Dalies:

Skolotājs Alberts Spoģis sumināts 95 gadu jubilejā

Skolotājs Alberts Spoģis sumināts 95 gadu jubilejā
  • 19. Oct. 2019

Šā gada 12. oktobrī Minsteres Latviešu centrā draugi un radi no tuvienes un tālienes sveica bijušo Minsteres latviešu ģimnazijas (MLĢ) skolotāju un lietvedi Albertu Spoģi 95 gadu jubilejā. 

 

Valsts prezidents Egils Levits ir A. Spoģa skolnieks. Savā apsveikumā prezidents izcēla jubilāra devumu MLĢ, latviešu un latgaļu kultūras stiprināšanā, novēlot možu garu, stipru veselību, dzīvesprieku un siltas attiecības ar tuviniekiem un draugiem.

 

Kā jau tas ir mūsdienās, liels sveicēju pulks no Latvijas, Vācijas, ASV bija sociālajos tīklos: Sarma Muižniece (ASV): “Apsveicu Spoģa kungu! Viņš vienmēr man paliek mīļi atmiņā kā pedagogs, kuŗš no sirds vēlēja vienmēr vislabāko saviem skolēniem, vienalga cik palaidnīgi reizēm bijām! Paldies viņam par pacietību, filozofisko un tālredzīgo skatu uz dzīvi un darbiem.” Karina Velkme Love (Francija): “Žēl, ka nevarēšu piebiedroties. Man vēl stāv atmiņā debates par esošo esmi un būtisko būtni!” Daudzi Alberta Spoģa skolēni pēc valsts neatkarības atgūšanas pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņu vidū pazīstami uzņēmēji, advokāti, ārsti un sabiedriskie darbinieki.

 

Pirms desmit gadiem klajā nāca jubilāra grāmata “Minsteres latviešu ģimnazija izdzīvoja”. Izdevums ir ilggadīgā MLĢ pedagoga Alberta Spoģa redzējums par šo unikālo, vienīgo pilna laika latviešu mācību iestādi ārpus Latvijas, kas veicināja simtiem latviešu jauniešu latvisku izglītību un piederības sajūtu Latvijai. MLĢ A. Spoģis ir mācījis vēsturi, filozofiju, sabiedriskās zinības, polītiku un katoļu ticības mācību, kā arī ilgus gadus bija skolas darbvedis. Daudziem bijušajiem skolēniem palikuši atmiņā viņu vadītie jaunatnes polītiskie semināri. 

 

Jubilārs dzimis 1924. gada 9. oktobrī Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratiškos. Beidzis Vārkavas sešgadīgo pamatskolu. Savu uzvārdu mantojis no dzimtās puses vietvārda – Špoģiem. 

 

Pēc Vārkavas pamatskolas beigšanas A. Spoģis gribēja tālāk mācīties Daugavpils ģimnazijā, bet šis viņa sapnis nepiepildījās, jo pēc tēva izsūtīšanas „baigajā gadā” viņš kļuva par vienīgo vīrieti ģimenē. Vācu okupācijas laikā viņš strādāja savā lauku saimniecībā kopā ar māti un audzināja māsas. Kā pats stāstīja, jaunāko māsu, uzsākdams leģionāra gaitas, pēdējo reizi redzēja vēl šūpulī, kā viņa iemīļotajā dziesmā: Es karā(i) aiziedams. 15. divizijas 33. pulka atkāpšanās cīņās 1944. gada 14. jūnijā Albertu pie Zilupes smagi ievainoja. Sekoja hospitālis un Zedelgēmas kaŗa gūstekņu nometne Beļģijā. Arī izglītības gaitas bija jāturpina svešumā Baltijas universitātē Pinebergā, Hamburgas, Bonnas un Madrides universitātes. 

 

Ar degsmi A. Spoģis bija iesaistījies Latviešu preses biedrības un katoļu studentu apvienības “Dzintars” darbībā, rūpīgi sekoja Latvijas polītiskajiem notikumiem un sabiedriskajai dzīvei Latgalē, jo ilgus gadus strādāts pie žurnālu „Dzeive” un zinātniskā rakstu krājumu „Acta Latgalica”, rakstīts Trimdas preses izdevumiem, kā arī rediģēts žurnāls „Kara Invalīds”. Paralēli pedagoga darbam daudz un regulāri rakstīts. Izdoti četri dzejoļu krājumi, publicistiskas un literatūrkritiskas apceres un recenzijas, monogrāfija par mākslinieku Juri Soikanu. Periodikā publicētas apceres par filozofijas jautājumiem — I. Kantu, V. Solovjovu, G. Marselu, Ž. P. Sartru, K. G. Jungu, T. Celmu, K. Raudivi un Z. Mauriņu, par iespaidiem un atziņām filozofu internacionālajos kongresos. 

 

Visus Trimdas gadus A. Spoģis bija latgaliešu grāmatizdevēja Vladislava Lōča līdzgaitnieks. Gādāja par Dr. Aloizija Broka tulkotās Jaunās Derības svēto Rakstu un latgalisko lūgšanas grāmatu pavairošanu Latvijas katoļu vajadzībām. Pēc neatkarības atgūšanas “Latgaļu izdevniecības” grāmatas tika nogādātas Latgales skolās un bibliotēkās. “Ar Vladislavu Lōci darbojāmies, kopā veidojām, nostiprinājām latgaļu presi, Latgales būtību! (..) Latgale nav tikai vārds, bet ir cilvēki, ir gars Latgalei," saka Alberts Spoģis.

 

Kā liecina paša A. Spoģa sastādītais publicēto darbu bibliografiskais rādītājs, dažādos izdevumos publicēts vairāk par 700 rakstiem. A. Spoģa dzejoļu atlase ievietota krājumā „Latgaliešu literatūra” (1995).

 

A. Spoģis kopā ar sievu Mariju izaudzinājuši un izskolojuši sešus dēlus un meitu. Pēdējos gados kopā ar dēlu Gregoru Spoģi jubilārs pievērsies savas dzimtas vēstures izpētei. Drīzumā Rēzeknē klajā nāks A. Spoģa nepublicēto dzejoļu grāmata.

 

Neskatoties uz to, ka A. Spoģis joprojām dzīvo Minsterē, vēl divus gadus atpakaļ viņš viesojās Latvijā, lai gremdētos atmiņās, satiktu radus, izjustu dzimtenes tuvumu. Andris Vējāns grāmatā "Latgales rakstu gaisma" Albertu Spoģi metaforiski un trāpīgi raksturojis kā Latgales balsi Eiropas labirintos. Kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile pievienojis vēl citus atbilstošus apzīmētājus: darbības daudzveidis, nerimtīgs kultūras strādnieks, viens no visenerģiskākajiem tiltu cēlējiem un ceļu bruģētājiem starp trimdas un Latvijas latviešiem.

 

Gandarījums, ka šomēnes Latvijas valdība, pateicoties biedrības “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” biedru ierosinājumam jubilāra darbu novērtēja ar Ministru kabineta Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

 

Autors: Dainis Mjartāns

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti