Dalies:

Sallija Benfelde: Populistu strupceļš Latvijas polītikā

Sallija Benfelde: Populistu strupceļš Latvijas polītikā
  • 09. Feb. 2020

Partija KPV LV 13. Saeimas vē­lēšanās ieguva otro lielāko man­ dātu skaitu aiz Saskaņas – proti, 16 deputātu vietas. Šobrīd frak­cijā vairs palikuši tikai 10 depu­tāti un sestdien, 8. februārī, par­tijas biedru sapulcei būs jālemj vai nu par partijas pašlikvidē­šanos, vai par tās līdzpriekšsē­ža un partijas dibinātāja Artusa Kaimiņa izslēgšanu no partijas. Iespējams, partija lems par tās nosaukuma maiņu.

No Saeimas frakcijas Artusu Kaimiņu un arī deputātu Aldi Blumbergu izslēdza jau 8. jan­ vārī. Frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens skaidroja, ka Kai­miņš un Blumbergs balsojumos ir uzticīgi valdības koalicijai, bet ne partijai un tās darbam Saei­mas frakcijā. Jāpiebilst, ka acīm­ redzot “punktu uz i uzlika” Kai­miņa un Blumberga balsojums par Rīgas domes atlaišanu kopā ar koaliciju, kuŗā joprojām ir KPV LV, kamēr pārējie frakcijas biedri balsoja pret domes atlaišanu.

Īsais kopsavilkums par aizgājējiem un palicējiem

Lasītākās ziņas valstī

Partijas biedru izslēgšana un aiziešana no frakcijas vai partijas sākās jau pirms gada.

2019. gada 4. februārī partijas valde nolēma izslēgt no KPV LV savu bijušo premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu. To­reiz Gobzema izslēgšanu rosi­nāja Artuss Kaimiņš, par pama­tojumu minot partijas reputā­cijas graušanu.

2019. gada maijā no partijas izstājās viena no tās skaļākajām balsīm Linda Liepiņa. Deputāte skaidroja, ka viņas lēmums ir saistīts gan ar frakcijā notiekošo, gan ar to, ka vairums KPV LV locekļu prezidenta vēlēšanās at­balstīja Egila Levita kandidātūru. Pati Liepiņa nobalsoja par savu partijas biedru Didzi Šmitu. No partijas izstājās arī deputāte Kat­rina Sprūde – arī tāpēc, ka KPV LV neatbalstīja Didža Šmita kan­didātūru Valsts prezidenta ama­tam un arī tādēļ, ka Šmits netika no partijas virzīts uz obligātā ie­pirkuma komponentes (OIK) sis­tēmas jautājumiem veltīto par­lamentārās izmeklēšanas komi­siju.

Jūnijā no KPV LV Saeimas frakcijas izstājās arī pats Didzis Šmits, jo partija neatbalstīja viņa vēlmi strādāt minētajā parlamen­tārās izmeklēšanas komisijā.

Protams, visi izslēgtie vai aiz­gājušie joprojām ir Saeimas de­putāti, tikai tagad viņi ir neatka­rīgie, pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jāpiebilst, ka pret frakcijas va­dītāju un neformālo partijas lī­deri Ati Zakatistovu ir sākta kri­minālvajāšana, bet pret vēl paš­reizējo partijas līdzpriekšsēdētā­ju Artusu Kaimiņu ir ierosināts kriminālprocess.

Partijai joprojām ir arī trīs mi­nistri: labklājības ministre Ra­mona Petraviča, ekonomikas mi­nistrs Ralfs Nemiro un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Ralfs Nemiro deputāta mandātu ir no­licis uz laiku, kamēr ir ministra amatā, bet Ramona Petraviča cieši turas pie deputātes un arī ministres krēsla, jo likums to atļauj. Sandis Ģirģens netika ie­vēlēts, toties Saeimas frakcijā de­putāta mandāts ir viņa brālim Kasparam Ģirģenam.

Manuprāt, ir labi redzams, ka partija un ministri ļoti cieši turas pie varas, negrib to zaudēt, tāpat kā negrib zaudēt 600 tūkstošus eiro lielo valsts finan­cējumu partijai. Ja partija pašlik­vidētos, tad lielās naudas vairs nebūtu. Savukārt Kaimiņš saka, ka KPV LV jālikvidējas, jo tā vairs nav tā partija, kuru viņš savulaik dibināja.

Kas notiek?

Artuss Kaimiņš apgalvo, ka caur ekonomikas ministra pa­domnieku Pāvelu Rebenoku tie­kot īstenotas Andŗa Šķēles un Ainara Šlesera intereses. Kaimiņš apšauba arī iekšlietu ministra darbu, jo aiz viņa stāvot vairāku uzņēmēju intereses. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens apgalvo, ka patiesībā Kaimiņš jau sen strādājot citas partijas – Jau­nās konservātīvās partijas (JKP) – interesēs un tieši pateicoties tās deputātei, JKP frakcijas un Juri­diskās komisijas priekšsēdei Jutai Strīķei, Korupcijas novērša­nas un apkarošanas birojs (KNAB) ir mainījis nozieguma kvalifikā­ciju un tagad viņu tur aizdomās par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā.

Jāatzīst, ka pārmetumi eko­nomikas ministram izskatās visai ticami, ja atceras dažu labu viņa lēmumu, tomēr ar šādiem apgal­vojumiem, piemēram, tiesā ne­pietiktu. Iekšlietu ministra apgal­vojumi gan vairāk izskatās pēc brīvās fantāzijas lidojuma, jo nav pamata uzskatīt, ka jaunā KNAB vadība klausītu kāda deputāta vēlmēm noteikt biroja rīcību. Lai kā tur arī būtu, šobrīd savstar­pējie apvainojumi gāžas kā no pārpilnības raga, neklusē arī iz­slēgtie un aizgājušie. Protams, ir grūti prognozēt, vai, pirmkārt, biedru sapulce notiks, jo līdz šim nekādi nav izdevies sapulcei sa­vākt biedru vairākumu. Otrkārt, grūti pateikt, ko biedri domā par savas partijas deputātu un amat­personu darbiem. Labklājības ministres darbība īsti neliecina par piemērotību amatam, arī pā­rējo partijas ministru darbi brī­žam liek jautāt, kāpēc un ko tas nozīmē.

Populistu liktenis

Partija KPV LV jau no tās iz­ veidošanās dienas tiek dēvēta par populistu partiju. Kā zināms, po­pulisms (no latīņu: populus — tauta) ir vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, kuŗu iz­mantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popu­lāritāti. Runājot par populismu Latvijā, nereti tiek pieminēts bi­jušā premjera, tagad Eiropas komisijas viceprezidenta un ko­ misāra Valda Dombrovska pazi­ņojums, ar kuŗu viņš reiz sāka savu runu vienā no Vienotības kongresiem: “Rēgs klīst pa Ei­ropu. Populisma rēgs.”

Protams, tas ir pārfrazēts slavenais Marksa un Engelsa citāts par “komūnis­ma rēgu”. Kā šī “rēga klejošana” beidzās, laikam gan zina visi. Po­pulisma rēga sastrādātais jau ta­gad labi redzams gan ASV, gan vairākās Eiropas valstīs. Ir prob­lēmas, kas netiek laikus risinātas, dzīves ritms kļūst aizvien strau­jāks, pārmaiņu ir aizvien vairāk, un cilvēkiem ir grūti tām piemē­roties, aug neapmierinātība. Lat­vijā netrūkst gadu gadiem ne­risinātu jautājumu, vēlētāji ir noguruši un tad, protams, solot visu izslaucīt ar jaunu un tīru slotu, visu sākt no jauna un tūlīt, vēlētāju atbalsts ir garantēts.

KPV LV, jautāta par saviem solījumiem, tagad saka, ka viņi jau to visu būtu izdarījuši, ja vie­niem pašiem būtu vairākums Saeimā, un ka vispār tie nav bi­juši solījumi, bet vīzijas par to, kā vajadzētu būt. Vai solījumi vispār būtu izpildāmi, ja partija valdītu viena, bez koalīcijas, tās pārstāvji sarunās īpaši neielaižas, jo par vīzijām taču neesot jādiskutē, tās esot nākotne, uz kuŗu jātiecas. Neatkarīgi no tā, ko lems bied­ru sapulce (ja tā, protams, no­tiks!), manuprāt, partiju KPV LV jau var ierakstīt vienā no Latvijas polītikas vēstures lappusēm, jo populisms vienmēr iegāžas lielā un dziļā bedrē tajā brīdī, kad jāsāk īstenot dižās idejas par nā­kotni.

Šīm vīzijām ir mazs sakars ar reālo dzīvi un tās iespējām – var, piemēram, ignorēt to, ka ūdens ir slapjš, un solīt, ka tas vairs nevienu un neko nesaslapi­nās, bet ūdens ir un būs slapjš, pat ja slēpsies zem lietussarga. Tādēļ atliek vērot, kā un vai “zemestrīce” partijā ietekmēs valdības darbu.

Autores: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti