Dalies:

Spēlēt teātri Austrālijā latviski. Sidnejas Latviešu teātris

Spēlēt teātri Austrālijā latviski. Sidnejas Latviešu teātris
Latvijas Radio
  • 14. Jul. 2019

Cilvēki, kas ne tikai regulārā darbā pelna savu iztiku, bet vēl pēc darba dienas brauc garu ceļu, lai bez jebkādas atlīdzības brīvprātīgi mēģinātu kārtējo teātra iestudējumu vai darītu citas latviešu lietas - tādi ir aktīvie latvieši Austrālijā. Ziedu laikos šajā kontinentā bija septiņas teātra trupas un vēl operešu ansamblis. 1961. gadā Sidnejā notika Austrālijas Latviešu teātru festivāls, kur četras dienas skatītas izrādes un gandrīz piecsimtvietīgā zāle bija stāvgrūdām pilna katrā izrādē. Patlaban Austrālijā darbojas divas trupas - Sidnejas Latviešu teātris un Austrālijas Latviešu teātris Melburnā. Sidnejas Latviešu teātris pastāv kopš 1951. gada, tā mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā. Pirmā iestudētā luga - Mārtiņa Zīverta drāma Tīreļpurvs. 

Ko nozīmē latviešu teātrim gandrīz 70 gadus pastāvēt ārpus Latvijas - par to Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts" diskutē Sidnejas Latviešu teātra dalībnieki.

Pēteris Saulītis, kurš kopš 1975. gada darbojas Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā un visu savu laiku velta latviešu sabiedrībai, stāsta par latviešu teātra pirmsākumiem Austrālijā. Tie saistāmi ar latviešu izceļošanu no DP nometnēm Vācijā uz Austrāliju. Starp izceļotājiem bija arī profesionāļi, kuri sliktās angļu valodas dēļ nevarēja strādāt tajā pašā profesijā kā Latvijā, piemēram aktieri un režisori. Viņi bija spiesti strādāt vienkāršus, nepiemērotus darbus. Tomēr šie teātra cilvēki gribēja Latvijā iesākto teātra spēli turpināt arī Austrālijā. Un šādos jaundibinātos latviešu teātros viņi savas profesionālās prasmes un augstos standartus varēja nodot tālāk neprofesionāliem aktieriem un režisoriem, kas teātrī aktīvi darbojās septiņdesmitajos gados.  

Lasītākās ziņas valstī

Jānis Čečiņš, kurš vairāk nekā piecdesmit gadus Sidnejas Latviešu teātrī darbojies kā aktieris, dekorators un režisors un šobrīd pārstāv teātra valdi, piebilst, ka savulaik pie Sidnejas Latviešu teātra bijuši kursi, kurus vadījuši starpkaru Latvijas aktieri.

Agrāk Sidnejas latviešu teātrī katru gadu bija četras līdz piecas vai pat astoņas izrādes. Šobrīd teātra darbā aktīvi iesaistās ap 20 līdz 30 cilvēku, gadā ir viens līdz divi, varbūt trīs iestudējumi. Grūti atrast cilvēkus, kas velta laiku latviešu sabiedrībai. Sidnejas Latviešu teātrī nav cilvēku, kas profesionāli būtu mācījušies aktiermeistraību vai režiju. Daži ir beiguši kādus kursus pie austrāliešiem, tomēr kopumā viņi paši izaug caur teātra procesu. 

Teātris iestudē gan mūsdienu latviešu un austrāliešu lugas, gan arī latviešu un pasaules klasiku, piemēram, R. Blaumani un V. Šekspīru. Lielākus uzvedumus veido, kad gaidāma lielāka publika, piemēram, Austrālijas Kultūras dienas. Pēdējās Kultūras dienās bija Valta Pūces Burvis no Oza zemes ar vairāk nekā 30 aktieriem uz skatuves un pāri par 400 skatītājiem. Taču parasti, ja teātrim ir divas izrādes Sidnejā, tad tām var piesaistīt tikai 120 līdz 150 skatītājus - pārsvarā tādus, kuriem ir pāri piecdesmit un sešdesmit. Taču, ja izrāde paredzēta jauniešiem vai bērniem, tad teātri nāk skatīties bērni no Sidnejas sestdienas skolas. Ik pa pāris gadiem Sidnejas Latviešu teātris cenšas iestudēt kaut ko tieši bērniem. 

Pēteris Saulītis papildina, ka lielākoties teātra izrādes pieskaņo ar lielākajiem notikumiem, lai būtu vairāk skatītāju. 

Runājot par jaunu aktieru piesaisti, P. Saulītis teic, ka Austrālijas Latviešu teātrim Melburnā ir izdevies piesaistīt latviešu jauniebraucējus. Citur latviešu sabiedrībā viņi varbūt nepiedalās, taču tieši teātris viņus uzrunā - gan kā aktierus, gan kā skatītājus. 

Linda Ozere, kura jau aptuveni 50 gadus ir Sidnejas latviešu teātrī un kā doktora kandidāte pēta identitāti un valodu Austrālijas latviešu trešajā paaudzē, stāsta, ka trešās paaudzes latviešiem Austrālijā ir lielas probēmas ar valodu. Viņi tiek galā ar mazām lomiņām, kur ir maz teksta, taču ar lielākām un dziļākām lomām ir grūti.

Prognozējot latviešu valodas un latviešu teātra nākotni Austrālijā, L. Ozere teic, ka pasaulē ir diezgan daudz pētījumu, kas parāda, ka ar trešo paaudzi diezgan daudz kas izzūd. Ja trešajai paaudzei valoda vēl ir, tad tas nācis ar lielu darbu. L. Ozere ir pētījusi galvenokārt pusaudžus un divdesmitgadīgos un secina, ja viņi ir iegājuši latviešu sabiedrībā, viņiem ir latviešu draugi, latviskā vide, ja viņi ir braukuši uz Latviju un piedalījušies dažādos sarīkojumos, tad - kaut arī šie jaunieši savstarpēji runā angliski - tomēr viņi jūtas kā latvieši, kaut arī valoda nav viņu stiprā puse. 

Runājot par latvietības uzturēšanas iespējām Austrālijā, Jānis Čečiņš uzsver, ka, pirmkārt, tai ir jābūt apzinātai nepieciešamībai, kas prasa arī zināmu piepūli. Latvietības uzturēšanā ļoti liela nozīme ir draugiem, vienaudžiem. Svarīgi, ka jaunieši tiek iesaistīti pārējā latviešu sabiedrībā, lai viņi redz, ka viņi ir daļa no tās. 

Linda Ozere piebilst, ka jauniešiem visvairāk patīk iesaistīties tautas dejās, kur valoda nav tik svarīga. Viņi labprāt iesaistās muzikālos ansambļos un koros - tur vienam pašam nav jāizrāda savas valodas spējas. 

Ojārs Greste, kurš sauc sevi par pilna laika latvieti un Sidnejas Latviešu teātrī sācis piedalīties pirms 20 gadiem, stāsta par pēdējām kultūras dienām - kaut arī latviešu jaunieši savā starpā runājuši angliski, tomēr vakara izskaņā viņi sapulcējušies grupiņās un dziedājuši latviski bez lapiņām - dziesmas, ko viņi bija iemācījušies vasaras vidusskolā. Tas nozīmē, ka viņiem tas ir svarīgi, ka latviskā dzirkstele viņos tomēr ir. 

Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas uz Latviju ir atvedis viesizrādi - Jāņa Čečiņa teātrāli muzikālu uzvedumu Kabare de Rīga. To varēs skatīt dažādās Latvijas pilsētās veselu mēnesi - no 19. jūlijā līdz 18. augustam. Dziesmuspēles autors un režisors J. Čečiņš, kurš ir ne tikai Sidnejas Latviešu teātra aktieris, bet arī Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras nozares vadītājs, stāsta, kā izrāde tapusi - no 3x3 saieta vakara programmas līdz pat lielam uzvedumam. Dziesmuspēle stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A. Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940. gadam. 

J. Čečiņš stāsta, ka izrādei piesaistīti arī vietējie Latvijas mākslinieki, ansambļa kodolā ir iesaistītas divas Latvijas aktrises - Indra Burkovska un Baiba Valante, kuras savā starpā mainīsies. 

Pirms katras izrādes Sidnejas Latviešu teātra aktieri viens otru iedunkās pa plecu. Kāpēc? Lai viss ritētu, kā nākas. Zināms, ka aktieri ir māņticīga tauta, un šie aktieri nav nekāds izņēmums.

Autors: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti