Dalies:

Stokholmā svin ar dančiem un tautas instrumentu spēles darbnīcu

Stokholmā svin ar dančiem un tautas instrumentu spēles darbnīcu
  • 09. May. 2019

Vai latviešu dančus var spēlēt ar itāļu akordeonu? Vai izdosies saglabāt un attīstīt latviešu caurspēlējamās cītaras jeb cītarkokles spēles tradīciju? Kā pusmūžā iekustināt pirkstus un prātu jauna mūzikas instrumenta apguvē?

Tie bija tikai daži no spilgtākajiem pieturas punktiem latviešu tautas instrumentu spēles un danču darbnīcā, kas norisinājās Stokholmā 2019. gada 4. un 5. maijā. Šo darbnīcu ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) atbalstu kopīgi organizēja biedrība “Skaņumāja” no Krapes un tautas mūzikas un danču grupa “Stokholmas Spēlmaņi”.

Darbnīcas sākumā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar tautas mūzikas instrumentiem un to vēsturi LNKC eksperta Ilmāra Pumpura ievadlekcijā un mūzikas instrumentu paraugdemonstrējumos. Pēc tam biedrības “Skaņumāja” pasniedzēju Sandras Lipskas, Māras Raģes un Ilmāra Pumpura vadībā apguva vijoles, kokles, cītaras, caurspēlējamās cītaras, bubyna un mandolīnas spēles pamatus. Danču nodarbības vadīja “Dandaru” dejotāji Sandris Zučiks un Ieva Zīlmane, dzīvās mūzikas pavadījumu nodrošināja Guntis Urtāns no “Stokholmas Spēlmaņiem”. Darbnīcu vainagoja neliels dalībnieku koncerts kā atskaite pašiem sev par apgūto.  

Lasītākās ziņas valstī

Ar īpaši svinīgu “Goda soli” 4. maija vakarā turpat Stokholmas Igauņu namā iesākās danču vakars, atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu. Kodolīgu uzrunu sniedza danču goda viesis, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams. Balto galdautu ar svētku kliņģeri un kūku klāja Zviedrijas Latviešu apvienības Stokholmas nodaļa. Dančus spēlēja un vadīja gan ciemiņi no Latvijas, gan “Stokholmas Spēlmaņi”.

Darbnīcā un 4. maija dančos Stokholmas Igauņu namā piedalījās Zviedrijas latvieši un Latvijas draugi ne tikai no Stokholmas, bet arī no Upsalas, Vesterosas un pat Gēteborgas. Te satikās jaunieši un pusmūža ļaudis; cilvēki, kas ilgstoši un aktīvi darbojušies trimdas un diasporas kultūras dzīvē, un tādi, kas Zviedrijas latviešu sabiedrībā parādījušies pavisam nesen; zaļi iesācēji un rūdīti muzikanti un danču mīļotāji.

Biedrības “Skaņumāja” vadītāja Sandra Lipska atzina: “Mūsu komandai ir liels gandarījums par to, ka tradicionālo instrumentu spēli un mūsu programmu novērtē arī ārpus Latvijas. Mēs pavadījām ļoti piesātinātu nedēļas nogali, sniedzot palīdzīgu roku latviešu tradicionālās kultūras interesentiem Zviedrijā jaunu instrumentu spēles prasmju apguvē, diskutējot par mūsu kultūras mantojumu un kopīgi priecājoties latviešu danču vakarā kopā ar Stokholmas Spēlmaņiem.”

“Zviedrijas latviešiem šī bija unikāla iespēja padziļināt zināšanas par tautas mūzikas tradīcijām un spert pirmos soļus tradicionālo instrumentu spēles pasaulē. Arī “Stokholmas Spēlmaņi” šajā nedēļas nogalē ieguva ļoti daudz. Ne mazāk svarīga par iegūtajām zināšanām un prasmēm ir sajūta, ka savā aizrautībā ar tautas mūziku un dančiem neesam vieni. Tāpat tagad labāk saredzam jaunas iespējas augt un attīstīties,” atzīmēja Signe Rirdance no “Stokholmas Spēlmaņiem”.  

Latviešu caurspēlējamās cītaras jeb cītarkokles spēlmaņu ir pavisam maz, spēles tradīcija ir uz izzušanas robežas. Viena biedrības “Skaņumāja” cītarkokle paliek Zviedrijā – kā iespēja un atbildība.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti