Dalies:

Sallija Benfelde: Karš pret sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir sācies

Sallija Benfelde: Karš pret sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir sācies
  • 13. Apr. 2019

Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā Latvijas Televīzijas vadības konkursā par valdes priekšsēdētāju padome nolēma iecelt Latvijas zāļu ražotāja “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējolatviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Ne vienam, ne otram nav pieredzes darbā ar medijiem.

Izcils “profesionālisms”

Vislielāko neizpratni par NEPLP lēmumu izraisīja Eināra Giela iecelšana amatā, jo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 65. pantā ir skaidri noteikta prasība, ka par sabiedriskā medija valdes locekli var apstiprināt personu, kuŗai ir “vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.” E. Giels neatbilst šī likuma prasībai, jo viņš nav darbojies plašsaziņas līdzekļu jomā un nekad nav vadījis uzņēmumu, par ko NEPLP mājaslapā var pārliecināties ikviens, izlasot tur ievietoto Giela CV. Augot sabiedrības, žurnālistu un arī polītiķu neizpratnei par šādu izvēli, NEPLP paziņoja, ka Giels ir labākais kandidāts no visiem, kas piedalījušies konkursā sabiedriskās televīzijas vadītāja amatam. Vēl vairāk, NEPLP vadītāja Dace Ķezbere izteicās, ka viņai personīgi Eva Juhņēviča likusies vairāk piemērota LTV vadītājas amatam, bet tomēr balsojusi par Gielu, jo “viena sieviete virs diviem vīriešiem” tā īsti nederot. Sašutums par šādu dzimumu diskrimināciju bija milzīgs, un atliek vien piekrist ārlietu ministra Edgara Rinkēviča Facebook kontā rakstītajam, ka tādi kritēriji ir divkāršs pārkāpums – gan Latvijas Darba likuma, gan starptautisko normu neievērošana saistībā ar dzimumu diskrimināciju. Varu vien piebilst, ka, manuprāt, jau sen ir redzams, ka Dace Ķezbere darbojas kā archaiska padomju laika nomenklatūras pārstāve, kuŗa rūpīgi ir iemācījusies jēdzienus “cilvēktiesības” un “preses brīvība”, bet kuŗai tie ir sveši pēc būtības.

Lasītākās ziņas valstī

Ar vārdu sakot, no 28. marta, kad NEPLP paziņoja par konkursa rezultātiem, līdz svētdienas vakaram, 7. aprīlim, kad tapa šis komentārs, notikumi ir sekojuši cits citam gluži kā lavīna. Bet NEPLP vairākkārt ir publiski paudusi, ka konkursa rezultāti netiks atcelti un jauns konkurss netiks rīkots, savukārt E. Giels intervijās radio, televīzijām un presē ir spoži pierādījis, ka nezina un nesaprot nedz mediju specifiku, nedz to, kā atšķiras komercmediji no sabiedriskajiem medijiem. Klausoties Giela sevis slavināšanu un patiesībā nožēlojamās atbildes uz jautājumiem, atliek vien atcerēties nu jau bijušā polītiķa Andŗa Šķēles sacīto – „meklējiet lielāko kretīnu” – šī frāze 2006. gadā tika nosaukta par gada spārnoto teicienu un nu jau ir folklorizējusies, to parasti lieto, kad vajadzīgs kāds, kuŗš neko nejēdz un ar kuŗu varētu labi manipulēt.

Jāpiebilst, ka gluži satriecoša bija E. Giela saruna ar žurnālistu Frederiku Ozolu raidījumā “Uz līnijas” kanalī Rīga TV24. Jaunais LTV vadītājs acīm redzami apstulba, kad žurnālists pavaicāja, vai sabiedriskajam medijam jābūt demokratijas sargsunim. Bija skaidrs, ka Giels kaut ko tādu dzird pirmo reizi, un, brītiņu paklusējis, viņš sāka kaut ko vāvuļot, ka nav jau jārunā par suņiem, bet par to, ka sabiedriskajam medijam ir jārāda tas, kas visvairāk patīk un ko grib redzēt skatītāji...

Protesti

30. martā Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde savā paziņojumā pieprasīja rīkot jaunu LTV valdes locekļu konkursu. Bet “lavīnu” pamatīgi iekustināja 2. aprīlī raidījuma “1:1” tiešraides vadītājs, žurnālists Gundars Rēders, kuŗš raidījumu beidza ar personīgu aicinājumu NEPLP pārskatīt konkursa par LTV vadību rezultātus: “Es uzskatu par savu pienākumu pateikt sekojošo: NEPLP par sabiedriskās televīzijas valdes priekšsēdi ir iecēlusi kandidātu, kuŗš pēc būtības neatbilst augstām izvirzītām prasībām. Viņam nav nopietnas pieredzes vadošā amatā, nav pieredzes mediju darbā”. Rēders arī sacīja, ka iemesli šādam padomes lēmumam varētu būt vairāki, tostarp neprofesionālitāte, necieņa pret televīzijas darbiniekiem, skatītāju polītiskā pasūtījuma izpilde vai “kārtējā noderīga idiotisma izpausme”. “Es domāju, ka visos atbilžu variantos ir daļa taisnības, un, lūk, šādā “labā” pārvaldībā LTV darbojas tālāk informatīvā kaŗa apstākļos ar pārliecinoši mazāko budžetu Eiropas Savienībā,” pauda žurnālists.

Jaunieceltais LTV vadītājs intervijā Latvijas Radio nekavējās norādīt, ka Rēdera personīgā viedokļa izteikšana sabiedriskajā telpā ir uzskatāma par ētisko normu pārkāpumu un, lai lemtu par tālāko rīcību, piemēram, Rēdera atlaišanu, Giels vispirms plāno saprast, kas tieši ir noticis, un tāpēc vēloties vispirms ar viņu izrunāties. Gandrīz tūlīt pēc Giela Radio intervijā sacītā vismaz desmit LTV žurnālisti sociālajos tīklos paziņoja – ja Gundars Rēders tiks atlaists, viņi iesniegs atlūgumu. Arī LŽA pēc savu biedru aptaujas viņu vārdā vēlreiz nāca klajā ar aicinājumu NEPLP un Eināram Gielam: “Latvijas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēža amatam izraudzītā Eināra Giela šodien intervijā Latvijas Radio paustais viedoklis, ka LTV raidījuma vadītājs Gundars Rēders ir pārkāpis žurnālista ētiku, jo TV tiešraidē izteicis viedokli par Giela nepiemērotību augstajam amatam, rāda, ka līdztekus vadītāja un mediju jomas pieredzes trūkumam, Gielam nav izpratnes par vārda brīvību un tās robežām. Likums par Presi prasa atdalīt viedokli no ziņām. Raidījumā “1:1” tas tika izdarīts. Pārmetumi par ētikas neievērošanu arī ir nevietā, jo kollēgas Gundara Rēdera paziņojums ir atbildīga žurnālista paziņojums par sabiedriskā medija vājināšanu un tas ir svarīgi visai sabiedrībai. Iespēja izmantot sabiedriskā medija ēteru ir ne tikai liela privilēģija, bet arī atbildība. Tā ietver pienākumu neklusēt par klaju sabiedrības interešu neievērošanu. (..)”

Arī vairākas Saeimā pārstāvētās partijas, kā Jaunā konservātīvā partija, Jaunā vienotība un Attīstībai/Par!, jau publiski paudušas savu neizpratni par šādu NEPLP izvēli un vēlas dzirdēt no padomes lēmuma pamatojumu. Tikmēr NEPLP vadītāja Dace Ķezbere rīkoja tikšanos ar LTV augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un redaktoriem, tomēr tikšanās laikā netika kliedētas darbinieku bažas par Giela kvalifikāciju amatam.

Sprādzienam līdzīgu efektu radīja TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālistu paziņojums pēc raidījuma svētdien, 7. aprīļa vakarā: “Mēs gribam veltīt dažus vārdus mūsu kollēgām Latvijas Televīzijā. Mēs zinām, kā jūs jūtaties. Jo pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem mēs bijām jūsu vietā. Drīz pēc tam, kad raidījumā “de facto” demonstrējām stāstu par to, kā Šķēles un Šlesera sabiedrotie organizēja balsu pirkšanu Jūrmalā, mūs, vienkārši runājot, “noņēma no trases”. Tobrīd Latvijas Televīzijas vadībā bija Edgars Kots, kuŗš nu vada Šķēles un Šlesera kontrolēto laikrakstu “Diena”. Gundara Rēdera vietā par Ziņu dienesta vadītāju tika iecelts Mareks Gailītis, kuŗš nu ir palīgs bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam. Dažādām smalkām administrātīvām metodēm LTV vadība mūsu darba apstākļus padarīja neciešamus un bijām spiesti agrāko darbavietu pamest. Nerunāsim par elli, kam izgāja cauri žurnāliste Ilze Jaunalksne, kad nevis valstij, bet dažiem ekonomiskiem grupējumiem lojāli dienestu cilvēki noklausījās un pēc tam nopludināja viņas telefonsarunas,” sacīja žurnālisti.

“Nereti izskan, ka komercmedijiem ir izdevīgi vāji sabiedriskie mediji. Mēs uzskatām, ka profesionāla un godīga konkurence ceļ kopējo žurnālistikas kvalitāti. Un laba žurnālistika ir īpaši nepieciešama tādai jaunajai demokratijai, kāda joprojām ir Latvija. Pēc vēlēšanām daudzi priecājās, ka polītikā ieplūst jaunas asinis, kas vienmēr ir labi. Bet, ja šajā situācijā jaunie tiesiskuma un vārda brīvības garanti Saeimā un valdībā noskatīsies, kā asinis tiek nolaistas sabiedriskajam medijam, tas būs noziegums,” viņi pauda un piebilda: “Viena no būtiskām neatkarīgas Latvijas pamatvērtībām ir nevis saplosīti un polītiķu kontrolēti, bet neatkarīgi un spēcīgi mediji.”

Kuŗš diriģē “parādi”?

Likumā noteiktā polītiskā neatkarība nebūt nenozīmē, ka  NEPLP ir neatkarīga. Par padomes sastāvu balso Saeima, katru padomes locekli faktiski ir atbalstījusi kāda Saeimā pārstāvētā partija. Tāpēc runāt par pilnīgu padomes neatkarību diemžēl ir vismaz smieklīgi. Te arī slēpjas polītiķu iespēja manipulēt ar padomes sastāvu, un jau sen kārtība, kādā to apstiprina, bija jāmaina. Interesanti, ka par konkursu klusē Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība (LZS) un arī Nacionālā apvienība (NA), kuŗas par šo NEPLP sastāvu ir balsojušas, kaut gan mazliet citā sastāvā. KPV LV nostāja nav īsti skaidra, lai gan tā dēvētās jaunās partijas ceļ trauksmi, bet par Jauno Vienotību laikam jāteic, ka tā pa pusei ir atjaunojusies un mainījusies, jo šajā jautājumā piebiedrojusies “ienācējiem” Saeimā.

Polītikas aizkulisēs runā, ka šādā konkursa iznākumā ir ieinteresēta KPV LV, kuŗas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pastarpināti esot saistīts ar Gielu. Iespējams, ka tā ir, jo Saeimā sākusies tirgošanās vairākos jautājumos. Proti, vienīgā koalīcijas partija, kuŗa vēl nav piekritusi atbalstu pārējo koalīcijas partiju atbalstītajam Egilam Levitam Valsts prezidenta amatam, ir tieši KPV LV. Vēl koalīcijā būs diskusijas, kuŗu Eiropas Parlamenta deputātu jau pēc vēlēšanām virzīt eirokomisāra amatam. KPV LV nav lielu izredžu tapt ievēlētiem un viņiem nav ambīciju sava saraksta deputātu, ja tāds būs, ieteikt šim augstajam amatam. Tādēļ ļoti iespējams, ka KPV LV izmanto situāciju, lai apmaiņā pret atbalstu Egilam Levitam panāktu tādu sabiedriskā medija vadītāju, kuŗš būtu dīdāms un virzāms pēc vajadzības.

Šobrīd izskatās, ka drīzāk britu premjere Terēza Meja atkāpsies no sava amata, nekā NEPLP piekritīs rīkot jaunu konkursu vai Einārs Giels pats sapratīs, ka viņš neko nesaprot. Atliek cerēt, ka ģenerālprokurors un prokuratūra pamanīs likuma pārkāpumu.

Tiesa gan, mazs cerību stariņš pavīdēja svētdienas vakarā, jo minūtes divdesmit pēc “Nekā personīga” žurnālistu paziņojuma Giels informēja Latvijas Radio, ka nepiedalīsies, kā bija plānots, pirmdienas raidījumā “Krustpunktā”. Varbūt farmācijas datu analītiķis beidzot sapratis, ka tablešu pārdošana un to saskaitīšana un sabiedriskā televīzija ir pilnīgi atšķirīgas lietas?

Pēc tam, kad pirmdien, 7. aprīlī, Aidis Tomsons Latvijas Radio žurnālistu vārdā aicināja NEPLP atcelt konkursa rezultātus, abi jaunievēlētie LTV valdes locekļi beidzot atkāpās no amata. Tomēr nekas nav beidzies. NEPLP noliedz jebkādu savu atbildību un runā par “linča tiesu”, vai būs jauns konkurss, nav zināms. Savukārt Saeimas politiķi vērsīsies Saeimas Juridiskajā birojā, lūdzot izvērtēt, vai NEPLP darbībā ir bijuši kādi likuma pārkāpumi. Arī LŽA gaida atbildi uz savu iesniegumu no ģenerālprokurora.

 

Autors: Sallija Benfelde
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti