Dalies:

Satiksimies pie Karoga kalna!

Satiksimies pie Karoga kalna!
Gaŗezers
  • 04. Feb. 2020

2020. gada vasarā Gaŗezers atzīmēs 55. jubileju. Visi tiek aicināti uz tikšanos un svinībām, kas ieplānotas jūlija pirmajā nogalē. “Satiksimies pie Karoga kalna!” - aicina Gaŗezera prezidents Imants Ejups. “Tā mēs tautiešus aicinājām 1965. gada vasarā, un tā arī sasauksimies šajā vasarā, atzīmējot Gaŗezera 55 gadu pastāvēšanu. Pulcēsimies pie Karoga kalna - jaunā, viesmīlīgā, viegli pieejamā sabiedriskā laukumā, kas kalpos Gaŗezera topošām vajadzībām.” 

Aicinājumā Gaŗezera prezidents uzsver: “Cauri gadiem kopā esam ieguldījuši darbu un līdzekļus, lai rūpīgi uzturētu un uzlabotu Gaŗezera teritoriju. Ir pienācis laiks pievērst vērību pašam centram - apkārtnei pie ēdamzāles un baznīcas. Itin visi, kuri apmeklē Gaŗezeru, nokļūst laukumā starp ēdamzāli, baznīcu, Kantīni un Sēnītēm. Uzskatām šo vietu par Gaŗezera sabiedrisko centru. Te pulcējamies karogam, apmeklējam dievkalpojumus, baudām maltītes ēdamzālē, iepērkamies Kantīnē vai tirdziņā, satiekam draugus, un vērojam, kā mūsu bērni dzied, dejo, priecājas un sadarbojas.”

Lasītākās ziņas valstī

Vīzija un sākums

1965. gadā uzņēmīgi latvieši nopirka īpašumu ASV vidienē pie ezera Long Lake, netālu no pilsētiņas Three Rivers, ko pārdēvēja par Gaŗezeru pie Trejupēm.

Ideja par vietu, kur varētu satikties un rīkot latviešu pasākumus, pagājušā gadsimta 70. gados prātā ienāca mācītājam Vilim Vārsbergam, kas apkārtnes latviešu draudzēm ierosināja nopirkt 68 hektārus lielo The Lone Tree Camp pie Gaŗezera, uz kuru varēja viegli nokļūt no citiem ASV vidienes lielākajiem latviešu centriem - Kalamazū, Čikāgas, Detroitas, Grandrapidiem, Indianapoles, Klīvlandes un Milvokiem -, un tā būtu laba vieta, kur rīkot draudžu pasākumus. 

1965. gada 23. maijā pie Karoga kalna notika Latviešu centra Gaŗezers iesvētīšana, bet 4. jūlijā sākās pirmā Gaŗezera vasaras nometne un vasaras vidusskola. 

“Vai jūsu atbalsts būs liels, vai mazs, Garezera vadība būs ikvienam pateicīga. Ziedojiet ne no pārpilnības, bet no pārliecības,” pirms 55 gadiem teica Detroitas Kristus draudzes priekšnieks Verners Treimanis, kurš ieguldīja līdzekļus Gaŗezera īpašuma iegādē. Šodien Latviešu centrs Gaŗezers ir bezpeļņas organizācija, kura pieder 143 akcionāru organizācijām, un tās īpašumā ir vairāk nekā 100 ēku. 

Apmēram divi tūkstoši cilvēku vasarā apmeklē Gaŗezera sarīkojumus, dievkalpojumus Brīvdabas baznīcā (arhitekts Gunārs Birkerts), koncertus un izstādes, slaveno Volejbola nogali jūlijā, bet visnozīmīgākā Gaŗezera misija visos tā pastāvēšanas gados ir bijusi latviešu kultūras, valodas, latvisko vērtību saglabāšana, ko visus šos gadus uztur un nodrošina Gaŗezera bērnu nometnes, Sagatavošanas skola un Gaŗezera Vasaras vidusskola. 

Gaŗezera ģenerālplāns (Master plan) 

Gaŗezers tā īsti pamostas pavasarī, kad nokusis sniegs, mežā pie ezera atskan putnu balsis un nedēļas nogalēs sāk sabraukt un rosīties talcinieki, jo lielajā teritorijā pēc garās ziemas vienmēr kaut kas pielabojams un tīrāms. Pateicoties ziedotāju labvēlībai, katru gadu tiek uzcelta vai atjaunota arī kāda ēka. Lai teritorijas uzturēšanu padarītu pārdomātāku - ar skatu uz nākotni 2017. gadā tika izstrādāts Gaŗezera ģenerālplāns (Master plan), kas paredz Gaŗezeru sadalīt vairākos apgabalos - sabiedriskajā, izglītības, sporta un atpūtas apgabalā. Tāpat plāns regulē visas nekustamā īpašuma atjaunošanas un programmas izmaiņas. 

Līdz šim teritorija ap sabiedrisko ēku pie Karogu kalna tika uzlabota vairāk steidzamības kārtā - labojot izskalotos ceļus un satrunējušās kāpnes. Gaŗezera padome aicina visus, kam svarīga centra pastāvēšana un nākotne, iesaistīties sabiedriskā centra atjaunošanā un uzlabošanā, padarot to par vietu, kur pulcēties un atzīmēt svinīgus notikumus. Viens no pirmajiem soļiem - pārveidot putekļaino, dabas untumiem pakļauto ceļu par skaistu, drošu bruģētu laukumu, vienlaikus padarot arī to par vietu, kur pieminam, atceramies un izrādām godu tiem, kas ar savu darbu un līdzekļiem atbalstījuši Gaŗezeru.

Nopērc ķieģeli!

Laukuma atjaunošanai nepieciešamos līdzekļu vākšanai tika izveidota ziedošanas akcija “Nopērc ķieģeli!”. Sākot ar $150 par ķieģeli, ikvienam ir iespēja ziedot laukuma izveidei un iemūžināt savu vēlējumu vai vārdu. Ziedotāji var pieslēgties pie saites https://4everbricks.com/donors/garezers/ , kur var tieši ziedot vai izdrukāt anketu, ko izpildīt un nosūtīt Gaŗezeram.

Gaŗezera padome un jubilejas rīcības komiteja aicina arī akcionārus iemūžināt savu vārdu, devīzi, zīmolu vai citu vēlējumu piemineklī, kas paredzēts Kalpaka zāles priekšā, to rotās Gaŗezera devīze “Dievam un Latvijai”, kā arī centra dibināšanas gads. Tūkstoš dolāru ziedojums garantēs organizācijas vārdu, kas iegravēts pie pieminekļa; pieci tūkstoši dolāru - organizācijas izvēlēts teksts, kas iegravēts vienā no sešiem stūrakmeņiem; desmit tūkstoši dolāru - iegravēts “draudzības sols” pie Kantīnes; 25 tūkstoši dolāru - tiesības nosaukt jauno laukumu.

Lielākie ziedojumi šobrīd saņemti no Amerikas Latviešu apvienības, Daugavas Vanagiem ASV, Milvoku un Klīvlandes Daugavas Vanagu organizācijām, Friends of Garezers, Indianapoles Luterāņu draudzes, Aivara Kuplis, Kārļa un Andas Vizuļiem.

Individuālie ziedotāji iegādājušies jau vairāk nekā 150 ķieģeļus, rīkotāji cer, ka to skaits sasniegs vismaz 300. Pēdējā diena, lai ziedotu, ir 2020. gada 20. aprīlis. Ziedotāji piemin savus aizgājušos tuviniekus, draugus. Piemin arī savas atmiņas no skolas gaitām Gaŗezerā un tur pavadīto laiku. “Mūsu sirds ezers” - raksta kāds ziedotājs, “Lai Gaŗezers staro!” - raksta cits. Vairāki ziedotāji atceras un novēl “Saulainas dienas Gaŗezeram!”, “Priekā!”, “Dziedādami, spēlēdami Gaŗezerā”.

Mēs visi, kaut ar nelielu ziedojumu, varam palīdzēt saglabāt Gaŗezeru nākamajām paaudzēm  ne tikai kā pieminekli, bet kā vietu, kur skan latviešu valoda, dziesmas un cilvēki satiekas, lai svinētu ikdienu un svētkus. Kā reiz teica kāda Gaŗezera Vasaras vidusskolas absolvente: “Cik mūsu ģimene ir laimīga un bagāta, ka Gaŗezers ir daļa no mūsu dzīves. Daba un Gaŗezers man ir devuši mieru sirdī. Tas devis vismīļākos draugus, kas tagad mani atbalsta dzīves visgrūtākajā posmā.”

Autori: Tatjana Žagare-Vītiņa, Egons Kubuliņš

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti