Dalies:

Šīs vasaras latvietības laiks Kanādā: svētku loma ārlatviešu dzīvē

Šīs vasaras latvietības laiks Kanādā: svētku loma ārlatviešu dzīvē
Latvijas Radio
  • 29. Jul. 2019

Iespēja satikt latviešus no malu malām, latviska vide ārpus Latvijas un sajūta, ka esi daļa no kā daudz lielāka par sevi pašu. Svarīgi, ka tie ir ne tikai latviešu, bet arī latviešu draugu svētki. - Tā par iemesliem, kāpēc ir vērts piedalīties Dziesmu svētkos ārpus Latvijas ar prieku, saviļņojumu un aizkustinājuma asarām Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts" stāsta XV Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā dalībnieki. 

Svētki Toronto ritēja no 4. līdz 7. jūlijam ar saukli: Viena dziesma, viena deja... viena tauta!  Tajos piedalījās aptuveni 1000 dziedātāju un 1000 dejotāju, Latviju pārstāvēja 12 kori, Eiropu - pieci, Ameriku - deviņi, Austrāliju - viens, bet Kanādu - astoņi kori.

Tieši pirms Dziesmu un deju svētkiem, no 26. jūnija līdz 3. jūlijam, Kanādā norisinājās arī Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2. Tas pulcēja kopā latviešu jauniešus no visas pasaules ar domu būt kopā, sajust sevī latvietību, dziedāt, dejot, diskutēt, mācīties. 

Lasītākās ziņas valstī

Par šo svētku nozīmi ārlatviešu dzīvē un kā kopā sanākšanas tradīcijas uzturēt dzīvas arī turpmāk LR1 raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutēja svētku organizētāji un dalībnieki.

Dziesmu svētkos Kanādā piedalījās arī Salaspils jauktais koris Lōja. Diriģents Ģirts Gailītis stāsta, ka šādos svētkos svarīgākais ir vienam otru satikt, jo savādāk katrs dzīvo savā bļodiņā un mazliet degradējas. Pieredzes un emociju apmaiņa ir ļoti svarīga. 

Koris Lōja savu dalību Kanādas Dziesmu un deju svētkos daļēji finansēja pats, tas nebija lēti, tomēr, ja vien grib, tad visu var izdarīt. Taču svarīgi, lai Dziesmu svētki nekļūst par peļņas pasākumu, jo dalībnieki tajos nepiedalās naudas dēļ. 

Ģ. Gailītis piebilst, ka īpaši trimdas sarīkojumos var redzēt, kā veidojas dinastijas - cilvēki satikušies pirmajos svētkos, sadziedājušies, sadancojušies un saprecējušies. Un viņu bērni dara tāpat. 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte teic, ka pirms Dziesmu un deju svētkiem Kanādā izskanējušas šaubas, vai tajos nepieciešams tik daudz dalībnieku no Latvijas. Viņa uzskata, ka tomēr bija brīnišķīgi, ka bija tik daudz dalībmieku no Latvijas -  bijusi sajūta, ka mēs visi kopā esam viens. 

Arī XV Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā Rīcības komitejas pārstāve Laura Adlers  uzsver neticamo kopības sajūtu - visi bija viens, kā jau teic svētku sauklis: Viena dziesma, viena deja... viena tauta! Laura Adlers ir pārliecināta, ka svētki ir izdevušies. 

Runājot par praktisko pusi, viņa teic, ka svētku Rīcības komitejā bija tikai deviņi cilvēki, turklāt daudzi nezina, ka komitejas darbs ir brīvprātīgs. Viņa pati dzīvo Otavā, bet pārējie komitejas pārstāvji Toronto apkaimē (aptuveni 4,5 stundu auto brauciens). Kanādā nav vienota kultūras centra, kas organizētu svētkus - viss tika oganizēts pēc darba, nedēļas nogalēs un brīvdienās. 

Tomēr spēja pašorganizēties noteikti ir latviešu īpašība jau paaudzēs. Ja šī spēja nebūtu bijusi  tiem, kas pēc Otrā pasaules kara izceļoja uz Kanādu, tad tur nebūtu tāda latviešu centra un šādas latviešu sabiedrības. Kādreiz Toronto un apkaimē dzīvoja ap 12 000 latviešu, tā arī šie svētki sākās. Turklāt viss tika darīts brīvprātīgi, savulaik viņi saviem spēkiem te uzcēla pat latviešu baznīcu. 

L. Adlers uzsver, ka šādos svētkos latviešu no Latvijas nekad nav par daudz. Pirms gadiem desmit, piecpadsmit katrs koris Dziesmu svētkos turējies savrup, bet šogad visi sanāca kopā, visi bija viens. Tā bija lielākā atšķirība, un tā bija brīnišķīga sajūta, kāda nav bijusi citugad. 

Atšķirībā no Latvijas Kanādā pirms Dziesmu un deju svētkiem nebija atlases skates. Visiem  tika pateikts, ka pašiem jāgādā par naktsmājām un ceļu, citādi visi tiek laipni gaidīti. Un ļoti daudzi pieteicās. 

Savas koncerttūres laikā Dziesmu svētkos piedalījās arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija, un tas bija ļoti vērtīgi visiem, jo arī viņi nekad nebija piedalījušies diasporas Dziesmu svētkos, koris Latvija dziedāja kopkorī ar pārējiem. 

Laura Adlers stāsta, ka nākamie Dziesmu un deju svētki Kanādā būs pēc pieciem gadiem, bet rīkot jau jāsāk pēc diviem. Tāpēc viss, kas šogad bija labi un kas - ne tik labi, tiek pierakstīts, lai nākamajiem rīkotājiem būtu viegāk. Rīkotāji cenšas iesaistīt jauniešus, lai mācītu viņiem, kā visu darīt tālāk. Iespējams gan, ka nākotnē šie svētki būs mazāki vai tiem būs cits formāts, jo ir grūti tik lielus svētkus rīkot - ar gadiem latviešu sabiedrība Kanādā kļūst aizvien mazāka. 

Šobrīd, no 26. jūlija līdz 2. augustam, Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 notiek Latvijā. Taču tikai nedēļu pirms XV Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanādā 2x2 notika arī tur. Kanādas 2x2 semināra vadītājs Jānis Lazovskis uzsver, ka 2x2 semināra laiks un vieta - salīdzinoši netālu no Toronto tika izvēlēti apzināti, lai piesaistītu vairāk cilvēku, kas apmeklētu abus sarīkojumus. Tas arī ļoti labi izdevās, jo gandrīz visi 2x2 dalībnieki palika arī uz Dziesmu svētkiem.

2x2 laikā, vienu nedēļu pirms Dziesmu un deju svētkiem, tika izveidota astoņu pāru deju kopā, kur viens otru iepriekš nepazina. Tomēr viņi dejoja Dziesmu un deju svētkos Kanādā. Runājot par stingriem atlases kritērijiem, J. Lazovskis piebilst, ka galvenais kritērijs bija dejotgriba un dejotprieks. Daži no jaunizveidotās kopas vispār nekad nebija dejojuši, taču viņu vadītājs Juris Gogulis spēja visus iedvesmot. 

Kanādas 2x2 semināra projekta vadītāja Agita Berga stāsta, ka viņi seminārā cenšas iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējo jauniešu - neatkarīgi no tā, vai šis seminārs notiek Kanādā vai Latvijā. Svarīgi, ka 2x2 dalībniekiem dod iespēju runāt par to, kas viņiem ir nozīmīgs. 

Viņa papildina, ka 2x2 semināros ir radusies abreviatūra - PDDD, kas nozīmē: pēc 2x2 - depresija. Tāpēc, ka šī nedēļa kopā ir bijusi tik intensīva un piesātināta ar draudzību un emocijām, ka pēc tam to visu pēkšņi nogriezt un ieiet atpakaļ ikdienas dzīvē ir samērā grūti. Taču, savienojot šos abus notikumus - 2x2 un Dziesmu svētkus Kanādā, tas ļāva izvairīties no PDDD. 

Turpinot sarunu, Latviešu Dziesmu un deju svētku fonda valdes priekšsēža vietniece Iveta Grava pastāsta par šo fondu, kas dibināts tikai gada sākumā. Viss sācies pēc Baltimoras (ASV) Dziesmu svētkiem 2017. gadā, kur valdīja tikpat liels emocionāls pacēlums kā tagad pēc Toronto svētkiem. Baltimoras svētkos bija tik daudz finansiālu atbalstītāju, ka samērā daudz naudas palika pāri. Tāpēc, lai to ar jēgu ieguldītu nākotnē, tika nodibināts Latviešu Dziesmu un deju svētku fonds. Fondā strādā dažādu paaudžu latvieši, kuriem daudz darba vēl priekšā, jo Dziesmu svētkiem jāgatavojas četrus gadus. Ļoti iepriecina, ka aug gan dalībnieku, gan skatītāju skaits.

Nākamie svētki ārpus Latvijas notiks 2022. gadā Minesotas galvaspilsētā Sentpolā (Saint Paul), ASV. Svētku Rīcības komitejas vadītājs Ansis Vīksniņš aicina visus ciemos, tātad jāsāk gatavoties - ne tikai ar repertuāru, bet jākrāj arī nauda ceļam, naktsmītnēm un iztikšanai. Tieši tāpat cilvēki Amerikā krāj naudu, lai nokļūtu uz Dziesmu svētkiem Latvijā. 

Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte piebilst, ka dažkārt nākas dzirdēt - ja tik daudz latviešu dziesmu svētku notiek ārpus Latvijas, vai tad Latvijas Vispārējie Dziesmu un deju svētki nezaudē savu vienreizību. Viņa teic, ka noteikti nē, jo jebkuri svētki saved latviešus kopā, stiprina un saliedē, un Latvijas Dziesmu un deju svētkus nekad nevarēs aizstāt nevieni citi svētki pasaulē.

Autors: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti