Dalies:

Satversmes tiesa: Pāreja uz mācībām valsts valodā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa: Pāreja uz mācībām valsts valodā atbilst Satversmei
Foto: Vita Anstrate
  • 23. Apr. 2019
Satversmes tiesa par atbilstošām valsts konstitūcijai atzinusi Izglītības likuma normas, kas paredz pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā.
 
Pirmdien Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta par Izglītības likuma normām, paredzot pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā. Iepriekš apstrīdētās normas nosaka, ka vispārējo izglītību un profesionālo izglītību iegūst valsts valodā, bet skolas var papildus ieviest mācību priekšmetus, tostarp mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Tiesā šo normu apstrīdēja partijas "Saskaņa” deputāti, uzskatot, ka tā diskriminē mazākumtautības.

Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam, 114. pantam un 91. panta otrajam teikumam. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, un stājies spēkā pasludināšanas brīdī.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele preses konfertencē žurnālistiem norādīja, ka spriedums ievērojams arī ar to, ka tiesnešiem bija nepieciešams paraudzīties uz Latvijas sabiedrību plašāk. "Viena no [Latvijas] pamatvērtībām ir valsts valoda. Ir pietiekami daudz vilkmju, kas nesekmē vienoto diskursu. Ir tendences katram dzīvot savā stūrītī. Mēs saskatījām to, ka izglītības likuma grozījumi ir vēl viens solis, lai veicinātu to, ka ikvienam pilsonim un iedzīvotājam tiek nodrošināts tāds valodas zināšanu un spēju līmenis, lai varētu iegūt gan informāciju, gan arī iesaistīties demogrāfiskajā diskursā," teica Ziemele.

Ziemele arī norādīja, ka Latvijā ir sarežģīti izšķirt starp tiem krieviski runājošajiem mazākumtaubību pārstāvjiem, kuru priekšteči šeit dzīvojuši līdz okupācijai, un starp tiem, kas ir padomju laika imigranti. "Ar šādu spriedumu Satversmes tiesa ir noskaidrojusi būtiskus elementus. Beidzot izveidosies iespēja, ka vidusskolu beidzēji varēs piedalīties debatēs [pat Latvijas valsti]. Tas ir pats būtiskākais," sacīja Ziemele.

Lasītākās ziņas valstī

Lieta bija ierosināta pēc "Saskaņas" 12. Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Saeima 2018. gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Autors: LSM.lv
 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti