Dalies:

Stājas spēkā ar “Brexit” saistītie grozījumi Latvijas likumos

Stājas spēkā ar “Brexit” saistītie grozījumi Latvijas likumos
  • 28. Mar. 2019

Šodien, 28. martā stājas spēkā vairāki ar “Brexit” saistīti grozījumi Latvijas likumos, tai skaitā jauns likums, kas nodrošinās juridisko pamatu tiesiskai sadarbībai un personu tiesību aizsardzībai Latvijā pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

ĪSUMĀ
  • Likums izstrādāts tā, lai tas būtu piemērojams abu iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanās scenāriju gadījumā – gan ar, gan bez Izstāšanās līguma ratificēšanas.
  • Ja spēkā stāsies Izstāšanās līgums, sākot ar izstāšanās dienu, būs piemērojami tikai šā likuma noteikumi, kas regulē Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības uzturēties Latvijā un tiesības studēt augstskolā un koledžā.
  • Izstāšanās bez līguma gadījumā likums paredz tiesisko pamatu sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinācijai attiecībās ar Apvienoto Karalisti, kā arī sociālās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem Latvijā.
  • Likumā ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, izmaiņām pārrobežu sadarbībā tieslietu jomā civillietās un krimināllietās.
  • Eiropas Komisija ziņo par sagatavošanās darbu pabeigšanu scenārijam, ja Apvienotā Karaliste pametīs ES jau 12. aprīlī, neratificējusi Izstāšanās līgumu.

Likums piemērots jebkuram izstāšanās scenārijam

Lai sagatavotos situācijai, ka, iespējams, Lielbritānijas izstāšanās procedūra nebūs zināma līdz pat pēdējam brīdim, likums Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir izstrādāts tā, lai tas būtu piemērojams jebkura izstāšanās scenārija gadījumā.  

Pirmkārt, nav minēts konkrēts izstāšanās datums, bet termins – izstāšanās diena. Likuma 1. panta otrajā un trešajā daļā precizēts, ka tas ir piemērojams, tikai sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Savukārt, ja spēkā stāsies vienošanās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, sākot ar izstāšanās dienu, piemērojami tikai šā likuma 2.  un 18. panta noteikumi, kas attiecīgi regulē Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības uzturēties Latvijā un jaunu uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu saņemšanu, kā arī tiesības studēt augstskolā un koledžā.

Lasītākās ziņas valstī

Tādējādi likumprojektā ir iekļauti divi potenciālie scenāriji – gan gadījumam, ja Apvienotā Karaliste izstājas bez vienošanās, gan gadījumam, ja vienošanās līdz izstāšanās datumam tiek panākta.

“Jebkura scenārija gadījumā sagaidām, ka Apvienotā Karaliste nodrošinās paritātes principu ievērošanu, garantējot Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem tādu pašu tiesību apjomu, kādu ar šo likumu nodrošināsim tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz izstāšanās dienai ir uzturējušies Latvijā,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Zināms, ka Latvijā dzīvo aptuveni 1200 Lielbritānijas pilsoņu.

Ja izstāšanās notiks bez līguma

Ja “Brexit” notiks bez Izstāšanās līguma, likums noteiks tiesisko pamatu turpmākajai sociālo jautājumu koordinēšanai starp Latviju un Apvienoto Karalisti.  Proti, lai risinātu situāciju, ka attiecībās ar Apvienoto Karalisti vairs nebūs piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu, to aizstās likuma 3. - 13. pants par Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālo pabalstu un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu nodrošināšanu, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tām personām – tai skaitā Latvijas valstspiederīgajiem –, kas ir dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz izstāšanās dienai, kā arī pēc tās turpina dzīvot vienā no šīm valstīm.

Ja Apvienotā Karaliste atdalīsies no ES bez Izstāšanās līguma, likums nodrošinās, ka pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotas Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības šeit saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, veikt invaliditātes ekspertīzi, saņemt bezdarbnieku un darba meklētāju pabalstu, ja tiesības uzturēties Latvijā viņi ir ieguvuši līdz izstāšanās dienai un turpina dzīvot Latvijā arī pēc “Brexit”.

Tāpat likums paredz, ka “Brexit” bez vienošanās gadījumā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenēm Latvijā noteiktajā pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ja tiesības uzturēties Latvijā viņi ir ieguvuši līdz izstāšanās dienai un viņu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus apliecina S1 veidlapa, ko izsniegusi Apvienotā Karaliste saskaņā ar Regulu Nr. 88/2004. Tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tiks nodrošinātas arī studentiem no Apvienotās Karalistes, kuri uzsākuši mācības Latvijā līdz izstāšanās dienai.

Likumā ir regulēti arī jautājumi, kas attiecas uz Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

Tiesiskā sadarbība pēc “Brexit”

Papildus minētajam likumā ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz izmaiņām pārrobežu sadarbībā tieslietu jomā, ja izstāšanās no ES notiks bez vienošanās. Piemēram, 20. pants paredz iespēju saglabāt iegūtās tiesības praktizēt Latvijā strādājošiem advokātiem no Apvienotās Karalistes.

Lai mazinātu tiesiskās nenoteiktības risku un nodrošinātu atbilstošu tiesisko pēctecību gadījumā, ja “Brexit” noritēs bez Izstāšanās līguma un vienotiem, savstarpēji saistošiem pārejas noteikumiem, likums papildināts ar 21. pantu, kurā uzskaitīti vairāki Eiropas Savienības tiesību akti pārrobežu civillietās, kuri Latvijā būs piemērojami situācijās, kurās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, arī pēc izstāšanās dienas, ja lieta būs uzsākta līdz minētajam datumam.

Savukārt likuma 22. pantā ir noteikta tiesiskā sadarbība pārrobežu krimināllietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti, paredzot, ka Eiropas apcietinājuma lēmums, nolēmums, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, nolēmums par mantas konfiskāciju, procesuāls nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanai, lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Eiropas izmeklēšanas rīkojums un Eiropas aizsardzības rīkojums, kurš saņemts no Apvienotās Karalistes līdz izstāšanās dienai, būs izpildāms līdzšinējā kārtībā arī pēc “Brexit”.

Novērš papildu birokrātisko slogu

Spēkā stājas arī citi ar “Brexit” saistīti grozījumi Latvijas normatīvajā regulējumā. 

Lai visi Apvienotās Karalistes iestādēs izdotie dokumenti izdošanai Latvijā pēc “Brexit” nebūtu jāapliecina ar apostillegrozījumi Dokumentu legalizācijas likumā precizē, ka šīs likuma normas neattiecas uz dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, izņemot tās aizjūras teritorijas.

Šie grozījumi cita starpā atvieglos Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem aktuālu juridisko jautājumu, piemēram, bērna reģistrēšana pilsonībā, civilstāvokļa reģistrācijas aktu izmantošana u. c., risināšanu, atbrīvojot personas no Apvienotajā Karalistē izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasības, lai tos izmantotu Latvijā pēc “Brexit”. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka veiktie grozījumi ir būtiski personām, kurām ir aktuāla reemigrācija, neradot papildu administratīvo slogu un nepagarinot pakalpojumu sniegšanas termiņu. Tāpat grozījumi novērš jaunu šķēršļu rašanos Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbībai uzņēmējdarbībā un citās saimnieciskās sadarbības jomās.

Tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, varētu būt saistoši arī grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kā arī izmaiņas Stratēģiskās nozīmes preču aprites likumā.

Visus sarežģījumus novērst nav iespējams

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica iepriekš Saeimas Ārlietu komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka likumā ir ietverti tie problēmjautājumi, kurus šobrīd iespējams identificēt un Latvija ir tiesīga vienpusēji risināt. “Ar šī likuma pieņemšanu no savas puses izdarām visu, ko varam. Jārēķinās, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, ir sagaidāmas ļoti komplicētas situācijas, kuras arī šis likums nespēs novērst,” atzina Z. Kalniņa-Lukaševica. Piemēram, ir sagaidāms, ka “bez vienošanās” scenārija gadījumā vērā ņemamas problēmas sagaidāmas datu apmaiņas jomā, par ko iepriekš rakstījis arī LV portāls skaidrojumā Personas datu nosūtīšana uz trešo valsti. Datu aizsardzības regula un “Brexit”.

Lai gan Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktais divu gadu termiņš – 2019. gada 29. marts, līdz kuram bija jānoslēdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības līgums, – ir ticis pagarināts, “Brexit” praktisko norisi joprojām ir grūti prognozēt.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi atbalstīja lēmumu atlikt “Brexit” līdz 22. maijam ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes parlaments šonedēļ beidzot atbalstīs vienošanās līgumu par izstāšanos no ES.

Ja Apvienotās Karalistes parlaments šīs nedēļas laikā izstāšanās līgumu joprojām neatbalstīs, ES ir gatava pagarināt sarunas par izstāšanos tikai līdz 12. aprīlim, sagaidot, ka Apvienotā Karaliste piedāvās savu redzējumu par tālāko procesu. 12. aprīlis ir galīgais datums, līdz kuram Apvienotajai Karalistei ir jāizlemj, vai tā piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks no 23. līdz 26. maijam (Latvijā 25. maijā). Jānorāda, ka britu parlaments jau divas reizes ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidījis iespēju ratificēt Izstāšanās līgumu.

Tādējādi “Brexit” praktiskā norise šobrīd ir pilnībā atkarīga no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskā situācija Apvienotajā Karalistē. Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā lēma pārņemt kontroli pār “Brexit” procesu.  Tas nozīmē, ka parlaments var noskaidrot, kuram no izstāšanās scenārija variantiem, neizslēdzot atkārtotu referendumu, ārkārtas vēlēšanas vai pat nodoma par izstāšanos atsaukšanu, ir vairākuma atbalsts. Šādiem parlamenta balsojumiem gan ir tikai ieteikuma raksturs, un tie nav saistoši valdībai un tās vadītājai Terēzai Mejai.

Tikmēr ES dalībvalstīs, arī Latvijā, tiek veikti sagatavošanās darbi scenārijam, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās noritēs bez vienošanās. Pirmdien, 25. martā, Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par sagatavošanās darbu pabeigšanu scenārijam, ka Apvienotā Karaliste pametīs ES jau 12. aprīlī, neratificējusi Izstāšanās līgumu.

EK sagatavotā informācija, kas varētu būt noderīga ES pilsoņiem un uzņēmējiem Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanās gadījumā:

​Autore: Edīte Brikmane, LV portāls

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti