Dalies:

Speciālistiem atgriezties Latvijā traucē birokrātiskie šķēršļi, kas kavē ārzemēs iegūtās izglītības atzīšanu

Speciālistiem atgriezties Latvijā traucē birokrātiskie šķēršļi, kas kavē ārzemēs iegūtās izglītības atzīšanu
Latvijas Radio
  • 13. Oct. 2019

Mēs vēlamies, lai Latvijā no diasporas atgrieztos pēc iespējas vairāk kvalificētu speciālistu, kas palīdzētu celt Latvijas labklājību. Taču, kad šie profesionāļi ar augstāko izglītību, kas iegūta ārzemēs, vēlas pārcelties uz Latviju, lai te turpinātu studjas vai sāktu strādāt, izrādās, ka viņiem savs izglītību apliecinošais dokuments ir jāiesniedz Latvijas ierēdņiem izvērtēšanai un atzīšanai. Tas ir gana ilgs process - līdz pat četriem mēnešiem. Ne katrs jaunais speciālists ir ar mieru gaidīt rezultātu, vienkāršāk ir turpināt studijas vai pieņemt darba piedāvājumu mītnes zemē, nevis Latvijā, kur šādu augstas raudzes profesionāļu akūti trūkst. 

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" šādu situāciju, kad spējīgiem jauniešiem, kas pēc vidusskolas devušies studēt ārpus Latvijas un pēc tam vēlas te atgriezties, vērtē kā ņirgāšanos par jauno speciālistu - ilgu laiku likt gaidīt, turkāt ar nezināmu rezultātu - atzīs diplomu par derīgu vai nē.

Kustības Ar pasaules pieredzi Latvijā priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs stāsta, ka ES ietvaros izglītības procesus reglamentē Boloņas process - augstākās izglītības telpa darbojas pēc vienotiem principiem - trīs gadi jāmācās, lai iegūtu bakalaura, bet - viens vai divi gadi, lai iegūtu maģistra grādu.

Lasītākās ziņas

Latvija diploma atzīšanas procesā izvērtē, vai jaunā speciālista diploms atbilst bakalaura, maģistra vai doktora grādam. Šis pakalpojums maksā 41 eur - it kā nav liela summa, taču tas ir signāls, kā jaunos speciālistus sagaida Latvijā. Šis process ir papildus šķērslis brīdī, kad profesionālis atgriežas - turklāt, situācijā, kad Latvijas darba tirgū izglītotu darbinieku kritiski trūkst. Tāpēc valstij ir jāpanāk pretī šajā procesā, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo integrēšanos Latvijas darba tirgū. Piemēram, starp Latviju, Lietuvu un Igauniju pastāv atsevišķa vienošanās par automātisku augstākās izglītības dokumenta atzīšanu. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā referente un vecākā eksperte reglamentēto profesiju jomā Inese Stūre paskaidro, lai fiziska persona strādātu reglamentētā profesijā, kur pakalpojumi ir saistīti ar pakalpojuma saņēmējam ļoti būtiskām interesēm - veselību, drošību, dzīvību utt, viņai ir izvirzītas noteiktas kvalifikācijas prasības. Latvija noteikusi pāri par 260 reglamentēto profesiju, tas ir daudz vairāk nekā citās valstīs. Reglamentētajās profesijās ārzemēs iegūta profesionālā kvalifikācija tiek salīdzināta ar Latvijā izvirzītajām prasībām šai profesijai. 

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis teic, ka viņš no Latvijas ir bijis prom 22 gadus. Ārsta izglītību viņš ir ieguvis Latvijā, pēc tam rezidentūrā bijis piecus gadus ASV un pēdējos 17 gadus ASV universitātē - pasniedzējs un profesors. 

Atbraucot uz Latviju, viņš saskāries ar iepriekšminēto situāciju. Turklāt šoks bijis vēl lielāks, jo viņam teikts, ka diploma atzīšana var ilgt sešus mēnešus, un, ja ierēdņi uzskatīs par nepieciešamu, tad likums atļauj termiņu pagarināt vēl uz pusgadu. U. Gruntmanis uzsver, ka visur pasaulē ārstu datu bāzes ir elektroniskas, tur var atrast visu informācju: par specializācijām, sodāmību utt. Amerikā šāda datu bāze ir publiski pieejama, un to var izmantot arī Latvijā, ja nepieciešams izvērtēt speciālista kvalifikāciju. 

U. Gruntmanis, savas kvalifikācijas atzīšanas procesu sauc par šokējošu. Viņam teikts, lai atzītu viņa kā reglamentētās profesijas pārstāvja diplomu, tad U. Gruntmanim jāiekļūst Latvijas ārstu sarakstā, kur automātiski iekļūst, ja beidz attiecīgo augstskolu vai piecus gadus ir strādāts Latvijā vai ES. Taču tā kā U. Gruntmanis bija strādājis ASV, tad viņam teikts, ka jāpārliek augstskolas valsts eksāmens. Ierēdnes attieksme bijusi - tāds ir likums, es likumus neizdomāju. Vēlāk izrādījies, ka viņš ir pirmais ārsts, kas no ASV atgriezies Latvijā. Tagad viņš kopā ar likumdevējiem mēģina sakārtot sistēmu un cer, ka pārējiem ceļš būs vieglāks. 

Kopsavilkumā U. Gruntmanis uzdod jautājumu - kuru valstu diplomus Latvija izvēlēsies atzīt? Viņš uzteic Valsts prezidenta vienošanos ar diasporas pārstāvjiem, kas atgriežas Latvijā, un ieteikumu raudzīties uz valstīm, kuras Latvija uzskata par draudzīgām, kuru pilsoņiem mēs piešķiram dubultpilsonību - ES, Eiropas Ekonomiskās zonas un NATO valstis, papildus Jaunzēlande, Austrālija un Brazīlija. Ja ir noteikts, ka šīs ir Latvijai draudzīgās valstis un mēs uzticamies viņu izglītības sistēmai, tad varētu arī pielīdzināt standartus. 

Ieva Siliņa papildina, ja kāds ar doktora grādu vēlētos braukt, piemēram, uz Franciju, lai tur kandidētu uz kādu amatu un strādātu, tad viņam nepieciešams tikai Latvijas augstskolas diploma tulkojums franču valodā - un viss ir nokārtots, nevajag nekādu atzīšanu, kas jagaida mēnešiem. I. Siliņa uzsver, ka Latvijā šādu sistēmu arī vajadzētu ieviest.

Attiecībā uz automātisko diplomu atzīšanu Inese Stūre paskaidro, ka katra valsts nosaka savu izglītības sistēmu, programmu, saturu un galvenos rādītājus. Iepriekšminētais līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju par automātisku diplomu atzīšanu tika noslēgts pēc vairākus gadus ilga ekspertu darba. Taču ne visas Eiropas valstis ir tik atvērtas. Francijas piemērs nedarbojas visās ES valstīs, arī Latvijai ar Franciju nav šāda līguma.  

Ieva Siliņa teic, ka acīmredzot Francija uzticas ES un paļaujas, ka Latvijas izsniegtais diploms ir spēcīgs. Kāpēc Latvija nevarētu uzticēties ES un draudzīgo valstu diplomiem? Mēs paši lielā mērā nosakām šo aizslēgtības līmeni - cik daudz mēs gribam nelaist, sargāt, prasīt. Samaksāt 41 eur un gaidīt noteikto laiku, lai saņemtu izziņu, kur rakstīts - jā, šādā valstī šāda univerisitāte ar šādu programmu tiešām pastāv, un šī programma tiešām ir šādā līmenī. Mēs paši liekam sprunguļus.

Miks Muižarājs papildina, ka nereglamentētajās profesijās tādu prasību nav - ja darba devējam šādu izziņu nevajag, tad tāda nav arī vajadzīga. Taču, ja cilvēks, piemēram, ir beidzis bakalaura studijas Lielbritānijā un vēlas Latvijā studēt maģistrantūrā, tad viņam šim procesam ir jāiet cauri, jo Latvijas Universitāte to prasa. 

 

Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Arita Dubnika stāsta, ka RTU sadarbībā ar partneriem drīzumā sāks projektu, kurā pānots pieņemt darbā desmit zinātnieku un doktorantu, un projekta beigās būs jau 45 iesaistīto. Tā kā Latvijā šajā nozarē nepietiek speciālistu, tad būs jāpiesaista studentus, doktorantus un zinātniekus no ārvalstīm. 

Ja izdotos vienkāršot procesu, kā viņus piesaistīt Latvijai, tas ļoti atvieglotu darbu.  Nedrīkstētu rasties situācija, kāda reiz bija, kad viena speciālista Lielbritānijā iegūto maģistra grādu Latvijā pielīdzināja bakalauram, jo Lielbritānijā iegūtais kredītpunktu skaits neatbilda Latvijas izglītības sistēmai. Viņam nācās vēlreiz studēt, lai iegūtu maģistra grādu arī Latvijā. 

A.Dubnika uzskata, ka jāskatās, kā kopumā ES tiek veidotas izglītības programmas, lai uzreiz varētu definēt, vai tiek vērtēti tikai kredītpunkti, vai arī specializācija.  

 

Uģim Gruntmanim neuzticēšanās Lielbritānijas universitāšu izsniegtajiem diplomiem un nodarbošanās tikai ar kredītpunktu skaitīšanu šķiet šokējoša. Kad no Latvijas uz ASV brauca strādāt ārsts zinātnieks, tad vienīgais, kas universitātei bija nepieciešams - laboratorijas vadītājas piekrišana, ka viņš te strādā. Ja ASV universitātēs, kur sabrauc ķīniešu, indiešu u.c. pasaules zinātnieki, sāktu šādu kredītpunktu skaitīšanu, tad tas būtu ārprāts. Cilvēkiem var būt kredītpunkti, bet nebūt prasmju. ASV sistēma ir pilnīgi decentralizēta, tur uzticas laboratorijas vadītājam - ja speciālists būs slikts, viņam nemaksās algu un atlaidīs. 

Runājot par iespējamo procesa vienkāršošanu, Inese Stūre teic, ka pilnīgi noteikti var uzlabot informācijas izvietošanu atbildīgo institūciju tīmekļvietnēs, kā arī pakalpojumu pieejamību elektroniskā veidā. Taču, runājot par pilnīgu elektroniskās procedūras ieviešanu vispār, viņa uzsver, ka šādas sistēmas izveide un uzturēšana būtu ļoti dārga, tai jābūt samērojamām ar vajadzībām. Šobrīd gadā tiek saņemti aptuveni 200 profesionālās kvalifikācijas atzīšanas iesniegumi, un lielākā daļa nāk no trešajām valstīm. 

Viena no laikietilpīgākajām sadaļām ir komunikācija ar pretendenta kvalifikācijas izdevējvalsts institūcijām, lai saņemtu korektu apliecinājumu, ka tas ir īsts diploms.

Uģis Gruntmanis komentē, ka process ir ļoti smagnējs. Eiropā un ASV algas ir daudzkārt lielākas nekā Latvijā, tomēr šie speciālisti tik un tā vēlas atgriezties Latvijā, lai te strādātu.  Taču šādas astronomiskas prasības jaunajam speciālistam ir nesamērīgas. 

Viņš iesaka arī akceptēt iegūtos vēlētos grādus, kas iegūti valstī, no kuras zinātnieks atgriežas. Augstskolu likums šobrīd Latvijā to neparedz, līdz ar to zinātnieks augstskolā vēlēšanās nevar pretendēt uz amatu, un tas ierobežo konkurenci.

Lai sakārtotu sistēmu, kas veicinātu speciālistu atgriešanos Latvijā, Miks Muižarājs iesaka, ka, pirmkārt, izglītības atzīšanas procesam jābūt bez maksas. Otrkārt, jābūt skaidrai un viegli pieejamai informācijai. Šobrīd informācija internetā ir ļoti haotiska. Treškārt, jādomā par iestāžu, kas veic dokumentu atzīšanu, konsolidāciju.

Ieva Siliņa iesaka apsvērt iespēju automātiski atzīt ārzemēs iegūto izglītību nereglamentētajās profesijās, kā arī padomāt par elektroniskās sistēmas izveidi, lai atzīšanas process būtu vieglāks.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti