Dalies:

Sallija Benfelde: Uzbrukums sabiedriskajiem medijiem Latvijā turpinās

Sallija Benfelde: Uzbrukums sabiedriskajiem medijiem Latvijā turpinās
Ieva Leiniša/LETA
  • 20. Jul. 2019

Par vēlmi ierobežot Latvijā sabiedriskos medijus jau rakstīts ne reizi vien. Politiķi līdz šim nav vēlējušies ar likumu palīdzību nodrošināt stabilu un pietiekamu finansējumu, turklāt Nacionālo elektrisko plašsaziņas padome (NEPLP) ir kļuvusi par labu ieroci tiem, kuri labprāt redzētu kuslus un nevarīgus sabiedriskos medijus. NEPLP ievēl Saeima un tajā pārstāvētās partijas parasti klusiņām vienojas, kuru no izvirzītajiem kandidātiem ievēlēt pēc principa – mēs vēlēsim par jūsējo, ja jūs novēlēsiet par mūsējo.

Šogad NEPLP pēkšņi atlaida Latvijas Televīzijas (LTV) divus valdes locekļus ( no kuriem viens bija arī LTV valdes priekšsēdētājs), un sakarīgs skaidrojums tam tā arī netika sniegts. Konkursā uzvarēja personas, kuru iecelšana izraisīja šoku un neizpratni, un sabiedrības un žurnālistu kopīgā spiediena dēļ abi jaunieceltie LTV vadītāji, darbu tā arī nesākuši, 8. aprīlī paši atkāpās. NEPLP mainīja LTV statūtus un valdē tagad strādā un to vada tikai viens cilvēks, kurš netika atlaists. LTV kaut kā turas, lai gan notiek algu samazināšana – iespējams, žurnālisti vēl nav aizgājuši tādēļ, ka vadības attieksme nav naidīga un šobrīd neizskatās, ka tiek darīts viss, lai LTV „nožņaugtu”. 

Citādi ir ar Latvijas Radio (LR). 10. jūlijā LR Ziņu dienests atklātā vēstulē izteica neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atlaišanu. Ziņu dienesta galvenie iebildumi ir:

Lasītākās ziņas valstī

• Kopš pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Korespondentu slodze ir vismaz ceturtdaļu virs normas.

• Algu palielināšanas vietā – samazināts saturs, likvidēta štata vieta un piedāvājums atteikties no nakts ziņām.

• Norāda uz Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas koplīgumā.

• Pauž bažas par izrēķināšanos ar Ziņu dienesta vadītāju; apšaubāma korespondentu darba kontrole.

“Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,” rakstīts atklātajā vēstulē. Šokējošas ir arī izmaiņas, ko valde gada sākumā gribēja panākt koplīgumā – koplīgums pašlaik esot vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību. Tā izmaiņās bija iecerēts iekļaut punktu, kas paredz visu koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem.

Valde, protams, negrasās atkāpties, bet NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš publiski pauda, ka valde strādā ļoti labi. Savukārt jaunieceltais kultūras ministrs, ko izvirzīja Nacionālā apvienība (NA), saka, ka abām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. 15. jūlijā tapa zināms, ka LR valde izplatījusi atklāto vēstuli, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā. Tāpat valde prasa  steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Varētu teikt – nobijās un tagad mēģina glābt savu ādu, tagad viss ir politiķu rokās, jo naudu var piešķirt tikai viņi. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā varētu likties.

Pirmkārt, jājautā, vai bija vajadzīga neuzticības izteikšana, lai valde pamanītu krīzi sabiedriskajā medijā, kuru vada? Otrkārt, joprojām jautājums ir, vai valde saprot, kāda ir atšķirība starp mediju un jebkuru citu uzņēmumu un vai grib saprast, ar ko atšķiras sabiedriskais medijs no komercmedija? Treškārt, vai krīze ir izveidojusies tādēļ, ka valde automātiski izpilda NEPLP vēlmes, rīkojoties kā armijā, kur pavēles netiek apspriestas, bet tiek izpildītas? Vai krīzes cēlonis ir NEPLP un aiz tā stāvošās partijas?

NEPLP šobrīd vēl paliek tāds pats, likumi tā patvaļu neierobežo, bet likumu izmaiņām Saeima ir lēna un negribīga. Valdība naudu varbūt atrastu, lai gan budžets, kā zināms, nav bezizmēra, bet par to būs jābalso Saeimai. Kad tas notiks un vai vispār notiks?

Par to, cik labi ar mediju palīdzību var manipulēt ar cilvēku prātiem, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums šogad, kas rāda, ka uz jautājumu, cik apmierināti cilvēki ir apmierināti ar Rīgas pašvaldības darbu kopumā. Pētījums ir detalizēts, tajā ir daudz jautājumu un atbilžu, ir atbilžu salīdzinājums, sākot no 2007. gada. Pēc iepazīšanās ar pētījumu un neiedziļinoties visās detaļās, var teikt, ka cilvēku prāti pieder tiem, kam pieder mediji.

Izrādās, šogad 57procenti kopumā ir apmierināti ar Rīgas pašvaldības darbu (41,7 procenti drīzāk apmierināti, 9,4 procenti ļoti apmierināti), bet  37 procenti kopumā ir neapmierināti (25,3 procenti drīzāk neapmierināti, 11,4 procenti ļoti neapmierināti). Pārējiem uz šo jautājumu ir bijis grūti atbildēt. Ja salīdzina aptauju datus dažādos gados, tad, piemēram, 2015. gadā ļoti apmierināti ar Rīgas pašvaldības darbu bija 19, 7, bet drīzāk apmierināti bija 56 procenti Rīgas iedzīvotāju. Tātad kopumā apmierināti bija 76 procenti iedzīvotāju! Ļoti neapmierināti bija vien 2,9 procenti iedzīvotāju. Šie rādītāji sākuši mainīties, palielinoties neapmierināto skaitam vien pēdējos divos gados. Vai tiešām  Nila Ušakova „valdīšanas” laika apogejā dzīve Rīgā visos rādītājos bija tik laba? Un kas pēkšņi ir mainījies?

Atbilde ir vienkārša – savas „valdīšanas” gados Ušakovs ir ieguldījis daudzus miljonus sevi slavinošos medijos gan presē, gan internetā, ir arī izveidojis interneta platformas, kuru vienīgais uzdevums ir bijis iestāstīt iedzīvotājiem, ka viss ir tik labi, ka labāk vairs nevar būt. Arī ar latviešu valodā rakstošiem medijiem ir slēgti milzīgi reklāmas līgumi. Protams, šajos līgumos nav rakstīts, ka jāslavē Ušakovs un partija „Saskaņa”, formāli tās ir dažādas izklaides un kultūras pasākumu reklāmas vai reklāmas raksti un tml. Ir tikuši piesaistīti arī ārvalstu sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālisti, aizsedzoties ar vajadzību popularizēt Rīgu ārvalstīs. Patiesībā milzīga visu Rīgas iedzīvotāju nodokļu nauda nelikumīgi tika maksāta par vienas partijas un tās līdera reklāmu.

Rīgas pašvaldības darba vērtējums sācis mainīties ne tikai tāpēc, ka tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēšanu saistībā ar korupciju, kukuļošanu un daudziem likumu pārkāpumiem Rīgas pašvaldībā, un iedzīvotāji to ir uzzinājuši. Neapmierinātība pieaugusi arī ne tikai tādēļ, ka pilsētas infrastruktūra pamazām novesta tik tālu, ka to vairs nevar nejust un nepamanīt. 

Sākoties kriminālprocesiem,  nodokļu naudas straume mediju un reklāmas virzienā ir apsīkusi, masīvā „smadzeņu skalošana” ir pierimusi. 

Sabiedrisko mediju uzdevums ir nevis „smadzeņu skalošana”, bet gan patiesi fakti, dažādi viedokļi un  iespēja salīdzināt, domāt un vērtēt. Protams, tas bieži vien daudzus kaitina, ja sabiedriskie mediji nerunā to, ko viņiem gribētos dzirdēt, neslavē tos, kurus klausītājam vai skatītājam gribētos. Tomēr sabiedriskie mediji ir demokrātijas balsts un sargsuns. Un tiem ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts un sapratne.

Autors: Sallija Benfelde

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti