Dalies:

Simtu pirmais darbības gads. Klāvs Zichmanis izvērtē aizvadīto gadu Latvijas polītikā

Simtu pirmais darbības gads. Klāvs Zichmanis izvērtē aizvadīto gadu Latvijas polītikā
  • 11. Jan. 2020

Laiks skrien. Ir jau pagājis gads kopš ievēlēta Latvijas 13. Saeima un kopš noformēta pašreizējā valdība. Vai 2018. g. vasaras karstā protestuun reformu vēlēšanu kampaņa ir nesusi kādas pozitīvas reformas?

Nopietns pārbaudījums jaunajai valdībai bija spēja pārdzīvot pirmo valdības gadu un pieņemt iepriekšējās valdības sagatavoto 2019. g. budžetu. Tomēr lielākais pārbaudījums valdības ilgtspējai bija pieņemt pašas koalicijas piecu partiju rakstīto budžetu. Ja tādā partiju burzmā var sastrādāties un atrast kompromisus, valdība izdzīvos līdz termiņa beigām. Vairums ministru amatā atrodas pirmo reizi. Gada laikā tie redzami guvuši pieredzi praktiskā polītikā un tagad rīkojas drošāk un spēcīgāk.

Pastāvēšanai svarīga ir nopietna pieeja; iedziļināties problēmās, atrast labus atrisinājumus un apņemšanās četru gadu laikā īstenot vēlēšanās solītos mērķus. Tā izsakot ticību uzlabotai nākotnei.

Lasītākās ziņas valstī

Vēlētāji bija neapmierināti ar valdošo eliti ar ZZS priekšgalā. Kučinska valdību uzskatīja kā korumpētu, netaisnīgu, vienlīdzību ignorējošu un brežņeviski stagnējošu. Vēlētāji Saeimā ievēlēja trīs jaunas nesen dibinātas reformu partijas un četras jau esošās. Trīs jaunās pārstāv 45 deputātu, kas ir koalicijas noteicošā sastāvdaļa.

Mantojumā smaga nasta

Ko jaunais kabinets darbu iesākot atrada? Valsts kases izzagšanu, likumu neievērošanu, uzdevumu nepildīšanu, vienkāršu paviršību un neizlēmību turpat visās valsts darbības jomās. Vērtējot birokratijas darbību, ministrijas atklāja ne tikai birokratu apšaubāmas rīcības, bet opoziciju jaunām idejām, uzlabotiem pakalpojumiem un pretestību ko mainīt. Birokratijas attiecība pret tautu un tās pārstāvjiem drī- zāk atgādina Padomju Savienību, neeiropisku valsti. Kuŗi nevēlas maiņas? Vecā padomju laika elite, kuŗai Latvijā ir nozīmīga ietekme. Algas valsts pārvaldē pārsniedz valsts caurmēru. Birokratiem dzīve Latvijā ir laba. Salīdzinājumā ar abām kaimiņu Baltijas valstīm, Latvija pēc atjaunošanas 1991. g. neizmainīja valsts pārvaldi, līdz ar to jau eksistējošā korupcija un stagnācija turpinājās. Rezultātā no paša sākuma radās pretestība pēcpadomju valsts iekārtai.

Kas padarīts?

Nesen Krišjāņa Kariņa valdības ziņojums izklāstīja koalicijas pirmā gada ievērojamākos sasniegumus, parādot, ka valdības komanda ir strādājusi konstruktīvi, atbildīgi un profesionāli. Koalicija skaidri apzinās, ka labus rezultātus iespējams sasniegt, ja koncentrē resursus, rīkojas racionāli un ir gatava pārmaiņām.

Financēs – “Latvijas likumdošanā iekļautas “Moneyval” rekomendācijas kā uzlabot apkaŗošanas sistēmu nelegālo līdzekļu legālizēša- nai un terrorisma financēšanai. Finanču sektora uzraudzības reformas rezultātā jau ieviestie un vēl sagatavošanas stadijā esošie likumu grozījumi pieprasa fundamentālas izmaiņas pašā finanču sektorā, lai nodrošinātu caurspīdīgus, paredzamus procesus. Tas nozīmē, ka finanču sektoram ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai iekšēji pārkārtotu un pielāgotu savus biznesa modeļus. Svarīgs uzlabojums ir neatkarīgo finanču uzraudzības institūciju savstarpējā sadarbība. Grozījumi Finanču un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā paredz samazināt bankas uzrauga padomes locekļu skaitu un noteikt kompensācijas esošai FKTK vadībai. Nepieciešams izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību.

Administrācijā – Administrātīvās territoriālās reformas izstrādātais likumprojekts, kuŗā 119 pašvaldību vietā piedāvā 39, iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Klimata maiņai Latvija pievienojusies Eiropas Savienības (ES) grupai, kas aicina ES īstenot daudz ambiciozāku stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai. Latvijai ir iespēja ar kopējo ES investīciju palīdzību pārveidot Latvijas tautsaimniecību, lai tā spētu radīt un piedāvāt dažādus technoloģiskus risinājumus un pakalpojumus klimata pārmaiņu novēršanai globālā līmenī.

Budžetā – 2020. gada budžeta projektā paredzēts pieaugums visām nozarēm, vienlaikus tiek nodrošināta valdības apņemšanās necelt nodokļus iedzīvotājiem, atslogot zemās algas, kā arī plānots palielināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Nacionālās attīstības plāns 2020.-2027. gadam – “(NAP2027) izstrāde ir būtiska valsts turpmākās attīstības prioritāšu noteikšanai, tostarp, lai nodrošinātu sekmīgu ES finanču līdzekļu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Plānu izstrādā, paredzot īstenot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un sniedzot Latvijas pienesumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai,” norādīts ziņojumā.

Drošība turpina būt augsta prioritāte. “Ir izstrādāts un apstiprināts dokuments ‘Nacionālās drošības koncepcija’ (NDK), kas iekļauj aktuālāko apdraudējumu Latvijai uzskaitījumu un nosaka prioritāros virzienus to novēršanai. Ieskaita darbu pie visaptveŗošās valsts aizsardzības stiprināšanas, lai nodrošinātu koordinētu valsts militāro un civīlo aizsardzību un valsts un sabiedrības noturīgumu un funkcionēšanu krizes un kaŗa laikā.”

Valdības prioritātes ieskaita izglītības un veselības aprūpes sistēmu pilnveidošanu, kā arī risināt demografijas jautājumus. Jaunās valdības laikā Valsts Kontrole atklājusi aizdomīgus un korumpētus darījumus vairākās jomās, it sevišķi Rīgā, partijas Saskaņa vadībā. Jaunas neģēlības atklāj un par tām ziņo iestāžu darbinieki.

Vēl daudz darāmā

Ir tikai sākums. Valdībai jāvērtē drošības iestāžu darbs – Valsts policija, SAB, izlūkdienesti. Jāvērtē arī tiesnešu darbs. Jāpārlauž mazāk redzamā oligarchu ekonomiskā kontrole Latvijas saimniecībā, kas ierobežo izaugsmi un ienākumus oligarchu opozicijai; jāpārskata nodokļu sistēma, kuŗi maksā un kuŗi nē. Jāizbeidz vajāt mazos uzņēmējus par sīkumiem un jāizbeidz sargāt lielos no likuma laušanas sekām. Jārada jauna ieguldījumu polītika, kas labvēlīga Latvijas iedzīvotājiem, ne lieliem kaimiņiem.

Pamats visām reformām ir tiesiskas valsts attīstīšana, liku- ma ievērošana un taisnīgas un neatkarīgas tiesu izveidošana. Ministru prezidenta Kariņa ziņojums nobeidzas ar vispārēju nākotnes vīziju. “Nepieciešams turpināt mērķtiecīgu darbu valsts labklājības un ekonomikas izaugsmei, atbildīgi strādājot visiem kopā - valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneŗiem, Saeimas deputātiem un uzņēmējiem, kā arī nevalstiskajam sektoram. Ir radīti priekšnosacījumi, lai Latvija kļūtu par stipru, pārtikušu Ziemeļvalsti, kur cilvēki dzīvo drošībā par savu nākotni un ir lepni par savu zemi. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaikus nodrošinot nacionālo interešu aizstāvību ES kopējās polītikas veidošanā un īstenošanā.” Pretestība reformām eksistē no elites un oligarchu puses. Tie iesūdz valdību vai ministrus tiesā, turpina un ievieš jaunas naudas izsūkšanas schēmas, arī ievilcina tiesas procesus. Slavenākā prāva pret Aivaru Lembergu turpinās vairāk nekā desmit gadus. 2018. g. pavasarī pirms vēlēšanām, ģenerālprokurors Kalnmeijers (neņemot vērā prāvas lēmumu par J. Juraša, bijušā KNAB izmeklētāja, nevainību ‘valsts noslēpuma’ izpaušanā, atklājot publiski viņam piedāvāto vienu miljonu eiro kukuli) uzsāka izmeklēšanu un otru prāvu pret Saeimas deputātu (JKP ) Juri Jurašu. Jurašs bija uzdrošinājies publiski atklāt Kalnmeijera nevīžību sava darba izpildē. Par to Kalnmeijers tagad Jurašam atriebjas. Birokratiju vispār, it sevišķi augstas amatpersonas, taču nedrīkst kritizēt.

Pavasarī klīda runas, ka koalicijai jāatvieto Jaunā konservātīvā partija (JKP) ar ZZS. Vecai elitei (ZZS), oligarchiem un arī daļai Attīstībai/Par (AP) biedriem, JKP ir neērta, pat bīstama elites dominencei.Neērta tiem, kam nepatīk vārds “konservātīvs” partijas nosaukumā. Čukstu kampaņā izskanēja apmelojumi, ka partija ir komūnistiska, Bordāns ir nediplomātisks un gribot atriebties, bet nemin kam un par ko. Skatoties reāli, cīņa par tiesisku valsti, izskaužot korupciju un elites kontroli Latvijā, nav iespējama bez JKP.

Tomēr pamatā reformu sekmes balstīsies uz tautas domāšanas izmaiņu. Tradicionālā izdzīvošanas dzīves pieeja ir pagātne. Šodienas apstākļi prasa ko citu. Valsts vara beidzot ir mūsu rokās. Vēsture dod mums iespēju uzvesties kā brīviem cilvēkiem, būt kungiem savā zemē un būt atbildīgiem par savu valsti un valdību. Nepalaidīsim to garām.

Autors: Klāvs Zichmanis

Publicēts sadarbibā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti