100 gadus, Auseklis 86, Grizelda Marija Kristiņa 103... un Daina Reinberga pavasarī nosvinēja 100!

Zīmīgu vietu ir ieņēmusi bezmaksas talcinieku loterija, kā paldies talciniekiem. Talcinieku noziedoti laimesti ir ietīti tā, lai saņēmējs nezinātu, ko viņš izvēlas. Preces arī ziedo Saulaines atbalstītājs, kanādietis Peter Ruder- ādas cimdus, vilnas jakas un zeķes, visas jaunas ar visām cedelēm. Papildus laimestus ziedoja talcinieki: Ezergaiļu ģimene, Margrieta Kaņķe, Uldis Pinka, Anne Reinberga, Norberts un Gunta Sebri, Māris Siliņš, Guntis un Natālija Taņņi, Tik jauki ! Arī paldies Saulaines atbalstītājai, audējai un rokdarbniecei Birutai Freimanei no Kalgarijas, par viņas nepārtrauktiem devumiem- pašaustas latviskas grāmatu zīmes- Saulaines grāmatu klētiņai. Tiem pircējiem, kas grāmatas pasūta no izlases grāmatu sarakstiem, nākas viena grāmatu zīme bez maksas!

Talka izdevās, kā Saulaines atbalstītāji vēlējās—tikai pietrūka abi labie rūķi. Bet redzot visas vietas un lietas, kur Miķelis un Auseklis bija pielikuši roku, viņi tomēr vienmēr stāvēs Saulainei tuvu, acu priekšā.

Tāpēc jāsaka paldies.

Lasītākās ziņas valstī

Paldies visiem talciniekiem par Saulaines neatlaidīgo atbalstīšanu. Centāmies līdzināties Miķeļa un Ausekļa čaklumam!

Saulainē mums (tikai) labi klājas!

Raksta autore: Kristīne Kirsch-Stivriņa

Foto: Publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti