Dalies:

Skaitļi un fakti: Arī Latviju skars "Brexit"

Skaitļi un fakti: Arī Latviju skars "Brexit"
  • 26. Mar. 2019

Latvijas un Lielbritānijas savstarpējā tirdzniecība gadu no gada ir augusi un pērn ir sasniegusi augstāko vēsturisko vērtību. Tāpat Lielbritānija ir vieta, kur devušies strādāt ļoti daudzi Latvijas valstspiederīgie. Tādēļ sekmīgs ''Brexit'' jeb breksita iznākums, kurš radītu pēc iespējas mazāk problēmu gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem, ir arī mūsu valsts interesēs.

Līdz šim, runājot ar uzņēmējiem, visi vienā balsī apgalvo, ka Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) būs ietekme. Taču tikpat vienoti visi ir atziņā, ka pagaidām nevar pateikt, tieši kāda tā būs.

Koks un transports

Latvijas Bankas aplēses par maksājumu bilances datiem liecina, ka 2017. gadā 70% no Latvijas eksporta veidoja preces un 30% pakalpojumi. Lielbritānija bija sestais lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un trešais lielākais pakalpojumiem.  Turklāt pēc statistikas datiem Latvijas eksports uz Lielbritāniju 2018. gadā sasniedza gandrīz 700 miljonu eiro vērtību, kas ir uz pusi vairāk nekā pirmskrīzes gados.

Lasītākās ziņas valstī

Dominējošā Latvijas prece eksportā uz Lielbritāniju joprojām ir koksne un tās izstrādājumi. Tā veido vairāk nekā 60% no kopējā Latvijas preču eksporta uz Apvienoto Karalisti.

Lielbritānija ir arī galamērķis 18% no kopējā Latvijas koksnes un tās izstrādājumu eksporta, kam ar 12% seko Zviedrija, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati. Turklāt  2017. gadā, kurš bija pirmais pēc breksita referenduma, bija redzams neliels koksnes eksporta samazinājums, bet pērn eskorta apjomi ar uzviju atgūti.

"2018. ir bijis ļoti veiksmīgs gads, bet tādus pašus rezultātus prognozēt arī 2019. gadam negribētu. Un ne jau Latvijas meža nozares darba dēļ, bet tieši pasaules ekonomiskās situācijas dēļ. Visas šīs lietas ietekmē ilgtermiņa investīcijas, tostarp būvniecībā, kas ļoti ietekmē kokmateriālu patēriņu," intervijā aģentūrai LETA atzina Zemkopības ministrijas  Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

 

Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transports – auto loģistikas un gaisa satiksmes pakalpojumi.

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns gan norāda, ka no maksājumu bilances datiem redzams, ka

vairums norēķinu par eksportu uz Lielbritāniju notiek eiro. Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju ir nodrošinājušies vismaz pret valūtu riskiem.

Tomēr, ja breksita dēļ būs apgrūtinātas preču piegādes, kā arī Lielbritānijas ekonomika augs lēnāk, tas atstās neizbēgamu ietekmi uz pieprasījumu pēc Latvijas precēm.

„Lielbritānijai Latvijas kokrūpnieki ir viens no galvenajiem piegādātājiem, un, es domāju, ka būs arī turpmāk. Iespējams, pastiprināsies kādas procedūras. Taču Latvija arī pirms iestāšanās ES veiksmīgi konkurēja Lielbritānijas tirgū, tādēļ Latvijas kokrūpnieki noteikti nepazudīs,” optimistisks gan ir jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Nenoteiktība par nākotni

Latvijas Banka šim un nākamajam gadam ir noteikusi pieticīgākas eksporta pieauguma prognozes nekā aizvadītajiem gadiem. To gan ietekmējis ne tikai breksits, bet arī paredzamā lēnākā izaugsme citās ekonomikās un gaisā virmojošās runas par „tirdzniecības kariem”. Pēc Latvijas Bankas prognozēm Latvijas eksports šogad augs par 3,1%, bet nākamgad – par 3,4%.

Tāpat centrālā banka jau agrāk veikusi novērtējumu par Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tika analizēti divi scenāriji par bezvienošanās breksitu – tātad par sliktāko iespējamo scenāriju, kur vienā gadījumā Lielbritānijas ekonomikas kritums būtu 3%, otrā – 6%. Abi scenāriju rāda, ka diezgan būtiski kristos Latvijas eksports uz Lielbritāniju. Pirmajā scenārijā – par 13,5%, otrajā – pat par 27%. Turklāt vēl ir jārēķinās ar netiešu ietekmi, jo tieši tāpat kristos arī citu valstu eksports uz Apvienoto Karalisti. Līdz ar to Latvijai grūtāk būtu eksportēt arī uz citiem tirgiem, kur saasinātos konkurence.

Jārēķinās arī ar nenoteiktību, kura kavētu investīciju veikšanu. Ja uzņēmējiem nav skaidrības par nākotni, tie atturas veikt ieguldījumus un līdz ar to arī bremzējas ekonomikas attīstība.

Kopumā Latvijas iekšzemes koprodukta (IKP) kumulatīvs kritums triju gadu laikā kopš sarežģījumiem tirdzniecības sarunās vidēji nelabvēlīgā scenārija gadījumā tad būtu par 0,8% un ārkārtīgi nelabvēlīgā scenārija gadījumā – par 1,7%, lēsusi Latvijas Banka.

Vienlaikus jāatceras, ka kopš šo scenāriju izstrādes briti ir veikuši visai sarežģītas politiskās spēles, uz kuru reālo iznākumu vēl būs jāpagaida.

Autori: EURANET PLUS, Inguna Ukenābele, LETA, speciāli Latvijas Radio un LSM.lv
Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti