Dalies:

Saruna ar Ilzi Kroju par latvietības saglabāšanu un dzīvi Austrijā

Saruna ar Ilzi Kroju par latvietības saglabāšanu un dzīvi Austrijā
  • 02. Jan. 2019

Dzimtene ir tikai viena..

Ērģelniece, diriģente un muzikoloģe Ilze Kroja ir Grācas Latviešu kultūras biedrības vadītāja un Grācas latviešu jauktā kora “Pilskalns” dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Piedāvājam sarunu ar Ilzi Kroju par latvietības saglabāšanu un dzīvi Austrijā.

Ilze Kroja strādā Grācā mūzikas skolā, vada četrus korus un ir baznīcas mūziķe – ērģelniece un diriģente. Aktīvi koncertē kā diriģente un ērģelniece.

Lasītākās ziņas valstī

– Kā Jūs raksturotu, kā latvietis jūtas Austrijā?

– Austrija ne man, ne citiem latviešiem, kuri uz šejieni atbraukuši, nekad nebūs Latvija, lai arī cik labi kāds šeit justos. Dzimtene ir tikai viena. Taču – esam divas kulturālas tautas, kam principiāli nav problēmu saprasties. Austriešiem ir savs smalkums, latviešiem savs dziļums. Ja viens otru pieņem, tad var daudz kopīga veikt.

Manuprāt, katra latvieša dzīvē, kurš atrodas prom no savas dzimtenes, ir periods, kad ilgas pēc Latvijas ir ārkārtīgi spēcīgas. Jebkura ēna, smarža, lapu krāsa atgādina Latviju. Tad pēc laika saproti, ka patiesībā pasaule ir diezgan maza. Iekāpjot lidmašīnā Vīnē, jau pēc nepilnām divām stundām esi Rīgā. Tad apzinies, ka dzīve citā valstī ir kā darbavieta. Ja es dzīvotu Ventspilī, līdz Rīgai būtu jābrauc pat vairāk nekā divas stundas. Protams, tas būtu atšķirīgi, jo es tāpat būtu Latvijā.

Iziešanu pasaulē, manuprāt, nevajadzētu uztvert kā drāmu, šķirtni. Vislabāk, ja to spēj uztvert kā bagātināšanos – mums ir ko dot un rādīt, bet mums ir arī ko ņemt un vest uz Latviju. Mums ir jādzied latviešu dziesmas, jāspēlē mūzika, jādzīvo mūsu kultūra, tradīcijas arī šeit. Latviskās vērtības ir jāsaglabā un jākopj. Austriešus ļoti fascinē Latvijas tautas kultūra, māksla un mūzika.

– Kā raugāties uz reemigrācijas plāniem, aicinājumiem atgriezties Latvijā?

– Ir teiciens, ka Latvija ir tur, kur ir latvieši. Ja sirdī ir Latvijas sajūta, ja tiek uzturēta iekšējā saikne ar Latviju, tad iespējams rast veidu kā būt saistītiem ar dzimteni, un, iespējams, ar laiku atgriezties tajā, nesot līdzi to pieredzi, kontaktus un zināšanas, kas uzkrātas ārzemēs. Lai tas notiktu nav vajadzīgi reemigrācijas plāni. Valsti vajag vadīt, liekot tautas intereses virs personīgajām, tad arī tautai būs iespēja dzīvot un strādāt Latvijā. Tas arī ir viss. Savukārt, dzīvojot šeit, mēs mācāmies demokrātiju, un arī esam nākotnes Latvija.

Latvieši ir aizbraukuši no Latvijas dažādu iemeslu dēļ. Katram ir savs liktenis, kādēļ un kur cilvēki nokļūst ārpus dzimtenes. Kādam tas noticis mīlestības dēļ, cits nav varējis uzturēt savu ģimeni, izdzīvot ar Latvijā nopelnīto. Vēl kāds ir šeit atradis iespēju savu profesionālo spēju un radošo interešu realizācijai. Es, līdzīgi kā daudzi, atbraucu studēt. Visticamāk, būtu atgriezusies Latvijā, ja man tolaik būtu bijis darbs, kurā atgriezties. Kamēr mācījos mana darbavieta Rīgā zuda, bet šeit darba iespēju bija daudz.

Tautai jābūt saudzīgiem un atbalstošiem vienam pret otru. Svarīgākais ir savstarpējas uzticības vairošana. Daudzi ir aizbraukuši ar apvainošanās sajūtu uz valsti un apvainojušies ir arī tie, kuri ir palikuši Latvijā, par to, ka tik daudzi aizbrauc. Apvainošanās, pārmetumi ir nevietā. Neesam tik daudz, lai to varētu atļauties. Neaizmirsīsim, ka katrai maizei ir garoza. Kad satiekamies, vienīgais, ko mēs drīkstētu darīt, ir domāt, kā viens otram varam palīdzēt. Tautas liktenis visiem ir kopīgs. Varbūt šī situācija mūs darīs prātā un garā stiprākus.

– Jūs esat ne tikai daļa no latviešu kopienas Austrijā, bet aktīvi iesaistāties arī organizatoriskajā darbā. Kur veidojas motivācija un spēks to darīt?

– Austrijā esmu jau 21 gadu. Latvijā apguvu muzikoloģiju un ērģeļspēli un tieši ērģeles un baznīcas mūziku turpināju studēt Austrijā. Šeit ieguvu vēl divus maģistra grādus.

Jāsaka, ka ilgi dzīvoju tikai austriešu vidē. Kad uzzināju, ka pastāv Latviešu biedrība Grācā, ļoti priecājos, un sapratu, ka ir jāiesaistās. Grācas Latviešu kultūras biedrība izveidojās 2014. gadā, un pašlaik vadu gan biedrību, gan kori. Lielu darbu paveic biedrības valde. Aktīvie biedrības dalībnieki ir apmēram 50, un jāatzīst, ka ir ļoti daudz iniciatīvu. Grācas apkaimē latviešu, protams, ir daudz vairāk. Daudzus nemaz nezinām, bet ļoti ceram, ka Latvijas simtgades svētku pasākumi ļaus iepazīties arī ar tiem latviešiem, kuri līdz šim nav iesaistījušies kopīgās aktivitātēs, vai par biedrību nemaz nav zinājuši. Daudziem cilvēkiem diemžēl fiziski nav laika būt aktīviem biedrībā, jo viņi ir iegrimuši ikdienas darbos un rūpēs.

Grācas latviešu biedrībā ir daudz talantīgu, harizmātisku personību. Tikšanās reizes ir savstarpēja bagātināšanās un mūsu tautas kultūras baudījums. Caur kordziedāšanu esam satuvinājušies ar Vīnes latviešu biedrību. Latvijas Dziesmu un Deju svētkos piedalījāmies kā Grācas un Vīnes apvienotais koris. Dodamies arī uz pasākumiem, kas notiek Latvijas vēstniecībā Vīnē.

Nenoliedzami – satiekot savējos, elpojas citādi. Nāku no latviešu kultūras vides. Nedomāt par Latviju, latviešu kultūru, man nav iespējams.

Man šķiet, ka paaudzei, kuri ir dzimuši un uzauguši Latvijā, nav grūti saglabāt latvietību. Ar visām saknēm esmu Latvijā. Latvijas kultūra, valoda plūst pa manām dzīslām. Tomēr – ir taisnība, ka ilgi esot citā vidē, laiku pa laikam sev jāatgādina, kas ir mūsu spēks. Mēs nekad nevarēsim “pieslēgties” citai tautai tā, kā plaukstam savas tautas garā.

Diemžēl asimilēšanās notiek, arī tādēļ, ka latviešu valodu svešumā iemācīties nav viegli, piemēram, bērniem, kuri piedzimst latviešu – austriešu ģimenēs, un kuri dzīvo Austrijas vidē. Ne visiem izdodas latviešu valodu turēt dzīvu savās mājās. Viegli nav, bet jāatceras, ka mūsu senči latviešu valodu spējuši iznest cauri tūkstošiem gadu. Pietiek tikai ar vienu cilvēku, kurš atsakās valodas ceļu turpināt, lai viens pavediens aptrūktu. Tā ir liela atbildība un katrs pavediens – tīra zelta.

– Kādi pasākumi ieplānoti Latvijas simtgadei par godu?

– Šobrīd Grācas latvieši un koris milzu spēkus, iedvesmu un līdzekļus velta, lai sagatavotos simtgades pasākumiem. 18. novembrī plkst. 14:30 būs svētbrīdis Grācas Doma baznīcā, kur skanēs daudz latviešu mūzikas. Mūs uzrunās priesteris Modris Lācis no Latvijas, dalību ņems apvienotais koris – „Pilskalns”, mans Grācas kamerkoris “Voce Mea” un mūsu mīļie Latvijas viesi, komponista un diriģenta Ērika Eglīša vadītais vokālais ansamblis „Cantemus”. Ērģeļpavadījumus ir uzņēmies Klāvs Liepiņš no Vīnes. Pašai arī iznāks gan spēlēt, gan diriģēt.

Svinību turpinājumā, plkst. 16:00, latvieši, kā arī Latvijas atbalstītāji un draugi tiksies Palais Meram, Florentinersaal, latviešu ievērojamās kultūras darbinieces Silvijas Andersones režisētajā, mūzikas cauraustajā svētku vakarā „Mēs katrs esam dzīpars Latvijas simtgades rakstos”, kuru ar savu klātbūtni un uzrunu pagodinās arī viņas ekselence, Latvijas vēstniece Austrijā, Veronika Ertes kundze.

Intervijas un fotomateriāla autore Latvijas Radio žurnaliste Ilga Auguste.
Biedrība "Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti